Publicēts: 27.06.2024.

Ievads

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopš 2014. gada īsteno būtiskas reformas, lai modernizētu augstākās izglītības un zinātnes sistēmu:

  1. izstrādāts un ieviests trīs pīlāru augstākās izglītības finansēšanas modelis;
  2. sekmēta zinātniskās pētniecības attīstība visās zinātnes nozarēs;
  3. nodrošinot ES fondu investīcijas, veicināta augstskolu sadarbību ar citām izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijām resursu un infrastruktūras koplietošanā, kā arī ar tautsaimniecības nozaru uzņēmumiem zināšanu komercializācijā un pasūtījuma pētījumu īstenošanā.

Nozīmīgi soļi sperti, lai uzlabotu augstākās izglītības pārvaldību, nodrošinātu akadēmiskā personāla atjaunotni un celtu augstākās izglītības kvalitāti:

  1. 2021. gadā tika mainīts augstskolu iekšējās pārvaldības modelis, nosakot četrus augstskolu tipus un valsts dibinātajās augstskolās ieviešot jaunu iekšējās pārvaldības institūciju – augstskolas padomi;
  2. līdz 2027. gada beigām saskaņā ar IZM konceptuālo ziņojumu “Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā” tiks pilnībā pabeigta jaunā doktorantūras modeļa ieviešana;
  3. notiek darbs pie akreditācijas sistēmas pilnveides, lai līdz 2027. gada beigām ieviestu augstskolu un koledžu ciklisku institucionālu akreditāciju, tostarp ir izstrādāts konceptuālā ziņojuma projekts “Par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju”, kā arī
  4. tiek plānota būtisku pakāpenisku pārmaiņu īstenošana esošajā akadēmiskās karjeras sistēmā, kas atspoguļotas konceptuālā ziņojuma projektā “Par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu Latvijā” un kuru ieviešanu plānots pabeigt līdz 2027. gada beigām.

Akadēmiskās karjeras sistēmas reforma

Jaunais doktorantūras modelis ir jaunā akadēmiskās karjeras ietvara daļa.

Saskaņā ar 14. martā Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Augstskolu likumā (AL), kas attiecas uz jaunā doktorantūras modeļa ieviešanu, augstskolas:

  1. dibinās doktorantūras skolas un turpmāk tajās organizēs doktora studiju programmu īstenošanu, promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma vai mākslinieciskās jaunrades darba izstrādes un aizstāvēšanas, kā arī doktora grāda piešķiršanas procesu;
  2. nodrošinās pētniecībā balstītas doktorantūras studijas, tostarp rūpējoties par to, lai ar akadēmisko doktora studiju programmu saistītā augstskolas vērtējamā vienība zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā tiek novērtēta ar vismaz trīs ballēm,
  3. akadēmiskās doktora studiju programmas, kā arī profesionālās doktora studiju programmas mākslās veidos saskaņā ar Ministru kabineta noteiktu valsts augstākās izglītības standartu,
  4. nodrošinās, ka akadēmiskās doktora studiju programmas īstenošanā piedalās ne mazāk kā pieci profesori un asociētie profesori, tostarp ārvalstu, vai personas ar zinātnes doktora grādu,
  5. nodrošinās, ka ar doktorantu, kurš uzņemts valsts finansētā studiju vietā, tiek noslēgts darba līgums un doktorants saņem ikmēneša bruto atlīdzību vismaz 1000 euro mēnesī 12 mēnešus gadā par doktoranta galveno akadēmiskā darba uzdevumu – promocijas darba izstrādi vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrādi,
  6. pilnveidos zinātnes doktora grāda, kā arī profesionālā doktora grāda mākslās piešķiršanas process, kā arī promocijas padomes (atbild par zinātnes doktora grāda piešķiršanu), kā arī valsts pārbaudījumu komisijas (atbild par profesionālā doktora grāda mākslās piešķiršanu) izveides procesu,
  7. nodrošinās doktorantiem iespēju apgūt augstskolas doktora studiju programmu kopīgā doktorantūrā (cotutelle) ar ārvalsts augstskolu atbilstoši labai starptautiskai praksei.

Augstskolu likuma grozījumi arī nosaka, ka no 2024. gada 1. augusta stāsies spēkā Ministru kabineta noteikta jauna kārtība, kādā doktorantūru finansē no valsts budžeta līdzekļiem, tostarp doktorantu atlīdzību.

Lielākā daļa 14. martā Saeimas pieņemto AL grozījumu stājās spēkā 2024. gada 1. maijā. Atsevišķi AL panti, daļas vai punkti saskaņā ar likuma pārejas noteikumiem stāsies spēkā pakāpeniski līdz 2027. gada 1. janvārim. Šādi tiks nodrošināta pakāpeniska pāreja no esošā uz jauno doktorantūras modeli, kā to paredzēja konceptuālais ziņojums “Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā”, kas tika atbalstīts Ministru kabinetā 2020. gada 25. jūnijā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 34.

Pārejas periodā augstskolas un to sadarbības partneri doktorantūru īstenos gan pēc pašreizējā, gan arī jau pēc jaunā doktorantūras modeļa. Esošie doktoranti, kā arī doktora grāda pretendenti līdz 2027. gada 1. janvāra doktorantūru varēs pabeigt saskaņā ar esošo modeli. Savukārt tiem studējošajiem, kuri studijas doktora studiju programmā uzsāks no šā gada 1. septembra,  tās tiks organizētas un doktora grādu piešķirs jau atbilstoši jaunajam doktorantūras modelim. Pakāpeniska jaunā doktorantūras modeļa ieviešana nepieciešama tādēļ, lai dotu laiku augstskolām un to sadarbības partneriem sagatavoties doktora studiju programmu īstenošanai atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktajām normām.

Atbilstoši priekšlikumiem, kas ietverti konceptuālajā ziņojumā “Par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu Latvijā” un kas pēc tā apstiprināšanas Ministru kabinetā tiks iestrādāti normatīvajā regulējumā, augstākās izglītības institūcijām un zinātniskajiem institūtiem būs jāmodernizē un jāpilnveido akadēmiskā personāla piesaistes un atlases procedūra, nodarbinātības nosacījumi, jāievieš regulāra darba snieguma rezultātu novērtēšana. Jārisina jautājumi, kas saistīti ar akadēmiskā personāla paaugstināšanu vai pazemināšanu amatā, darba laiku, akadēmiskā darba jomām, no tām izrietošajiem darba pienākumiem un to proporcijām, darba samaksu, dažāda veida mobilitāti un individuālās akadēmiskās karjeras noslēgšanu.

Projekts: REFORM/IM2023/007 (23LV24) “Support for Institutionalising the New Academic Careers Framework in Latvia”

Ņemot vērā plānoto akadēmiskās karjeras sistēmas reformu nozīmīgumu un apjomu, IZM 2024. gada februārī uzsāka īstenot Eiropas Komisijas tehniskās palīdzības projektu REFORM/IM2023/007 (23LV24) “Support for Institutionalising the New Academic Careers Framework in Latvia” ("Atbalsts jauna akadēmiskās karjeras ietvara institucionālai ieviešanai Latvijā"), kura mērķis ir sniegt konsultatīvu atbalstu valsts dibinātajām augstskolām un zinātniskajiem institūtiem pārmaiņu ieviešanai institūciju līmenī. Konsultatīvo atbalstu nodrošinās OECD (Organisation for Economic Co-operation and Development, "Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija") augstākās izglītības jomas un zinātnes nozares eksperti.

Projekta ietvaros sniegtais konsultatīvais atbalsts sekmēs akadēmiskās karjeras sistēmas reformu īstenošanu, tostarp jaunā doktorantūras modeļa ieviešanu institūcijās. Projekta gaitā iegūto informāciju par reformu īstenošanas gaitu varēs izmantot, lai pēc vajadzības pilnveidotu plānotās aktivitātes gan valsts, gan arī institūciju līmenī. Projekts nodrošinās ES fondu investīciju, kas tiek ieguldītas Latvijas augstākās izglītības jomas un zinātnes nozares cilvēkresursos, mērķtiecīgu un efektīvu izmantošanu.

IZM šo projektu koordinē kopā ar OECD un Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirekciju (DG REFORM). Projektu finansē Eiropas Komisija, kopējais finansējuma apjoms ir 500 000 EUR, un projekta īstenošana ilgs līdz 2026. gada februārim.

Projekts “Atbalsts jauna akadēmiskās karjeras ietvara institucionālai ieviešanai Latvijā” ir Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas (SRSP) IZM īstenotā projekta SRSP2020/13 (20LV20) “Latvia: Academic Career Model” (‘Akadēmiskās karjeras modelis Latvijai’) turpinājums. Projekta “Akadēmiskās karjeras modelis Latvijai” rezultātā tika izstrādāti priekšlikumi par jauno akadēmiskās karjeras ietvaru un sagatavots konceptuālā ziņojuma projekts.

Projekta īstenošanas darba grupā piedalās pārstāvji no valsts dibinātajām augstskolām un zinātniskajiem institūtiem, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības, Rektoru padomes un Valsts Zinātnisko institūtu asociācijas.

Darba grupas uzdevumi:

  • identificēt šķēršļus jaunā akadēmiskās karjeras ietvara, tostarp jaunā doktorantūras modeļa ieviešanai, institūcijās un sniegt priekšlikumus par nepieciešamo konsultatīvo atbalstu vai cita veida risinājumiem;
  • piedalīties izmaiņu normatīvajos aktos izstrādē, kas izriet no jaunā doktorantūras modeļa ieviešanas grozījumiem Augstskolu likumā, kā arī no konceptuālā ziņojuma “Par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu Latvijā” Ministru kabinetā apstiprinātās versijas.

Dr. Džiliana Goldena (Gillian Golden) ir projektu vadītāja OECD Augstākās izglītības politikas grupā. Astoņus gadus strādājot OECD, viņa ir vadījusi un darbojusies salīdzinošos un konkrētām valstīm veltītos augstākās izglītības projektos vairākās jomās, tostarp finanšu un cilvēkresursu, darba tirgus nozīmes, mikrokredītu un digitalizācijas jomā. Pirms darba OECD Džiliana deviņus gadus strādāja par valdības statistiķi Īrijas Izglītības un prasmju departamentā, vadot valsts izglītības datu projektus un sniedzot ieguldījumu starptautiskās izglītības rādītāju izstrādes iniciatīvās. Viņa ir ieguvusi maģistra grādu finanšu matemātikā Dublinas Pilsētas universitātē un doktora grādu skaitļošanas sociālajās zinātnēs Dublinas Universitātes koledžas Politikas un starptautisko attiecību skolā.

Saimons Rojs (Simon Roy) ir OECD Augstākās izglītības politikas nodaļas vadītājs. Viņš pārrauga OECD darba programmu šajā jomā, tostarp darbu pie augstākās izglītības finansēšanas, kvalifikācijas celšanas un pārkvalificēšanās, piekļuves paplašināšanas, studiju kvalitātes nodrošināšanas. Augstākās izglītības politikas grupas projektos bieži vien tiek apvienota datu analīze, starptautisko pētījumu rezultātu pārskati, politikas un prakses pārskati, starptautiska savstarpēja mācīšanās, kā arī – pēc valstu lūguma – īpaši izstrādāti sistēmu pārskati, politikas iespēju izstrāde un īstenošanas atbalsts. Saimons pievienojās OECD 2017. gadā, pirms tam viņš septiņus gadus strādāja Eiropas Komisijā ar augstākās izglītības politikas jautājumiem. Viņš ir ieguvis politikas zinātņu un franču valodas bakalaura grādu un maģistra grādu Eiropas politikā Ņūkāslas Universitātē.

Matejs Biliks (Matej Bilik) ir analītiķis OECD Augstākās izglītības politikas grupā kopš 2022. gada. Viņš ir strādājis pie dažādiem projektiem, kas saistīti ar augstākās izglītības resursu nodrošināšanu, un pavisam nesen – pie akadēmiskās karjeras salīdzinošās analīzes OECD valstīs. Pirms pievienošanās OECD viņš strādāja par analītiķi Slovākijas Augstākās izglītības akreditācijas aģentūrā. Augstākās izglītības politikā viņš iesaistījās, darbojoties Slovākijas Augstākās izglītības studentu padomē, strādājot pie kvalitātes nodrošināšanas, internacionalizācijas un studentu garīgās veselības jautājumiem. Iepriekš viņš strādājis arī Slovākijas Aktīvās pilsoniskās līdzdalības institūtā, pievēršoties sabiedrības pilsoniskās izglītošanas jautājumiem un jauniešu iesaistīšanai. Matejs ir studējis politoloģiju BISLA (Slovākija) un ieguvis maģistra grādu izglītībā (augstākā izglītība) Oksfordas Universitātē.

Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirekcijas (DG REFORM) misija ir atbalstīt dalībvalstis, sagatavojot un ieviešot izaugsmi veicinošas administratīvas un strukturālas reformas, mobilizējot ES fondu finansējumu un tehnisko ekspertīzi.

2022. gada oktobrī Latvija lūdza Eiropas Komisijas atbalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/240, ar kuru ievieš tehniskā atbalsta instrumentu (turpmāk – TAI Regula’). Eiropas Komisija šo lūgumu izvērtēja saskaņā ar TAI Regulas 9. pantā minētajiem kritērijiem un principiem un piešķīra finansējumu. Projekta ietvaros OECD sniegs Latvijai konsultatīvu atbalstu jaunā akadēmiskās karjeras ietvara, tostarp jaunā doktorantūras modeļa, ieviešanai valsts dibinātajās augstskolās un zinātniskajos institūtos saskaņā ar nosacījumiem, kas ietverti DG REFORM līgumā ar OECD.

DG REFORM projekta komandas ieguldījums ir līguma ar OECD izpildes pārraudzība, kā arī palīdzība, identificējot labo praksi un savstarpējas bagātināšanās iespējas ar citiem saskaņā ar TAI Regulu realizētajiem projektiem.

Projekta aktivitāšu un nodevumu grafiks
  • 2024. gada jūnijs–augusts

OECD ekspertu komanda izstrādā aptaujas anketu par institūciju un citu ieinteresēto pušu gatavību reformu ieviešanai. Aptauja tiks organizēta 2024. gada septembrī.

  • 2024. gada 4. jūnijs: pirmā projekta darba grupas tiešsaistes sanāksme

Pirmajā projekta darba grupas sanāksmē dalībnieki diskutēja par OECD ekspertu sagatavoto akadēmiskās karjeras sistēmas reformu īstenošanas ceļa kartes projektu un sniedza priekšlikumus tās pilnveidei, tostarp par nepieciešamajām ārvalstu ekspertu konsultācijām, ieviešot noteiktus jaunā doktorantūras modeļa aspektus, piemēram, doktorantu nodarbinātību un, secīgi, doktorantu statusu – studējošais un darbinieks, kā arī par kopīgās doktorantūras (cotutelle) ieviešanu – labas starptautiskās prakses piemēriem. Sanāksmes noslēgumā dalībnieki tika informēti par nākamajām projekta aktivitātēm – aptaujas anketu par institūciju gatavību reformu ieviešanai, kā arī pirmo projekta darbsemināru, kas plānots 2024. gada novembrī, un tā aptuveno programmu.  

  • 2024. gada 8.–9. februāris: pirmā OECD ekspertu vizīte Latvijā projekta īstenošanas ietvaros

Pirmajā dienā notika OECD ekspertu tikšanās ar valsts dibināto augstskolu un zinātnisko institūtu pārstāvjiem, lai iepazītos un pārrunātu pašreizējo situāciju akadēmiskās karjeras sistēmas reformu īstenošanā, kā arī uzzinātu iesaistīto pušu redzējumu par faktoriem, kas varētu veicināt vai kavēt reformu ieviešanu. Otrajā dienā notika publisks projekta uzsākšanas pasākums, kurā OECD ekspertu komandas prezentēja projektu, tostarp, uzdevumus, plānotās aktivitātes un sasniedzamos rezultātus, IZM iepazīstināja ar jaunā doktorantūras modeļa ieviešanas gaitu, kā arī ar jaunā akadēmiskās karjeras ietvara aprisēm. Pasākuma dalībnieki dalījās pieredzē un sniedza priekšlikumus par esošās akadēmiskās karjeras sistēmas reformēšanu.

Pasākuma programma
OECD ekspertu komandas prezentācija
IZM prezentācija par jaunā doktorantūras modeļa ieviešanas gaitu
IZM prezentācija par jaunā akadēmiskās karjeras ietvara aprisēm