Iesākumā jāatgādina, ka Eiropas Sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā ir noteikts mērķis, ka 2030.gadā vismaz 60% pieaugušo reizi gadā ir jāpiedalās mācībās.
Eiropas Komisija (turpmāk – EK) atzīst, ka būtiskas ir pamatzināšanas – gan lasīšanā, gan matemātikā. Tas pats attiecas uz digitālajām prasmēm. Padomes ieteikumu mērķis ir nodrošināt pieaugušos ar pamatprasmēm, zināšanām un kompetencēm, kuras ir nepieciešamas, lai iekļautos darba tirgū. Prasmju neatbilstība arī ir viens no iemesliem, kāpēc ir nepieciešama pārkvalifikācija un/vai prasmju uzlabošana, jo Eiropā ir nepieciešami dažāda profila strādājošie, t.sk. tādi, kas veic vienkāršus darbus. Lai sasniegtu mērķus, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstis tika aicinātas izmantot individualizētu pieeju prasmju uzlabošanā, it sevišķi tas attiecas uz pieaugušajiem ar zemām vai nepietiekamām prasmēm.
Kopumā Eiropas Komisija Padomes ieteikumu ieviešanu vērtē vidēji. Padomes ieteikumu trīs soļi (prasmju novērtēšana, elastīgs un individualizēts mācību piedāvājums, prasmju izvērtēšana un atzīšana) ir ieviesti tikai 14 ES dalībvalstīs. Kā trūkumu EK min pasākumu mērogu un koordināciju, kaut arī ieviešana un rezultāti būtiski atšķiras katrā no ES dalībvalstīm.
Prasmju novērtēšana tagad ir ieviesta daudzās ES dalībvalstīs, taču joprojām izaicinājums ir mācību pielāgošana indivīda vajadzībām. Lielākoties tas ir saistīts ar finansējuma trūkumu un joprojām finansējums nereti nāk tieši no ES Struktūrfondiem, kas nav ilgtermiņa risinājums. Līdzīgi EK novērtē prasmju atzīšanu – ir sasniegts neliels progress, taču trūkst integritātes kopējā izglītības sistēmā, kā arī nav pietiekamas informācijas par prasmju atzīšanu starp pieaugušajiem.
Kaut arī zemu kvalificēto pieaugušo īpatsvars vecuma grupā 25-64 gadi samazinājās no 23,4% 2016.gadā līdz 20,7% 2021.gadā, visticamāk tas ir noticis demogrāfisko rādītāju izmaiņu rezultātā un nav tieši saistīts ar izglītību un prasmēm. Joprojām pastāv problēma uzrunāt visas mērķa grupas un ar to, visticamāk, ir domāti pieaugušie ar zemām prasmēm. Pozitīva nozīme šeit ir bijusi digitalizācijai un ar to saistītu risinājumu ieviešanai. Tas pats attiecas uz Nodarbinātības valsts aģentūru – tās sniegtā informācija sasniedz tikai bezdarbniekus, nevis tieši strādājošos ar zemām prasmēm.
EK paziņojumā norādīts, ka dalībvalstis ir izvirzījušas lielu skaitu ar prioritārajām grupām, taču joprojām saglabājas izaicinājums efektīvi tās aizsniegt. Digitalizācija noteikti ir veicinājusi mērķa grupas aizsniegšanu un ir kalpojusi kā pozitīvs instruments, kuru būtu aktīvi jāizmanto arī nākotnē.
Problēma ir arī informācijas par atsevišķu pakalpojumu pieejamību trūkums, tostarp informācijas par karjeras konsultācijām, it sevišķi tas attiecināms uz galveno mērķa grupu – pieaugušajiem ar zemām prasmēm.
Kaut arī dalībvalstu atbildīgās institūcijas sadarbojas ar atbilstošajiem partneriem nodarbinātības jomā, piemēram, NVO un sociālajiem partneriem, nereti nav skaidri definēta partneru loma un atbildība, kā arī koordinācija nav pietiekami efektīva un tā būtu uzlabojama.
EK ieskatā sinerģija starp trīs soļiem ir būtiska, taču nav vienotas pieejas. Attiecībā uz pieaugušajiem ar zemām prasmēm atsevišķos gadījumos runa nav tikai par prasmēm un zināšanām, pakalpojums ietver arī sinerģiju ar citiem aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem un sociālajiem pakalpojumiem.
Efektivitāte
Attiecībā uz efektivitāti iesaistītās puses ieviešanas izmaksas novērtē kā atbilstošas ieguvumiem, taču tas ir tikai apgalvojums, ņemot vērā, ka lielākoties ES dalībvalstis nav veikušas ieguvumu un izmaksu analīzi. Līdz ar to secinājumi nav empīriski pamatoti. Vienīgais arguments ir salīdzinoši zemās ieviešanas jeb īstenošanas izmaksas un liels pasākumu skaitu, taču noteikti ir jāpiemin arī sabiedriskās domas izmaiņas, vēršot uzmanību, ka ir paaugstinājusies izpratne un debates par pieaugušo pamatprasmēm nacionālā līmenī.
Lielākoties pasākumi tiek finansēti no Eiropas sociālā fonda, efektivitāte tiek mērīta pēc vairākiem parametriem, kur visām iesaistītajām pusēm ir stingri noteikta atbildība, šauri specializētu pasniedzēju iesaiste, sadarbība ar darba devējiem, monitorings un izvērtēšana.
Saskaņotība
Iesaistītās puses kā ES līmenī, tā arī nacionālajā līmenī atzīst, ka pastāv rekomendācijas un tās ir ieviestas saskaņoti. Dalībvalstis ir ziņojušas par rekomendāciju un nacionālo politikas dokumentu saskaņotību nacionālajā līmenī. Tai pat laikā nepietiekama trīs soļu integrācija un koordinācijas trūkums starp ieviešanas novērtējumiem pieaugušo izglītības sistēmā ir izaicinājums saskaņotai ieviešanai nacionālajā līmenī. Taču pozitīvi ir atzīmējams fakts, ka rekomendācijas ir saskaņotas ar citām ES iniciatīvām attiecībā uz prasmēm un nodarbinātību, kā arī veiksmīga saskaņotība ar attiecīgajiem ES finanšu mehānismiem.
Eiropas pievienotā vērtība
Ņemot vērā, ka ieteikumi nav obligāti, tad Eiropas pievienotā vērtība ir paaugstinātā uzmanība attiecībā uz pieaugušajiem ar zemām prasmēm vairākās valstīs, t.sk. Latvijā. Ieteikumi, piemēram, ir mobilizējuši finansiālo un tehnisko atbalstu, citviet ieteikumi ir kalpojuši kā iemesls reformām pieaugušo izglītības jomā.
Atbilstība
Visas iesaistītās puses atzīst, ka ieteikumu mērķi joprojām ir aktuāli, ņemot vērā ES izvirzītos augstos mērķus. Lai tos sasniegtu, dalībvalstīm būs jāpieliek lielas pūles, t.sk. galveno uzmanību pievēršot tieši pieaugušajiem ar zemām prasmēm. Dalībvalstis arī atzīst, ka šādi ieteikumi ir nepieciešami, lai pamudinātu dalībvalstis rīkoties ātrāk.
Neskatoties uz progresu, EK norāda uz vairākiem būtiskiem trūkumiem:
• pirmais izaicinājums ir nevienmērīgs progress starp ES dalībvalstīm, it sevišķi tas attiecas uz pieaugušajiem ar zemām prasmēm un mācību piedāvājumu;
• otrais izaicinājums ir joprojām pārāk mazs vēriens un nepietiekami efektīvs rezultāts;
• trešais izaicinājums ir “atkarība” no ES finansējuma un dominējošā loma pieaugušo apmācībā, netiek rasti alternatīvi risinājumi finansējuma avotiem;
• ceturtais izaicinājums ir nepietiekama trīs soļu integrēšana, kas attiecas arī uz stratēģiskās koordinācijas pakāpi.
Ņemot vērā, ka prasmju neatbilstība pieaug, EK uzskata, ka ir nepieciešams darīt daudz vairāk, lai ieviestu Padomes ieteikumu “Prasmju pilnveides ceļi – jaunas iespējas pieaugušajiem”. Vienlaicīgi jāatgādina, ka prasmju attīstīšana ir katra indivīda individuālās tiesības, kā tas ir noteikts ES Pamattiesību hartā. Lai veicinātu ieteikumu ieviešanu, EK ierosina dalībvalstīm :
• Stiprināt stratēģisku sadarbību nacionālā līmenī, iesaistot visus sadarbības partnerus – sociālos partnerus, nodarbinātības dienestus, lai izstrādātu un pārskatītu nacionālās prasmju stratēģijas.
• Īstenot kolektīvus pasākumus ar plašu iesaistīto dalībnieku pārstāvniecību gan privāto uzņēmumu, gan valsts institūciju pārstāvjus, liekot uzsvaru uz darba vietām kā mācību vidi.
• Precīzāk definēt prasmju uzlabošanas mērķa grupas jeb labuma guvējus, ņemot vērā digitalizācijas un zaļās ekonomikas attīstības tendences. Apzināt visas mērķa grupas, lai neviens nepaliek “ārpusē”, nepieciešamības gadījumā atbalstot un īstenojot individuālu pieeju.
• Paplašināt komunikatīvo sasniegumu, jo īpaši līdz “visgrūtāk sasniedzamajiem”, izvairoties no stigmatizācijas, liekot uzsvaru uz nākotnes ieguvumiem prasmju uzlabošanā nevis iebilstot pret pašreizējo prasmju deficītu.
• Investēt Atveseļošanas un noturības mehānisma un Eiropas Sociālā fonda līdzekļus prasmēs, infrastruktūrā un valstu reformās, kas nodrošinātu vidēja un ilgtermiņa strukturālus ieguldījumus.
• Pielietot Padomes ieteikumu par individuālajiem mācību kontiem un veicināt to integritāti nacionālajā izglītība sistēmā, kā arī Padomes ieteikumu par mikroapliecinājumiem.
Linda Romele,
Eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība