Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2017. gada 20. decembra rīkojumu Nr. 446, ministrija 21 valsts zinātniskajai institūcijai 2018. Gadā piešķir zinātnes bāzes finansējumu 25 000 000 eiro apmērā. Tas ietver arī 1 milj, eiro papildu finansējumu zinātniskajām institūcijām pārejas periodam, līdz tiks uzsākti fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti 2018.gadā.
Bāzes finansējums ir aprēķināts, balstoties uz zinātnisko institūciju iesniegto informāciju par iepriekšējā atskaites periodā sasniegtajiem zinātniskās darbības rezultātiem.
Šie rezultāti atspoguļojas zinātnisko institūciju īstenoto pētniecības darbu apmērā un kopā 21 zinātniskā institūcija 2016. gadā bija īstenojusi pētniecības projektus 43,6 milj. euro apmērā no dažādiem finansējuma avotiem. Salīdzinājumā ar 2015.gadu, tas ir samazinājums par 19,1 milj. eiro (jeb 30 %) un tas atspoguļo galvenās zinātnes finansējuma tendences, kurā ES fondu finansējumā pārrāvuma dēļ kopējais zinātnes finansējums samazinājās no 0,62 % no IKP 2015.gadā uz 0,44 % 2016.gadā.
Zinātnes bāzes finansējuma saņēmējus šis kopējais pētniecības finansējuma samazinājums 2016.gadā skāra nevienmērīgi, 16 institūcijām piešķirtais zinātnes bāzes finansējuma apmērs 2018.gadā ir lielāks, salīdzinājumā ar 2017.gada janvāri, kamēr 5 institūcijām tas ir mazāks. Tas, cik lielā mērā zinātniskajai institūcijai piešķirtais zinātnes bāzes finansējums ir mainījies ir galvenokārt saistīts ar to, cik sekmīgi zinātniskā institūcija ir spējusi noturēt tajā nodarbinātos zinātniskos darbiniekus 2016.gadā.
No piesaistītā projektu finansējuma 13,4 milj. eiro (31 %) ir starptautisko zinātnes projektu finansējums, 22,7 milj. eiro (52 %) ir valsts budžeta finansētie projekti, kamēr 7.5 milj, eiro (17 %) ir privātais finansējums un ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas. Starptautiskajos projektos visbūtiskākā loma ir Organiskās sintēzes institūtam, Latvijas Universitātei, un Rīgas Tehniskajai universitātei, šiem 3 institūtiem piesaistot 60 % no kopējā starptautiskā finansējuma apjoma. Nozares pasūtītos līgumpētījumus visvairāk īsteno Latvijas valsts Mežzinātnes institūts "Silava", Latvijas Universitāte, LU Matemātikas un informātikas institūts un Rīgas Tehniskā universitāte, šiem institūtiem katram piesaistot vairāk nekā 1 milj. eiro šajā rādītājā 2016. gadā.
Zinātnes bāzes finansējums tiek piešķirts atbilstoši MK noteikumiem Nr. 1316. “Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām” [ārēja saite].
Lai veicinātu izcilību, papildus šo noteikumu 2. punktā noteiktajai aprēķinu formulai 2017. gada zinātnes bāzes finansējumu veido arī šo noteikumu 11.1. punkts, kurš paredz papildu finansējumu 10 % apmērā no tām zinātniskajām institūcijām vai šo institūciju struktūrvienībām, kuras minētajā izvērtējumā saņēmušas novērtējumu "4" un "5".
Zinātnes bāzes finansējums tiek piešķirts arī, lai uzlabotu augstskolu akadēmiskā personāla iesaisti zinātniskajā pētniecībā atbilstoši noteikumu 11.3 2. apakšpunktam. Šis punkts nosaka, ka bāzes finansējums tiek piešķirts pētnieciskā darba daļējai nodrošināšanai valsts dibināto augstskolu akadēmiskajam personālam – profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem, kas veic zinātnisko darbību. Šis finansējums tiek aprēķināts kā viena astotā daļa pilna darba laika slodzes atbilstoši profesora zemākajai mēneša darba algas likmei saskaņā ar pedagogu darba samaksas normatīviem un attiecas uz tiem akadēmiskā personāla pārstāvjiem, kuri nav ievēlēti kā vadošie pētnieki, pētnieki vai zinātniskie asistenti attiecīgajā augstskolā.