Biežāk uzdotie jautājumi

Jautājumi  

Atbildes no Izglītības un zinātnes ministrijas:  

1.Pēc kādiem kritērijiem Akadēmiskās informācijas centrs (AIC) izvērtēs augstskolas dibinātāja lēmumu par augstskolas tipa noteikšanu? (Latvijas Lauksaimniecības universitāte, turpmāk LLU)  

Ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par valsts augstskolu tipu”, kura anotācijā un pielikumā ir iekļauta metodika, kas balstās uz Augstskolu likuma normām par augstskolu tipiem. Lai AIC varētu izpildīt Augstskolu likumā noteikto, ministrija veiks atbilstošus grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 794 “Augstskolu un koledžu akreditācijas noteikumi.” 

2. AIC ierosina dibinātājam noteikt citu augstskolas tipu – ko šajā periodā dara augstskola un pēc kādiem principiem veido pārvaldi, studiju un zinātnes procesu? Ko dara ar jau pieņemtajiem lēmumiem par augstskolas pārvaldes institūcijām, pamatojoties uz sākotnēji noteikto augstskolas tipu? (LLU)  

Vēršam uzmanību, ka augstskolām ir noteikts pietiekami ilgs pārejas periods atbilstības augstskolas tipam izvērtēšanai – no 2022.gada 1.janvāra līdz 2024.gada 31.decembrim, un gadījumā, ja AIC ir izteikusi priekšlikumu dibinātajam noteikt citu augstskolas tipu, tas ir jāizdara līdz 2025.gada 31.decembrim. Ja augstskola maina tipu, atbilstība jānodrošina 3 gadu laikā. 

3. Augstskolas Satversme zaudē spēku 01.06.2022. Kas nosaka, ka līdz 01.06.2022. vienam likumam – Augstskolu likumam ir augstāks spēks kā citam likumam – par augstskolas satversmi? Piemēram, lūdzu, aplieciniet, ka LLU var leģitīmi ievēlēt 50 senatorus, ja LLU Satversmes 5.5. pants nosaka 60 (arī senāta locekļu personālsastāva pārstāvniecības struktūra neatbilst grozījumiem), tas pats attiecas uz satversmes sapulces kopējo locekļu skaitu – saskaņā ar grozījumiem 200 (saskaņā ar LLU Satversmes 5.3. punktu - 240). (LLU) 

To nosaka pārejas noteikumu 65.punkts:  

“65. Tās valsts augstskolu satversmes, kas bija spēkā 2021. gada 15. augustā, paliek spēkā līdz 2022. gada 31. maijam, bet Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas satversme — līdz jaunās satversmes apstiprināšanai Ministru kabinetā, un tās ir spēkā tiktāl, ciktāl nav pretrunā ar šā likuma noteikumiem.” 

4. Kādā termiņā IZM tiks vērtēta augstskolas satversme un pēc kādiem kritērijiem? (LLU) 

Augstskolu likums nosaka, ka IZM ir jāizvērtē augstskolas satversmes atbilstība normatīvajiem aktiem. Respektīvi, nav atsevišķu vērtēšanas kritēriju, tiek vērtēts vai ir nodrošināta atbilstība normatīvajos aktos noteiktajam. Ministrija plāno šo izvērtējumu veikt atbilstoši Iesniegumu likumā noteiktajiem termiņiem. 

5. Ar kādu dokumentu tiek noslēgta augstskolas Satversmes vērtēšana? Kā vērtēšanas rezultāti tiek paziņoti augstskolai? (LLU) 

Ministrija izvērtējuma rezultātus paziņos ar atbildes vēstuli. 

6. Kādas ir augstskolas tiesības un iespējamās darbības, tai skaitā IZM ministra izdotā dokumenta pārsūdzēšana, ja tā nepiekrīt IZM ministra viedoklim? (LLU) 

Ministrijas vēstule ar izvērtējuma rezultātiem nav administratīvs akts. Ja ir viedokļu atšķirības starp ministriju un augstskolu par tās satversmes atbilstību normatīvajiem aktiem, tās ir risināmas sarunu un konsultāciju procesā. 

7. Kā ievēlē studējošo pārstāvjus – saskaņā ar otro daļu vispārīgās vēlēšanās, ceturtajā daļā noteiktā satversmes sapulces vēlēšanu komisija, vai studējošie nosaka savu atsevišķu kārtību, kā to paredz piektā daļa? (LLU) 

Ministrija skaidro, ka Augstskolu likuma 13.panta piektā daļa nosaka, ka studējošo pārstāvjus ievēlē studējošo pašpārvalde tās noteiktajā kārtībā, savukārt 13.panta ceturtā daļa nosaka, ka satversmes sapulces vēlēšanu organizēšanai tiek izveidota satversmes sapulces vēlēšanu komisija, darbam kurā tiek deleģēti arī studējošo pārstāvji, savukārt šī panta otrā daļa nosaka, ka augstskolas satversmē jāparedz personāla pārstāvības principi (t.sk. studējošo skaits), balsošanas kārtība un vispārīgu vēlēšanu princips, kas nozīmē, ka studentu pārstāvju ievēlēšanai studējošo pašpārvaldes noteiktajā kārtībā, ievērojot augstskolas satversmē noteikto, ir tiesības piedalīties visiem studējošajiem. 

8. Valsts augstskolas padomes locekļus ieceļ uz četru gadu termiņu un ne vairāk kā divas reizes. Taču likumā nav noteikts, kas padomes locekļus ieceļ amatā. Ir noteikta tikai izvirzīšanas kārtība. Līdz ar to arī nav viennozīmīgi skaidrs, kad izvirzītie padomes locekļi uzsāk savu darbu, kas un kad ar viņiem kārto darba līgumiskās attiecības, kad konkrēts padomes loceklis sāk saņemt atalgojumu? (LLU) 

Augstskolu likums nosaka, ka MK apstiprina un nominē darbam augstskolas padomē nozares ministrijas atlasītos un virzītos pārstāvjus. Valsts prezidents izvirza savu pārstāvi darbam augstskolas padomē. Augstskola tās senāta noteiktajā kārtībā atlasa savus pārstāvjus darbam augstskolas padomē. Pārejas noteikumus 62.punkts paredz, ka: 

“62. Valsts dibinātas augstskolas padomi izveido ne vēlāk kā līdz 2021. gada 30. novembrim. Šā likuma 14.1 panta ceturtās daļas 1. punktā, sestās daļas 1. punktā, septītās daļas 1. punktā un astotās daļas 1. punktā paredzētos valsts dibinātas augstskolas padomes locekļus izvirza jaunievēlētais senāts tā noteiktajā kārtībā. Senāts līdz 2021. gada 30. novembrim izstrādā valsts augstskolas padomes darbības uzsākšanas noteikumus, kas ir spēkā, kamēr padome pati nav apstiprinājusi tās darbības nolikumu.” 

Respektīvi, izstrādājot augstskolas padomes darbības uzsākšanas noteikumus, senāts ir atbildīgs par nozares ministrijas un Valsts prezidenta informēšanu par nepieciešamību nominēt pārstāvjus darbam augstskolas padomē, lai padome savu darbu varētu uzsākt sākot ar 2021.gada 1.decembri, kas ir datums, ar kuru augstskolai ir jānodibina civiltiesiskās attiecības ar padomes locekļiem to darba pienākumu veikšanai. 

9. Lai korekti sagatavotu budžetu 2022. un citiem gadiem, ir nepieciešama metodika par augstskolas padomes locekļu darba atlīdzības aprēķinu. Augstskolas akadēmiskā personāla vidējās atlīdzības līmenis mainās katru semestri, mainoties mācībspēku slodzēm mainās arī atlīdzības apmērs, zinātnieki nemitīgi iesaistās gan garāku, gan īslaicīgu projektu realizācijā un atalgojums tad tiek noteikts no projekta finansējuma, vai tas arī jāierēķina, aprēķinot kopējo vidējo atlīdzības līmeni? 

(LLU) 

Augstskolai padomes locekļu atalgojums ir jānosaka atbilstoši Augstskolu likuma 14.1panta 16.daļā noteiktajam. Ministrija SAM 8.2.3. projekta īstenošanas ietvaros izstrādās vienas vienības izmaksu aprēķina metodiku augstskolas padomes locekļu atalgojuma noteikšanai, augstskolas šo metodiku varēs pārņemt tālākajai rīcībai budžeta plānošanas procesā. 

10. No kāda finansējuma avota tiks segtas atlīdzības izmaksas padomes locekļiem? (LLU) 

Valsts augstskolu padomes locekļu atalgojums līdz 2023.gada 31.decembrim tiks segts no SAM 8.2.3. finansējuma. Ministrija ir sagatavojusi noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 9.janvāra noteikumos Nr.26 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās" īstenošanas noteikumi"", izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē (VSS-695). 

11. Studiju un zinātnes attīstības plāns ir viena no augstskolas stratēģijas sastāvdaļām. Vai šīs normas izpratnē tas ir ar stratēģiju nesaistīts dokuments, kuru apstiprina senāts? Ja šīs normas izpratnē studiju un zinātnes attīstības plāns ir augstskolas stratēģijas sastāvdaļa, tad kāpēc tas tiek izdalīts atsevišķi? (LLU) 

Ministrija skaidro, ka studiju un zinātnes attīstības plāns kā augstskolas stratēģijas daļa nav nodalāms no stratēģijas, bet tā kā šis plāns ir tieši saistīts ar senāta kompetenci, tad ir paredzēts, ka to apstiprina senāts. 

12. AL 26. pants papildināts ar jaunu devīto nodaļu, spēkā atstājot astoto nodaļu, līdz ar to: kur un kādā kārtībā augstskolas personāls var pārsūdzēt augstskolas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību, ja augstskolā nav izveidota Akadēmiskā šķīrējtiesa? (LLU) 

Skaidrojam, ka Augstskolu likuma 10.pants nosaka, ka augstskolas satversmē ir jānosaka strīdu izskatīšanas kārtība augstskolā. 

13. 08.06.2021. pieņemtajos AL grozījumos nav vispār nekas atrunāts par finansējumu tam, kā augstskolas realizēs reformas un turpinās darbu jaunajā formātā. Ir noteikts tikai IZM iesniegt informatīvo ziņojumu un iesniegt priekšlikumus: 

No kādiem finanšu avotiem augstskola nodrošinās: 

1.  padomes locekļu atalgojumu? 

2. padomes locekļu darba vietu aprīkojumu un citu infrastruktūru? 

3. padomes locekļu darba atbalsta personālu? 

4. visu augstskolas darbību reglamentējošo iekšējo normatīvo aktu izstrādi (papildus darba apjoms esošajiem darbiniekiem)? 

5. citus neplānotus izdevumus reformas nodrošināšanai? 

Pārejas noteikumos nav noteikts pārskatīt 2006. gada 12. decembra Ministru kabineta noteikumus Nr. 994 Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. 

Šie spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi nonāk pretrunā ar AL 77. panta pirmajā daļā noteikto, ka augstskolu finansēšana notiek saskaņā ar attīstības stratēģijām, jo Ministru kabineta noteikumu Nr. 994 7. punkts nosaka, ka augstskolu un koledžu finansējumu no valsts pamatbudžeta veido studiju programmu sarakstam un studējošo skaitam atbilstošs studiju bāzes finansējums, kas sastāv no līdzekļiem komunālajiem maksājumiem, nodokļiem, infrastruktūras uzturēšanai (tai skaitā datu sniegšanai Studējošo un absolventu reģistram), inventāra un iekārtu iegādei un personāla algām, kā arī finansējums zinātniskajai darbībai (šis uzskaitījums ir galīgs, bet tajā, piemēram, nav paredzēts finansējums  padomes darba nodrošināšanai vismaz 4 gadu periodā). 

Šajos Ministru kabineta noteikumos finansējums nekādā veidā nav sasaistīts ar augstskolas stratēģijas īstenošanu, kas aptver plašāku augstskolas darbības jomu loku. (LLU) 

Vēršam uzmanību, ka augstskolas ir publiskas atvasinātas personas, kas veido savu budžetu. Vienlaikus, lai nodrošinātu jaunizveidojamas institūcijas darbības uzsākšanu valsts augstskolās, ministrija ir sagatavojusi noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 9.janvāra noteikumos Nr.26 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās" īstenošanas noteikumi"", izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē (VSS-695), kura ietvaros ir paredzēts nodrošināt finansiālu atbalstu augstskolām tieši augstskolas padomes darbības nodrošināšanai un padomes locekļu atalgojumam, kā arī augstskolu stratēģiju izstrādei. 

Informējam, ka ministrija izstrādā jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli, kurā t.sk. tiks noteikta finansēšanas sasaiste ar augstskolu attīstības stratēģijām. Plānots, ka jaunais finansēšanas modelis izskatīšanai Ministru kabinetā tiks iesniegts līdz 2021.gada decembrim. 

14. Kurā normatīvajā aktā plānots noteikt, kuri augstskolu lēmējinstitūciju locekļi būs valsts amatpersonas? Kad plānota šī normatīva akta pieņemšana? (LLU) 

Skaidrojam, ka augstskolas padomes locekļu amatpersonas statuss izriet no likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā.” 

15. Saglabājoties spēkā AL 24. panta pirmās daļas normai, ka fakultātes dekānus ievēlē fakultātes dome uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas, nav izpildāma AL 17.1. panta sestajā daļā noteiktā rektora kompetence – iecelt un atcelt fakultāšu dekānus. Kāda būtu iespējamā faktiskā augstskolas rīcība šajā gadījumā? (LLU) 

Skaidrojam, ka normu kolīzijas gadījumā ir jāvadās pēc jaunākās normas. Respektīvi, kopš 2021.gada 16.augusta Augstskolu likums nosaka, ka iecelt un atcelt fakultāšu dekānus ir rektora kompetence. 

Augstskolu likuma pārejas noteikumu 61.punktā ir noteikts, ka:

“61.punkts Augstskolas satversmes sapulce, kura ievēlēta līdz 2021. gada 15. augustam, ievēlē augstskolas senātu ne vēlāk kā līdz 2021. gada 30. septembrim, ievērojot šā likuma noteikumus, kas stājas spēkā 2021. gada 16. augustā. Līdz 2021. gada 30. novembrim senāts turpina pildīt augstskolas satversmē paredzētās senāta funkcijas, ciktāl tās nav pretrunā ar šajā likumā noteikto, kā arī, ja nepieciešams, pilda augstskolas padomei šā likuma 14.2 panta pirmās daļas 4. un 8. punktā noteiktos pienākumus.”

Savukārt pārejas noteikumu 66.punktā ir noteikts, ka: “Privātpersonu dibinātās augstskolas nodrošina savu satversmju atbilstību šā likuma noteikumiem ne vēlāk kā līdz 2022. gada 31. maijam un iesniedz tās informācijai Izglītības un zinātnes ministrijā.”

No iepriekš minēto pārejas noteikumu regulējuma ir secināms, ka privātpersonu dibināto augstskolu pienākums ir līdz 2022.gada 31.maijam veikt grozījumus augstskolas satversmē atbilstoši Augstskolu likuma noteikumiem. Ņemot vērā iepriekš minēto nav saprotams, uz kurām augstskolām ir attiecināms un piemērojams pārejas noteikumu 61.punkts, jo, ja augstskolas satversmes sapulce ievēlē līdz 2021.gada 30.septembrim senātu pēc augstskolas satversmes, kas ir spēkā pašlaik, tad attiecīgi nav saprotams mērķis šāda nosacījuma izpildei. Vai arī šis pārejas noteikumu punkts uz privātpersonu dibinātām augstskolām nav attiecināms?

Augstskolu likuma pārejas noteikumos tiek lietoti šādi jēdzieni - valsts dibinātas augstskolas, augstskolas, privātpersonu dibinātās augstskolas, attiecīgi Augstskolu likuma pārejas noteikumu punktos ir norādīts, uz kādām augstskolām attiecas konkrētais regulējums. Ministrija norāda, ka Augstskolu likuma pārejas noteikumu 61.punkts attiecas gan uz valsts dibinātām augstskolām, gan uz privātpersonu dibinātām augstskolām, minētajā punktā tiek lietots jēdziens augstskolas.

Ministrija norāda, ka Augstskolu likuma pārejas noteikumu 61.punkts attiecas gan uz valsts dibinātām augstskolām, gan uz privātpersonu dibinātām augstskolām, minētajā punktā tiek lietots jēdziens augstskolas. Augstskolu likuma 61. punkta mērķis ir nodrošināt, lai augstskolu satversmes sapulces ievēlētu augstskolas senātu līdz 2021.gada 30.septembrim, ievērojot Augstskolu likuma 15. pantā noteiktās prasības. Ministrija paskaidro, ka ne tikai Augstskolu likuma pārejas noteikumu 66. punkts paredz privātpersonu dibinātām augstskolām nodrošināt savu satversmju atbilstību šā likuma noteikumiem,  to paredz arī minēto noteikumu 64. punkts, kurā noteikts, ka pēc 2021. gada 16. augusta, kad stājas spēkā šā likuma grozījumi, ikviena augstskola nodrošina savas satversmes atbilstību šā likuma noteikumiem un apstiprina to ne vēlāk kā līdz 2022. gada 31. maijam. 

Vai, ņemot vērā Augstskolu likuma 12.panta otro daļu, augstskolai ir jāņem vērā to izpildinstitūciju kompetences atbilstoši likuma regulējumam, vai augstskola ir tiesīga izpildinstitūciju kompetenci noteikt atbilstoši tās jau esošajai satversmei?

Ministrija paskaidro, ka, grozot augstskolas satversmi, ir jānodrošina tās atbilstība Augstskolu likumam, kā arī privātpersonu dibinātas augstskolas pārvaldes institūciju kompetence nevar būt pretrunā ar Augstskolu likumā noteikto.

Vai rektors, kurš ir norādīts Augstskolu likuma 15.panta ceturtās daļas 3.punktā, tiek pieskaitīts pie augstskolas akadēmiskā personāla, proti, vai rektoru ieskaita senāta akadēmiskā personāla procentuālajā sadalījumā (ne mazāk kā 75 procenti), vai arī rektors tiek uzskatīts kā trešā senāta pārstāvju grupa, kura tiek aprēķināta atsevišķi no augstskolas akadēmiskā personāla (ne mazāk kā 75 procenti) un studējošo pārstāvniecības (ne mazāk kā 20 procenti)?

Saskaņā ar Augstskolu likuma 15. panta ceturtās daļas 3. punktu augstskolas  rektors ir senāta loceklis saskaņā ar ieņemamo amatu. No minētā izriet, ka rektors nav pieskaitāms pie augstskolas akadēmiskā personāla pārstāvjiem.