Ekskluzīvā intervijā Eiropas Komisijas Vice-prezidents M. Šinas dalās ar savu skatījumu, kā cilvēki var gūt praktisku ieguvumu no Eiropas Prasmju gada, kas sākās 2023. gada 9.maijā, kas vienlaicīgi ir arī Eiropas diena.
M. Šinas atzīst, ka prasmju neatbilstība ir liela problēma Eiropas darba tirgū un viņš saredz, ka Eiropas Prasmju gads būtu reāls un praktisks instruments, kā mazināt prasmju neatbilstību.
M.Šinas apgalvo, ka "mums ir politiskā griba, mums ir normatīvais regulējums, mums ir bezprecedenta resursi, un mēs tagad veidojam nepieciešamo sinerģiju un izpratni, lai šis gads darbotos visos līmeņos", piebilstot, ka "mums nekad nav bijis tik daudz naudas tieši prasmēm Eiropas Savienībā”. M. Šinas starp vairākiem pienākumiem portfelī ir arī Prasmju Darba kārtība (Skills Agenda – angl.).
Tāpēc 2023. gads ir izvēlēts kā loģisks turpinājums 2022. gadam – Jaunatnes gadam. Jaunieši daudz zaudēja COVID-19 pandēmijas laikā un tagad ir laiks to atdot atpakaļ – izglītībā, mobilitātē utt.
Nav noslēpums, ka Eiropa piedzīvo prasmju trūkumu. Protams, ir darba vietas, kurās ir pilnībā pieejams darba spēks, taču lielākoties viņu prasmes neatbilst darba tirgus un darba devēju vajadzībām. Turklāt ir vairākas jomas, kurās Eiropa varētu darīt labāk, saglabājot konkurētspēju un piedāvājot pienācīgas darba vietas. Viena no jomām ir kvalifikācijas uzlabošana (upskilling – angl.) un pārkvalifikācija (reskilling – angl.). Turklāt mēs konkurējam globālajā darba tirgū. M. Šinas ieskatā mēs (ES) esam veiksmīgi augstākajā izglītībā – 6 no 10 labākajām augstskolām atrodas Eiropā. Zaļās prasmes un digitalizācija ir prasmes, kuras būtu jāuzlabo. Taču trūkst darbaspēka – ir nepieciešami IT speciālisti, arī zaļās celtniecības speciālisti utt. M. Šinas kopā ar kolēģi Nikolā Šmitu, uzsākot darbu pie jaunā Eiropas Komisijas mandāta, nāca klajā ar Jauno Prasmju dienaskārtību. Jaunajā ES Struktūrfondu periodā aptuveni viena trešdaļa no visiem Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem būs saistīti ar prasmēm un to attīstību, turklāt ir pieejami Atveseļošanās un noturības mehānisma līdzekļi. Arī tādām ES programmām kā Erasmus+ ir prasmju komponente. Eiropai ir nepieciešama prasmju revolūcija, taču tai ir jābūt labi organizētai revolūcijai.
Otra problēma, ar kuru saskaras Eiropa – ir demogrāfija, kuru var apzīmēt kā demogrāfisko krīzi. Eiropā pagājušajā gadsimtā bija koncentrēti 20% no visiem iedzīvotājiem, tagad tie ir tikai 10% un 2050. gadā tie būs 5%. Viens no risinājumiem ir trešo valstu darbaspēks. M. Šinas to sauc par talantu kopienām. 2023.gada otrajā pusē tiks uzsākts darbs pie trešo valstu pilsoņu kvalifikācijas atzīšanas. Tai pat laikā vairākās ES valstīs ir augsts bezdarba līmenis. Taču problēma ir arī tajā, ka piedāvāto darba vietu darba apstākļi nav piemēroti. Kopumā visā ES bezdarba rādītāji krītas. Lai uzlabotu darba apstākļus, liela loma būs Atveseļošanas un noturības mehānismam (ANM). Daudzi nodarbinātie ir satraukušies, vai viņu digitālās prasmes būs pietiekamas. Notiek pāreja uz digitalizāciju, un Eiropas Komisija ir gatava un jau piedāvā dažādus mācību un citas nodarbinātības formas jau šodien. Būtiski, ka pāreja nenotiek uz darbinieku izmaksu rēķina. Prasmju gadam jāsatur vairāki inovatīvi elementi, pirmais no tiem ir nekoncentrēt visu uzmanību uz Briseli un tās pasākumiem, bet gan decentralizēt Prasmju gadu, jo darbs pie prasmju attīstīšanas notiek ārpus Briseles. Liels uzsvars liekams uz tiem, kuri dzīvo ārpus “burbuļa” un nav pieejas izglītībai. Jautājums ir – kā iesaistīt izglītībā darbiniekus, kuri strādā vidējos un mazos uzņēmumos? Komisārs uzskata, ka problēma ir viegli risināma. Nekad nav bijis tik daudz izglītībai atvēlētās naudas kā tagad. Tostarp ir pieejami līdzekļi no ANM. Tā nav taisnība, ka visi līdzekļi no ANM tiks novirzīti lielajiem uzņēmumiem. Ikvienam uzņēmumam, kurš vēlēsies uzlabot savu darbinieku prasmes, būs tāda iespēja. Uzlabotā Prasmju dienaskārtība ir dinamiska, dzīvs process. Viena no iniciatīvām ir arī Prasmju Pakts, kuram jau ir pievienojušies jau vairāk nekā 1000 uzņēmumi. Lai Prasmju gads noritētu veiksmīgi, tam ir nepieciešams politiskais atbalsts, regulējošs ietvars, ES finansējums un pieejamība, t.sk. informācija par piedāvātajiem pasākumiem. Visi priekšnosacījumi ir izpildīti, lai nodrošinātu ES konkurētspējas uzlabošanos.
Podkāstu var noklausīties šeit: “https://www.cedefop.europa.eu/en/podcasts/cedefop-podcast-episode-16-european-commission-vice-president-margaritis-schinas-european-year ”
Linda Romele, eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība