Šogad no 6. līdz 7. februārim norisinājās jau piektā Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (CEDEFOP) organizēta konference par prasmju uzlabošanas praksi ar skatu nākotnē. Kā viens no izaicinājumiem tika minēts mākslīgais intelekts un tā arvien pieaugošā loma profesionālajā izglītībā, mēs redzēsim vēl lielāku tā ietekmi tuvākajos gados. Otrs aspekts, kurš tika plaši apskatīts konferences laikā ir prasmju trūkums, it sevišķi starp pieaugušajiem ar zemām prasmēm. Prasmju trūkums nav tikai par prasmēm, prasmju trūkums nozīmē arī un ir atkarīgs no darba apstākļiem, izglītības trūkumu, apmācību pieejamību utt.
CEDEFOP eksperti izcēla divas būtiskas mērķa grupas, kurām būtu jāpievērš uzmanība – sievietes un pieaugušie. Attiecībā uz pieaugušo mācībām – tām ir jābūt labāk pieejamām. Turklāt informācija ir nepārtraukti jāatjauno. Lai arī sociālie partneri ieņem būtisku lomu izglītības nozarē, tikai dažos darba koplīgumos ir ietverta izglītība, t.i. tiesības uz mācībām un to regulējošie noteikumi. Liela nozīme ir ES Struktūrfondu finansējumam, taču nereti investīcijas tiek veiktas fragmentēti un dažādu institūciju investīcijas nav salāgotas. Zaļās ekonomikas ietekme paliek ārpus uzņēmumiem un mācības neaptver šo jomu. Tikai mazāk nekā 20% no uzņēmumiem izmanto darbinieku izglītošanas sniegtās priekšrocības.
Lai reformētu izglītības sistēmu, 2018.gada 7.septembrī Francijā stājās spēkā likums Nr. 2018-771 par tiesībām izvēlēties pašam savu profesionālo nākotni. Taču jautājums, kā iesaistīt pieaugušos ar zemām prasmēm izglītībā, ir izaicinājums arī Francijai. Bez tā izaicinājumu ir daudz – mācībspēku biežā rotācija, finansējums un mērķauditorijas sasniegšana, pakalpojumu diversifikācija un resursu apvienošana starp dažādām struktūrām.
Lai sniegtu individuālu atbalstu, ir nepieciešamas plašākas jeb daudzpusīgākas kompetences. Francijā iezīmējas jauna tendence – liels uzsvars tiek likts uz jauniešu profesionālo izglītību, otrajā plānā atstājot pieaugušo mācības. Otra tendence ir politikas no augšas uz leju vērsta pieeja, visu uzmanību veltot kvantitatīviem mērķiem un novērtējumam.
Savukārt Itālijā informatīvās palīdzības un konsultāciju vērtība bieži netiek pilnībā atzīta, netiek sistemātiski veiktas vienotas un novērtētas informēšanas un karjeras atbalsta darbības, zems (starp)iestāžu koordinācijas līmenis, skaidras un pastāvīgas komunikācijas trūkums ar finansējuma saņēmējiem. Iztrūkst finansējuma mehānismi, kas varētu atbalstīt ilgtermiņa pasākumus. Pārsteidzošs ir fakts, ka mazos un vidējos uzņēmumos ir vēlmes un motivācijas trūkums investēt mācībās. Turklāt nepietiekama resursu pārvaldība personalizētai un elastīgai prasmju uzlabošanai un pārkvalifikācijai, grūtības īstenot un efektīvi veikt informēšanas un orientācijas darbības, kas nešķiet sistēmiskas un sistemātiskas.
Itālija lepojas ar jaunajiem prasmju fondiem, kuri nodrošina resursus strādājošo darba samaksai, kamēr viņi mācās, tas ietver arī visu veidu sociālās apdrošināšanas.
Horvātija 2021.gadā ieviesa pieaugušo izglītības aktu, lai tostarp mazinātu izveidojušos situāciju, ka nereti par mērķauditorijas sasniegšanu atbildīgie cilvēki nav eksperti šajā jomā. Attiecīgi trūkst resursu, lai uzrunātu un sasniegtu pēc iespējas plašāku mērķauditoriju. Horvātijas gadījumā nacionālajā līmenī tiek definētas politikas prioritātes jeb vadlīnijas, savukārt reģionālajā līmenī vadlīnijas tiek īstenotas. Mācību piedāvājumam jāatbilst prasmju neatbilstības analīzes rezultātiem un paredzamajiem mācīšanās rezultātiem. Pēc horvātu eksperta domām darba devēju asociācijām būtu jāuzņemas izšķiroša loma nozaru mācību iniciatīvu veicināšanā. Valsts politika paredz, ka tiek nodrošināta finansējuma nepārtrauktība iniciatīvām, kuras izrādījušās efektīvas.
Horvātija pirms dažiem gadiem ieviesa mācību vaučerus nodarbinātajiem un pieaugušajiem ar zemām prasmēm, taču tikai 10% no visiem dalībniekiem bija ar zemām prasmēm. Horvātijas prioritāte nākotnē ir karjeras attīstības atbalsta dienesta stiprināšana, tas būtu ne tikai nodarbinātības valsts aģentūras pasākums, bet vairāku institūciju kopīga aktivitāte.
CEDEFOP 2019. gada uzņēmēju aptaujas dati liecina, ka investīcijas cilvēkresursos atmaksājas. Turklāt pieejai mācībām jābūt uzņēmuma līmenī, būtiski palielinot tieši uzņēmumu lomu mācību jomā. Darba koplīgumos jānodrošina vismaz minimālās prasības pēc mācībām. Darba devēju pārstāvis Roberts Plamers uzsvēra, ka darbinieku un darba devēju motivācija joprojām ir būtiskākais izaicinājums. Būtu nepieciešams uzlabot mācību nodrošinājumu. Joprojām nav atbildēts uz jautājumu, kā savest kopā cilvēkus, kur vienai pusei ir nepieciešamās prasmes, savukārt otra puse meklē tieši šādu darbinieku, kuram ir šīs prasmes. Darba devēju pārstāvis atgādināja, ka joprojām būtiski ir pārliecināt darba devējus, ka mācības ir investīcija. Interesanti, ka darba devēju ieskatā darbaspēka trūkums un prasmju trūkums nav viens un tas pats. Arī darba laiks ir būtisks aspekts – ir nepieciešams atvēlēt atbilstošu laiku darbinieku mācībām.
Darba ņēmēju pārstāve Roman Agnes norādīja, ka trūkst kvalitātes kritēriju, it sevišķi attiecībā uz jaunajām prasmēm. Turklāt Eiropas līmenī nemaz nav definēts, kas ir pieaugušo izglītība. Taču skaidrs ir viens, ka vairāk jāiegulda reklāmā, informācijas iz[platīšanā, informējot cilvēkus par izglītības priekšrocībām.
Sagatavoja Linda Romele,
Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība, eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos