Ievads
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopš 2014. gada īsteno būtiskas reformas, lai modernizētu augstākās izglītības un zinātnes sistēmu:
- izstrādāts un ieviests trīs pīlāru augstākās izglītības finansēšanas modelis;
- sekmēta zinātniskās pētniecības attīstība visās zinātnes nozarēs;
- nodrošinot ES fondu investīcijas, veicināta augstskolu sadarbību ar citām izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijām resursu un infrastruktūras koplietošanā, kā arī ar tautsaimniecības nozaru uzņēmumiem zināšanu komercializācijā un pasūtījuma pētījumu īstenošanā.
Nozīmīgi soļi sperti, lai uzlabotu augstākās izglītības pārvaldību, nodrošinātu akadēmiskā personāla atjaunotni un celtu augstākās izglītības kvalitāti:
- 2021. gadā tika mainīts augstskolu iekšējās pārvaldības modelis, nosakot četrus augstskolu tipus un valsts dibinātajās augstskolās ieviešot jaunu iekšējās pārvaldības institūciju – augstskolas padomi;
- līdz 2027. gada beigām saskaņā ar IZM konceptuālo ziņojumu “Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā” tiks pilnībā pabeigta jaunā doktorantūras modeļa ieviešana;
- notiek darbs pie akreditācijas sistēmas pilnveides, lai līdz 2027. gada beigām ieviestu augstskolu un koledžu ciklisku institucionālu akreditāciju, tostarp ir izstrādāts konceptuālā ziņojuma projekts “Par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju”, kā arī
- tiek plānota būtisku pakāpenisku pārmaiņu īstenošana esošajā akadēmiskās karjeras sistēmā, kas atspoguļotas konceptuālā ziņojuma projektā “Par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu Latvijā” un kuru ieviešanu plānots pabeigt līdz 2027. gada beigām.
Akadēmiskās karjeras sistēmas reforma
Jaunais doktorantūras modelis ir jaunā akadēmiskās karjeras ietvara daļa.
Saskaņā ar 14. martā Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Augstskolu likumā (AL), kas attiecas uz jaunā doktorantūras modeļa ieviešanu, augstskolas:
- dibinās doktorantūras skolas un turpmāk tajās organizēs doktora studiju programmu īstenošanu, promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma vai mākslinieciskās jaunrades darba izstrādes un aizstāvēšanas, kā arī doktora grāda piešķiršanas procesu;
- nodrošinās pētniecībā balstītas doktorantūras studijas, tostarp rūpējoties par to, lai ar akadēmisko doktora studiju programmu saistītā augstskolas vērtējamā vienība zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā tiek novērtēta ar vismaz trīs ballēm,
- akadēmiskās doktora studiju programmas, kā arī profesionālās doktora studiju programmas mākslās veidos saskaņā ar Ministru kabineta noteiktu valsts augstākās izglītības standartu,
- nodrošinās, ka akadēmiskās doktora studiju programmas īstenošanā piedalās ne mazāk kā pieci profesori un asociētie profesori, tostarp ārvalstu, vai personas ar zinātnes doktora grādu,
- nodrošinās, ka ar doktorantu, kurš uzņemts valsts finansētā studiju vietā, tiek noslēgts darba līgums un doktorants saņem ikmēneša bruto atlīdzību vismaz 1000 euro mēnesī 12 mēnešus gadā par doktoranta galveno akadēmiskā darba uzdevumu – promocijas darba izstrādi vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrādi,
- pilnveidos zinātnes doktora grāda, kā arī profesionālā doktora grāda mākslās piešķiršanas process, kā arī promocijas padomes (atbild par zinātnes doktora grāda piešķiršanu), kā arī valsts pārbaudījumu komisijas (atbild par profesionālā doktora grāda mākslās piešķiršanu) izveides procesu,
- nodrošinās doktorantiem iespēju apgūt augstskolas doktora studiju programmu kopīgā doktorantūrā (cotutelle) ar ārvalsts augstskolu atbilstoši labai starptautiskai praksei.
Augstskolu likuma grozījumi arī nosaka, ka no 2024. gada 1. augusta stāsies spēkā Ministru kabineta noteikta jauna kārtība, kādā doktorantūru finansē no valsts budžeta līdzekļiem, tostarp doktorantu atlīdzību.
Lielākā daļa 14. martā Saeimas pieņemto AL grozījumu stājās spēkā 2024. gada 1. maijā. Atsevišķi AL panti, daļas vai punkti saskaņā ar likuma pārejas noteikumiem stāsies spēkā pakāpeniski līdz 2027. gada 1. janvārim. Šādi tiks nodrošināta pakāpeniska pāreja no esošā uz jauno doktorantūras modeli, kā to paredzēja konceptuālais ziņojums “Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā”, kas tika atbalstīts Ministru kabinetā 2020. gada 25. jūnijā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 34.
Pārejas periodā augstskolas un to sadarbības partneri doktorantūru īstenos gan pēc pašreizējā, gan arī jau pēc jaunā doktorantūras modeļa. Esošie doktoranti, kā arī doktora grāda pretendenti līdz 2027. gada 1. janvāra doktorantūru varēs pabeigt saskaņā ar esošo modeli. Savukārt tiem studējošajiem, kuri studijas doktora studiju programmā uzsāks no šā gada 1. septembra, tās tiks organizētas un doktora grādu piešķirs jau atbilstoši jaunajam doktorantūras modelim. Pakāpeniska jaunā doktorantūras modeļa ieviešana nepieciešama tādēļ, lai dotu laiku augstskolām un to sadarbības partneriem sagatavoties doktora studiju programmu īstenošanai atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktajām normām.
Atbilstoši priekšlikumiem, kas ietverti konceptuālajā ziņojumā “Par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu Latvijā” un kas pēc tā apstiprināšanas Ministru kabinetā tiks iestrādāti normatīvajā regulējumā, augstākās izglītības institūcijām un zinātniskajiem institūtiem būs jāmodernizē un jāpilnveido akadēmiskā personāla piesaistes un atlases procedūra, nodarbinātības nosacījumi, jāievieš regulāra darba snieguma rezultātu novērtēšana. Jārisina jautājumi, kas saistīti ar akadēmiskā personāla paaugstināšanu vai pazemināšanu amatā, darba laiku, akadēmiskā darba jomām, no tām izrietošajiem darba pienākumiem un to proporcijām, darba samaksu, dažāda veida mobilitāti un individuālās akadēmiskās karjeras noslēgšanu.