Digitalizācija jau kļuvusi par vārdu, kas aizvieto daudzus ērtus vai neērtus procesus. Vai tiešām digitalizācija ietekmēs darba tirgu tiktāl, ka izzudīs daudzas no profesijām un vairākumam darba ņēmēju nāksies mainīt savu profesiju nevis vienu reizi, bet pat vairākas reizes darba mūžā.
Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) vidēja un ilgtermiņa prognozēm par digitalizācijas ietekmi uz darba tirgu[1] jāņem vērā, ka iedzīvotāju īpatsvars, kas lieto internetu vismaz reiz nedēļā no 27% 2004. gadā ir pieaudzis līdz 91% 2023. gadā. Uzņēmumu darbinieki, kas darbā regulāri lieto jebkāda veida ierīces ar interneta pieslēgumu apstrādes rūpniecībā, ir pieaudzis no nepilniem 25% 2017. gadā līdz pat 50% 2023. gadā.
IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvars iekšzemes kopproduktā ir pieaudzis no 3,5% 2008. gadā līdz pat 6,4% 2021. gadā; nodarbināto skaits IKT nozarē ir dubultojies. EM pauž viedokli, ka IKT sektors nodrošina augstāku produktivitāti un darba algu tautsaimniecībā. Vidējā bruto darba samaksa IKT nozarē 2023. gadā bija visaugstākā − 3 168 eiro −, turpretī vissliktāk atalgotā profesija 2023. gadā bija personiskā patēriņa lauksaimnieki, zvejnieki – 538 eiro mēnesī.
Vislielākās darbu automatizācijas iespējas ir nozarēs ar augstu standartizētu manuālo darbu. Kā piemēru var minēt izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozari, kur ir liels standartizētu manuālo darbu īpatsvars, tai pašā laikā šajā nozarē ir lielas automatizācijas iespējas. Tā ir arī nozare ar vislielāko vidējās kvalifikācijas darbinieku īpatsvaru nozarē. Iepretim var minēt finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu nozari, kur standartizēta manuāla darba īpatsvars ir mazs un arī automatizācijas iespējas ir zemas. Savukārt finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu nozarē vidējās kvalifikācijas darbavietu īpatsvars nozarē ir divreiz mazāks nekā izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē. Tas ļauj secināt, ka visvairāk automatizācijai ir pakļautas nozares, kurās vidējās kvalifikācijas darbavietu īpatsvars ir augsts.
Pēc Goldman Sachs Global Investment Research 2023. gada datiem visvairāk mākslīgais intelekts ietekmēs tādas profesijas kā biroja un administratīvie darbinieki, juristi, arhitekti un inženieri, vismazāk ietekmēs ar būvniecību saistītās profesijas, kur ir nepieciešams manuāls darbs.
Pēc vidēja termiņa prognozēm visvairāk būs pieprasīti speciālisti būvniecības nozarē, tai seko profesionālie un zinātniski tehniskie pakalpojumi un IKT nozare. Savukārt, analizējot datus ilgtermiņā (2031-2040), visvairāk pieprasīti būs speciālisti tieši IKT nozarē, turpretī būvniecībā būs novērojams pat negatīvs darbaspēka pieprasījums, t.i., būvniecības speciālistu būs par daudz. Pēc EM prognozēm pēc piecpadsmit gadiem IKT nozarē būs pieprasīti 48 tūkstoši IT speciālistu, taču piedāvājums jeb sagatavoti būs tikai 39 tūkstoši.
Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta vadītājs Dr.med. Ivars Vanadziņš uzskata, ka attālinātais darbs Latvijā un it sevišķi COVID-19 pandēmijas laikā bieži vien bija pārāk straujš un nepārdomāts, atstājot būtiskas sekas veselībai – īpaši tiem, kam attālinātais darbs bija jaunums, kā arī radīja privātās un darba dzīves līdzsvara problēmas. Savukārt dzīvē pēc COVID-19 neviens negrib tā kā bija agrāk, t.i., atgriezties birojos.
Pēc RSU aptaujas datiem, atbildot uz jautājumu Vai vieta, kurā strādājāt attālināti, Jūsuprāt, ir ērta un piemērota darbam ar datoru?, 30,4% atbildēja, ka nav ērta, taču 61,1% atbildēja, ka tika sniegts IT atbalsts, pielāgojot datoru darbam attālināti, 54% gadījumu tika nodrošināts dators un cits nepieciešamais IT aprīkojums. Taču tikai 21% gadījumos darbiniekam tika izskaidrots, kā iekārtot darbu pie datora mājās, 18,2% gadījumos darba devējs interesējās, kādos apstākļos strādā darbinieks un tikai 7,8% gadījumos darba devējs nodrošināja ar datorgaldu un 8,7% gadījumos – ar datorkrēslu.
Digitalizācija nozīmē arī mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) ienākšanu mūsu darba dzīvē. Lai noteiktu robežas un nosacījumus, lai lietotu MI atbildīgi, tā lietošanai 2024. gada 1. augustā (ar dažiem izņēmumiem) stājās spēkā Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akts regulas formā. Tas ir pasaulē pirmais visaptverošais MI regulējums, līdzsvarojot MI radītās iespējas un riskus. Jauno regulējumu plānots piemērot pakāpeniski līdz 2026. gada 2. augustam. Tās mērķis ir nodrošināt, ka MI sistēmas ir drošas, ētiskas un uzticamas.
MI sistēmu galvenā iezīme ir to spēja izdarīt secinājumus. Šī spēja secināt attiecas uz tādu iznākumu iegūšanas procesu kā prognozes, saturs, ieteikumi vai lēmumi, kas var ietekmēt fizisko un virtuālo vidi, un MI sistēmu spēju atvasināt modeļus vai algoritmus, vai abus, no ievaddatiem vai datiem.[2]
Regulā izdalīti trīs dažādi MI veidi, kuriem ieviesti atšķirīgi regulējumi:[3]
- parastas MI sistēmas;
- augsta riska MI sistēmas;
- vispārīga lietojuma MI modeļi.
Lai arī MI regulējums attieksies uz visiem lietotājiem, visvairāk tas tomēr skars MI risinājumu izstrādātājus. Regula arī definē kādas MI sistēmas ir aizliegts izmantot. Administratīvie naudas sodi par Regulas pārkāpumiem varēs sasniegt pat 35 000 000 EUR apmēru vai, ja pārkāpējs ir juridiska persona, − līdz 7 % no tā kopējā globālā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, atkarībā no tā, kurš no tiem ir lielāks.
MI ir vairāki būtiski ieguvumi, tostarp:
- Efektivitāte un produktivitāte: MI var automatizēt rutīnas uzdevumus, ļaujot cilvēkiem koncentrēties uz radošākām un stratēģiskākām aktivitātēm.
- Datu analīze: MI spēj ātri apstrādāt un analizēt lielus datu apjomus, atklājot modeļus un tendences, kas var palīdzēt pieņemt labākus lēmumus.
MI ir daudz priekšrocību, taču tam ir arī vairāki trūkumi un izaicinājumi. Šeit ir daži no galvenajiem trūkumiem:
- Datu atkarība: MI algoritmi ir atkarīgi no datiem, un tiem nepieciešami lieli, kvalitatīvi datu apjomi, lai mācītos un sniegtu precīzas prognozes. Ja dati ir nepilnīgi vai sagrozīti, rezultāti var būt neprecīzi.
- Neparedzamība: MI modeļi var uzvesties negaidīti, īpaši ja tie tiek pakļauti jauniem vai neparastiem datiem. Tas var radīt problēmas, ja tiek pieņemti lieli lēmumi, kas balstīti uz MI.
- Sarežģītība un caurskatāmība: daži MI modeļi ir ļoti sarežģīti un grūti interpretējami, kas apgrūtina lēmumu pieņemšanas procesu un var radīt uzticības trūkumu no lietotāju puses.
- Iekļaušana un aizspriedumi: MI var reproducēt un pastiprināt cilvēku aizspriedumus, ja tajā tiek izmantoti neobjektīvi dati. Tas var novest pie diskriminējošiem lēmumiem vai rezultātiem.
- Drošība: MI sistēmas var būt pakļautas uzbrukumiem, piemēram, "adversarial attacks", kur uzbrucēji manipulē ar ievades datiem, lai maldinātu MI modeļus.
- Darba vietu zaudēšana: Automatizācijas dēļ, ko veicina MI, daudzas tradicionālās darba vietas var tikt aizstātas, radot sociālas un ekonomiskas problēmas.
- Ētiskie jautājumi: MI izmantošana rada vairākus ētiskus jautājumus, tostarp privātuma aizsardzību, datu drošību un atbildību par automātiski pieņemtiem lēmumiem.
- Augstas izmaksas: MI sistēmu izstrāde, uzturēšana un apmācība var būt dārga, kas var būt izaicinājums mazākiem uzņēmumiem vai organizācijām.
- Nepilnīga izpratne par cilvēku uzvedību: Lai gan MI var analizēt datus un atpazīt modeļus, tas ne vienmēr spēj saprast cilvēku emocijas, motivāciju vai sociālo kontekstu, kas var ierobežot tā efektivitāti.
- Regulējošie izaicinājumi: Ar MI tehnoloģiju straujo attīstību rodas nepieciešamība pēc jauniem regulējošiem ietvariem, kas var būt grūti izstrādājami un īstenojami.
Šie trūkumi uzsver nepieciešamību būt uzmanīgiem un apdomīgiem, ieviešot un izmantojot mākslīgo intelektu dažādās nozarēs.
MI noteikti maina darba tirgu un daudzas profesijas, taču tas nenozīmē, ka tas pilnībā aizstās cilvēku darbu. Ir vairāki aspekti, kas jāņem vērā:
- Automatizācija: MI spēj automatizēt rutīnas un atkārtojošus uzdevumus, kas var samazināt nepieciešamību pēc cilvēku darbiniekiem šajās jomās. Piemēram, ražošanā, datu apstrādē un klientu apkalpošanā.
- Jauni darba veidi: kamēr MI var aizstāt dažus darbus, tas arī rada jaunas iespējas un profesijas, piemēram, MI izstrādātājus, datu analītiķus un speciālistus, kas strādā ar MI tehnoloģijām.
- Cilvēku prasmes: daudzas profesijas prasa radošumu, empātiju, sociālās prasmes un kritisko domāšanu – šīs ir jomas, kurās cilvēki joprojām ir priekšā MI.
- Sadarbība: nākotnē iespējama cilvēku un MI sadarbība, kur MI palīdz cilvēkiem veikt viņu darbus efektīvāk, nevis pilnībā tos aizstājot.
- Ekonomiskie un sociālie aspekti: ir svarīgi ņemt vērā, kā sabiedrība reaģēs uz šo izmaiņu ietekmi uz darba tirgu un kā tiks nodrošinātas mācības un pārkvalifikācija cilvēkiem, kuri varētu zaudēt darbu.
Kopumā, lai gan MI noteikti maina darba praksi un struktūru, tas arī rada jaunas iespējas un izaicinājumus, ar kuriem ir jāstrādā.
Daļa no teksta par MI ir radīta ar ChatGPT palīdzību, izmēģiniet arī Jūs!
Linda Romele
Eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
[1] - prezentācija no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības organizēta vebināra 2024.gada 7.oktobrī
[2] - S.Prauliņa. Starptautiskais advokātu birojs “Sorainen”, prezentācija no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības organizēta vebināra 2024.gada 7.oktobrī
[3] - turpat