Atbalsts jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanai

Projekta īstenošanas darba grupā piedalās pārstāvji no valsts dibinātajām augstskolām un zinātniskajiem institūtiem, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības, Rektoru padomes un Valsts Zinātnisko institūtu asociācijas.

Darba grupas uzdevumi:

• identificēt šķēršļus jaunā akadēmiskās karjeras ietvara, tostarp jaunā doktorantūras modeļa ieviešanai, institūcijās un sniegt priekšlikumus par nepieciešamo konsultatīvo atbalstu vai cita veida risinājumiem;
• piedalīties izmaiņu normatīvajos aktos izstrādē, kas izriet no jaunā doktorantūras modeļa ieviešanas grozījumiem Augstskolu likumā, kā arī no konceptuālā ziņojuma “Par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu Latvijā” Ministru kabinetā apstiprinātās versijas.

Dr. Džiliana Goldena (Gillian Golden) ir projektu vadītāja OECD Augstākās izglītības politikas grupā. Astoņus gadus strādājot OECD, viņa ir vadījusi un darbojusies salīdzinošos un konkrētām valstīm veltītos augstākās izglītības projektos vairākās jomās, tostarp finanšu un cilvēkresursu, darba tirgus nozīmes, mikrokredītu un digitalizācijas jomā. Pirms darba OECD Džiliana deviņus gadus strādāja par valdības statistiķi Īrijas Izglītības un prasmju departamentā, vadot valsts izglītības datu projektus un sniedzot ieguldījumu starptautiskās izglītības rādītāju izstrādes iniciatīvās. Viņa ir ieguvusi maģistra grādu finanšu matemātikā Dublinas Pilsētas universitātē un doktora grādu skaitļošanas sociālajās zinātnēs Dublinas Universitātes koledžas Politikas un starptautisko attiecību skolā.

Saimons Rojs (Simon Roy) ir OECD Augstākās izglītības politikas nodaļas vadītājs. Viņš pārrauga OECD darba programmu šajā jomā, tostarp darbu pie augstākās izglītības finansēšanas, kvalifikācijas celšanas un pārkvalificēšanās, piekļuves paplašināšanas, studiju kvalitātes nodrošināšanas. Augstākās izglītības politikas grupas projektos bieži vien tiek apvienota datu analīze, starptautisko pētījumu rezultātu pārskati, politikas un prakses pārskati, starptautiska savstarpēja mācīšanās, kā arī – pēc valstu lūguma – īpaši izstrādāti sistēmu pārskati, politikas iespēju izstrāde un īstenošanas atbalsts. Saimons pievienojās OECD 2017. gadā, pirms tam viņš septiņus gadus strādāja Eiropas Komisijā ar augstākās izglītības politikas jautājumiem. Viņš ir ieguvis politikas zinātņu un franču valodas bakalaura grādu un maģistra grādu Eiropas politikā Ņūkāslas Universitātē.

Matejs Biliks (Matej Bilik) ir analītiķis OECD Augstākās izglītības politikas grupā kopš 2022. gada. Viņš ir strādājis pie dažādiem projektiem, kas saistīti ar augstākās izglītības resursu nodrošināšanu, un pavisam nesen – pie akadēmiskās karjeras salīdzinošās analīzes OECD valstīs. Pirms pievienošanās OECD viņš strādāja par analītiķi Slovākijas Augstākās izglītības akreditācijas aģentūrā. Augstākās izglītības politikā viņš iesaistījās, darbojoties Slovākijas Augstākās izglītības studentu padomē, strādājot pie kvalitātes nodrošināšanas, internacionalizācijas un studentu garīgās veselības jautājumiem. Iepriekš viņš strādājis arī Slovākijas Aktīvās pilsoniskās līdzdalības institūtā, pievēršoties sabiedrības pilsoniskās izglītošanas jautājumiem un jauniešu iesaistīšanai. Matejs ir studējis politoloģiju BISLA (Slovākija) un ieguvis maģistra grādu izglītībā (augstākā izglītība) Oksfordas Universitātē.

Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirekcijas (DG REFORM) misija ir atbalstīt dalībvalstis, sagatavojot un ieviešot izaugsmi veicinošas administratīvas un strukturālas reformas, mobilizējot ES fondu finansējumu un tehnisko ekspertīzi.

2022. gada oktobrī Latvija lūdza Eiropas Komisijas atbalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/240, ar kuru ievieš tehniskā atbalsta instrumentu (turpmāk – TAI Regula’). Eiropas Komisija šo lūgumu izvērtēja saskaņā ar TAI Regulas 9. pantā minētajiem kritērijiem un principiem un piešķīra finansējumu. Projekta ietvaros OECD sniegs Latvijai konsultatīvu atbalstu jaunā akadēmiskās karjeras ietvara, tostarp jaunā doktorantūras modeļa, ieviešanai valsts dibinātajās augstskolās un zinātniskajos institūtos saskaņā ar nosacījumiem, kas ietverti DG REFORM līgumā ar OECD.

DG REFORM projekta komandas ieguldījums ir līguma ar OECD izpildes pārraudzība, kā arī palīdzība, identificējot labo praksi un savstarpējas bagātināšanās iespējas ar citiem saskaņā ar TAI Regulu realizētajiem projektiem.

• 2024. gada 22. novembris: darbseminārs par doktorantūras attīstību Latvijā

22. novembrī Latvijas Universitātes Doktorantūras skolas (iepriekš Inovāciju centrs LUMIC) zālē “Sapere aude”, kā arī tiešsaistē notika IZM un OECD organizēts starptautisks darbseminārs par doktorantūras attīstību Latvijā. Darbseminārā piedalījās doktorantūras īstenotāju – augstākās izglītības un zinātnes institūciju – pārstāvji, kā arī doktorantu pārstāvji.

Darbseminārā ilggadējais bijušais Eiropas Universitāšu asociācijas Doktorantūras izglītības padomes (EUA-CDE) vadītājs Dr Aleksandrs Hasgals (Alexander Hasgalli) iepazīstināja auditoriju ar aktuālajām starptautiskajām attīstības tendencēm un standartiem doktorantūrā. Diskusiju raisīja jautājumi par doktorantu darba vadīšanas kvalitātes un kopumā pozitīvas doktorantūras pieredzes nodrošināšanu doktorantiem, kas sasaucas ar nupat IZM uzsākto darbu pie attiecīgā normatīvā regulējuma izstrādes jaunā doktorantūras modeļa ieviešanas ietvaros.

OECD Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju direktorāta Pētniecības un inovāciju karjeras novērošanas centra (ReICO) projekta vadītāja Dr Klaudija Sariko (Claudia Sarrico) savā prezentācijā uzsvēra nepieciešamību sagatavot doktorantus ne tikai akadēmiskajai karjerai, bet arī profesionālajai karjerai ārpus akadēmiskās vides. Viņa sniedza arī vērtīgs ieskatu ReICO projekta aktualitātēs, kura īstenošanā piedalās arī Latvija.

OECD Izglītības un prasmju direktorāta Augstākās izglītības politikas projekta vadītāja Dr Džiliana Goldena (Gillian Golden) un analītiķe Kristiana Egle prezentēja aptaujas rezultātus par pašreizējo situāciju akadēmiskās karjeras un doktorantūras jomā Latvijā (tai skaitā ņemot vērā jau ieviestās un nākotnē plānotās reformas). Aptauja norisinājās no septembra līdz oktobrim, un tajā piedalījās valsts dibināto augstskolu un zinātnisko institūtu personāls, kas iesaistīts doktorantūras īstenošanā, tostarp pārvaldībā, kā arī doktoranti un doktora grāda pretendenti. Kā rāda pirmie aptaujas rezultāti, līdz šim veiktās doktorantūras reformas kopumā var uzskatīt par veiksmīgām, ņemot vērā, ka tās radījušas pamatu būtiskai doktorantūras kvalitātes uzlabošanai un ievērojamam (salīdzinot ar iepriekš doktora studiju programmas apguvei pieejamo stipendiju 140 eiro apmērā mēnesī) finansiālam atbalstam doktorantiem. Tomēr, tā kā doktorantūras reformas joprojām nav pabeigtas un norit lēni, respondenti (gan doktorantūras īstenotāji, gan doktoranti) norāda arī uz dažādiem riskiem, atklāj neziņu un bažas par atsevišķiem jaunā doktorantūras modeļa aspektiem. IZM aptaujas rezultātus ņems vērā, gan organizējot tikšanos ar doktorantūras īstenotājiem, gan arī turpmākajā darbā, sadarbībā ar augstākās izglītības un zinātnes pārstāvjiem izstrādājot doktorantūras normatīvo regulējumu jaunā doktorantūras modeļa ieviešanas ietvaros.

Otrajā darbsemināra daļā Tartu Universitātes Akadēmisko lietu biroja attīstības konsultante un Igaunijas Doktorantūras skolas galvenā koordinatore Monika Tasa iepazīstināja ar Igaunijas Doktorantūras skolas darbību, kas nodrošina sadarbību doktora studiju programmu īstenošanā institūciju līmenī Igaunijā, Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģijas universitātes (NTNU) Pētniecības, inovāciju un ārējo attiecību nodaļas vecākā padomniece Gro Luras (Gro Lurås) stāstīja par Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitātes pieredzi cotutelle jeb kopīgas doktorantūras īstenošanā. Cotutelle īstenošana ir jaunums Latvijā doktorantūrā, kas tika ieviests ar jauno doktorantūras modeli. Ālto Universitātes doktorantūras izglītības dienesta vadītāja Dr Minna Soderkvista (Minna Soderqvist) iepazīstināja inovatīvas prakses ieviešanu pilotprojektu formā doktora studiju programmu īstenošanā.

Prezentācijas:

VIDEO IERAKSTS 

• 2024. gada 19.–22. novembris: otrā OECD ekspertu vizīte Latvijā projekta īstenošanas ietvaros

22. novembrī Latvijas Universitātes Doktorantūras skolas (iepriekš Inovāciju centrs LUMIC) zālē “Sapere aude”, kā arī tiešsaistē notiks starptautisks darbseminārs par doktorantūras attīstību Latvijā. Darbseminārs paredzēts augstākās izglītības jomas un zinātnes nozares pārstāvjiem, kas ievieš jauno doktorantūras modeli institūcijās, kā arī doktorantu un jauno zinātnieku pārstāvjiem. Darbseminārā plānotas diskusijas par doktorantūras reformām Latvijā un viedokļu apmaiņa ar starptautiskiem ekspertiem par izaicinājumiem, ar kuriem saskaras doktorantūras īstenotāji Latvijā un citās Eiropas, kā arī OECD valstīs. Lai piedalītos darbseminārā, līdz šā gada 10. novembrim nepieciešams aizpildīt reģistrācijas veidlapu (klikšķiniet šeit, lai reģistrētos). Pēc reģistrēšanās perioda beigām uz katra reģistrētā dalībnieka norādīto e-pasta adresi darbsemināra organizatori nosūtīs pasākuma programmas gala versiju, kā arī pieslēgšanās saiti darbsemināra norisei tiešsaistē.

Vizītes pirmajā un otrajā dienā (20.–21. novembrī) OECD ekspertu komanda viesosies Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē un Latvijas Universitātē, lai pārrunātu pašreizējo situāciju akadēmiskās karjeras sistēmas reformu īstenošanā, tostarp jaunā doktorantūras modeļa ieviešanā, kā arī iespējas izmantot mērķētu ekspertu konsultatīvo atbalstu minēto reformu izstrādes un ieviešanas gaitā.

• 2024. gada septembris–oktobris

Valsts dibināto augstskolu un zinātnisko institūtu personāls, kas iesaistīts doktorantūras īstenošanā, tostarp pārvaldībā, kā arī doktoranti un doktora grāda pretendenti līdz šā gada 10. novembrim piedalās OECD ekspertu komandas izstrādātajā aptaujā par pašreizējo situāciju akadēmiskās karjeras un doktorantūras jomā Latvijā. Aptaujas anketa atrodama šeit: https://oe.cd/lvs. Respondentiem tiek sniegta iespēja dalīties pārdomās par Latvijā akadēmiskās un pētnieciskās karjeras jomā patlaban īstenoto un plānoto reformu prioritātēm un problēmām. Aptaujas anketa pieejama gan latviešu, gan angļu valodā. Tās aizpildīšana aizņem no 10 līdz 30 minūtēm. Anketēšanas rezultātā iegūtā informācija tiks izmantota projekta aktivitāšu īstenošanai, tostarp rezultāti tiks prezentēti 22. novembra darbseminārā par doktorantūras attīstību Latvijā.

Tiek plānota un organizēta OECD ekspertu komandas vizīte Latvijā, kas notiks no šā gada 19. līdz 22. novembrim.

• 2024. gada jūnijs–augusts

OECD ekspertu komanda izstrādā aptaujas anketu par institūciju un citu ieinteresēto pušu gatavību reformu ieviešanai. Aptauja tiks organizēta 2024. gada septembrī.

• 2024. gada 4. jūnijs: pirmā projekta darba grupas tiešsaistes sanāksme

Pirmajā projekta darba grupas sanāksmē dalībnieki diskutēja par OECD ekspertu sagatavoto akadēmiskās karjeras sistēmas reformu īstenošanas ceļa kartes projektu un sniedza priekšlikumus tās pilnveidei, tostarp par nepieciešamajām ārvalstu ekspertu konsultācijām, ieviešot noteiktus jaunā doktorantūras modeļa aspektus, piemēram, doktorantu nodarbinātību un, secīgi, doktorantu statusu – studējošais un darbinieks, kā arī par kopīgās doktorantūras (cotutelle) ieviešanu – labas starptautiskās prakses piemēriem. Sanāksmes noslēgumā dalībnieki tika informēti par nākamajām projekta aktivitātēm – aptaujas anketu par institūciju gatavību reformu ieviešanai, kā arī pirmo projekta darbsemināru, kas plānots 2024. gada novembrī, un tā aptuveno programmu.  

• 2024. gada 8.–9. februāris: pirmā OECD ekspertu vizīte Latvijā projekta īstenošanas ietvaros

Pirmajā dienā notika OECD ekspertu tikšanās ar valsts dibināto augstskolu un zinātnisko institūtu pārstāvjiem, lai iepazītos un pārrunātu pašreizējo situāciju akadēmiskās karjeras sistēmas reformu īstenošanā, kā arī uzzinātu iesaistīto pušu redzējumu par faktoriem, kas varētu veicināt vai kavēt reformu ieviešanu. Otrajā dienā notika publisks projekta uzsākšanas pasākums, kurā OECD ekspertu komandas prezentēja projektu, tostarp, uzdevumus, plānotās aktivitātes un sasniedzamos rezultātus, IZM iepazīstināja ar jaunā doktorantūras modeļa ieviešanas gaitu, kā arī ar jaunā akadēmiskās karjeras ietvara aprisēm. Pasākuma dalībnieki dalījās pieredzē un sniedza priekšlikumus par esošās akadēmiskās karjeras sistēmas reformēšanu.