Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ES Struktūrfondu 2021-2027 plānošanas periodā plāno ieguldīt ievērojamus līdzekļus iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošanā.
Projekts, kuru īstenos VARAM ir “4.2.4.SAM Veicināt mūžizglītību, jo īpaši piedāvājot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, ņemot vērā uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, labāk prognozējot pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti.” Saīsinājumā projekts atpazīstams kā 4.2.4.3. pasākums „ Digitālo prasmju pilnveide”.
Plānotais ES fondu finansējums 4.2.4.3. pasākumam ir 3 685 037 eiro.
Projektā atbalstāmās darbības:[1]
- mācību programmu izstrāde un aktualizācija;
- mācību aktivitāšu īstenošanas un organizēšanas nodrošināšana, tai skaitā tehniskā nodrošināšana, nodarbinātām personām (valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem);
- monitoringa veikšana;
- mācību vajadzību apzināšana un izvērtēšana;
- komunikācijas pasākumi par digitālās transformācijas politikas un pasākumu īstenošanu Latvijā, kā arī par valsts un pašvaldību iestāžu nodrošināto digitālo risinājumu izmantošanas iespējām, un to izmantošanas nozīmību;
- projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;
- komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu.
Projekts SAM 4.2.4.3. attiecas uz darbiniekiem valsts pārvaldē un pašvaldībās. Attiecīgi līdz 2029. gada 31. decembrim tiks izglītoti vismaz 1 867 valsts un pašvaldību darbinieki (digitālie mentori). Papildus tam tiks organizēti vismaz 30 pasākumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju izmantošanas veicināšanai un īstenotas vismaz 5 integrētās komunikāciju kampaņas. Projektā plānota ierobežota iesniegumu atlase, projekta Ministru kabineta (MK) noteikumi paredz, ka projektu īstenos Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.
Uz doto brīdi, 2024. gada septembri, MK noteikumi ir starpinstitūciju saskaņošanas posmā. MK noteikumus bija plānots skatīt 2024. gada 17. septembra MK sēdē, taču jautājums ir atlikts. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uztur prasību nodrošināt plānoto mācību vajadzību izvērtēšanu, t.sk., iespējamo demarkāciju, Ekonomikas ministrijas Apvienotajā komisijā, kas nodrošina integrētu pieeju cilvēkkapitāla attīstības jautājumiem. VARAM apņemas nodrošināt plānoto mācību vajadzību noteikšanu un izvērtēšanu Ekonomikas ministrijas izveidotajā Apvienotajā pieaugušo izglītības koordinācijas komisijā, taču tā drīzāk ir formalitāte, jo pati VARAM norāda, ka jautājumi Apvienotajā komisijā tiks vienīgi pārrunāti. VARAM uzsver, ka SAM 4.2.4.3. pasākums nav tieši saistīts ar darba tirgus (privātā sektora) dalībnieku prasmju un kompetenču attīstību, atbalsta ietvaros tiks paaugstinātas valsts un pašvaldību darbinieku prasmes par digitālajiem risinājumiem valstī.[2]
Lai arī VARAM plānotās mācības nav saistītas ar privāto sektoru, Ekonomikas ministrijas izveidotā Apvienotā komisija lemj par visa darba tirgus mācību vajadzībām, t.sk., attiecībā uz tiem darbiniekiem, kas šobrīd ir nodarbināti valsts vai pašvaldību iestādēs. Līdz ar to šāda pieeja ir svarīga integrētai un jēgpilnai investīciju vadībai Latvijas cilvēkkapitāla attīstībai. Finanšu ministrija uztur iebildumus par nepieciešamību veikt izmaksu un ieguvumu analīzi. FM norāda uz trīs piemēriem, kas parāda, kā šie ieguvumi var tikt aprēķināti:[3]
1) produktivitātes palielināšanās, kur kā pieņēmumus var izmantot produktivitātes pieaugumu pēc mācībām, vidējo gada algu un darba laiku gadā;
2) izmaksu ietaupījumi no samazinātām kļūdām un efektīvākas procedūru izpildes, kur kā pieņēmumus var izmantot kļūdu samazināšanos un efektivitātes uzlabošanos pēc mācībām un izmaksas kļūdu labošanai;
3) sabiedrības labklājības uzlabošana un digitālās plaisas mazināšana, kur kā pieņēmumus var izmantot digitālo prasmju uzlabošanos, laika ietaupījumus u.c. pieņēmumus, ko var izteikt naudas izteiksmē, ņemot vērā izmaksas vai atalgojumu, ko var iztērēt vai saņemt par ietaupīto laiku.
FM piedāvā arī vairākus informācijas avotus, kurus izmantot analīzē:[4]
- Eiropas komisijas pētījumus par digitālo prasmju ietekmi uz sabiedrības labklājību un ekonomisko izaugsmi Eiropā, kas liecina, ka digitālo prasmju uzlabošana var radīt ievērojamus ekonomiskos ieguvumus (European Commission, Digital Economy and Society Index (DESI) 2020);
- pētījumus par digitālās plaisas mazināšanas sociālekonomiskajiem ieguvumiem (WEF Global Information Technology Report 2016);
- pētījumus par digitālo prasmju apmācību ietekmi uz kļūdu samazināšanu un efektivitātes uzlabošanu, kas liecina, ka uzņēmumi, kas iegulda darbinieku digitālajās prasmēs, var samazināt kļūdu skaitu par 15-30%. (McKinsey Global Institute, 2017;
- pētījumus par digitālo risinājumu ieviešanu un to ekonomisko ietekmi. (PwC Digital IQ Survey 2018);
- OECD pētījumus par digitālo prasmju ietekmi uz produktivitāti, kas liecina, ka digitālo prasmju uzlabošana var palielināt darba produktivitāti par 10-20% (OECD Skills Outlook 2019);
- statistikas datus par vidējām algām Latvijā un Eiropas Savienībā.
Digitālās prasmes būs viens no galvenajiem virzieniem ES fondu plānošanā un īstenošanā. Saskaņojot MK noteikumu projektu ar iesaistītajām pusēm, VARAM norāda, ka 4.2.4.3 pasākums tiks īstenots, ievērojot demarkāciju ar Atveseļošanās fonda (AF) 2.3.2.1.i. investīciju "Digitālās prasmes iedzīvotājiem, tostarp jauniešiem", projektu "Sabiedrības digitālo prasmju attīstība" (līgums par projekta īstenošanu noslēgts 2023. gada 22. decembrī), kas paredz pasākumus digitālo prasmju attīstībai (AF nosacījumi paredz aktivitāšu īstenošanu līdz 2026. gadam).
Lai nodrošinātu demarkāciju ar minēto AF investīciju, kas tiek īstenota līdz 2026. gadam, SAM 4.2.4.3. pasākuma ietvaros mācību aktivitātes tiks uzsāktas 2026. gadā, kad tiks pabeigtas AF pasākumu ietvaros īstenotās aktivitātes.[5]
Pasākuma SAM 4.2.4.3. ietvaros ir plānots izstrādāt neformālās izglītības programmu par digitālajiem risinājumiem valstī.
VARAM ieskatā ir vairāki veidi kā “novadīt” informāciju līdz projekta mērķauditorijai (valsts un pašvaldību darbiniekiem), piemēram, informācijas izsūtīšana Digitālajiem vēstnešiem – kopiena, kas izveidota projekta Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas 2.3.2.2.i. “Valsts un pašvaldību digitālās transformācijas prasmju un spēju attīstība” projekta “Publiskās pārvaldes digitālā akadēmija” ietvaros vai informācijas nodošana Digitālajiem inovāciju centriem (piemēram, Kuldīgas digitālais inovāciju centrs, Cēsu digitālais centrs), kas tiešā veidā strādā ar pašvaldības darbiniekiem; vai arī informācijas izsūtīšana digitālajiem aģentiem un digitālajiem līderiem, kuri piedalījušies mācībās programmas “Dari digitāli” ietvaros” (ap 8 000 valsts un pašvaldību darbinieki)[6].
Sagatavoja Linda Romele,
Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība, eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos
[1] - https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/digitalo-prasmju-pilnveide
[2] - https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/75632897-68a6-48fb-912e-e2eb11b73457
[3] - https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/75632897-68a6-48fb-912e-e2eb11b73457
[4] - https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/75632897-68a6-48fb-912e-e2eb11b73457
[5] - turpat
[6] - https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/75632897-68a6-48fb-912e-e2eb11b73457