Gatavojoties jaunajam mācību gadam, vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu direktori un pašvaldību izglītības speciālisti 18. augustā tikās tradicionālajā izglītības konferencē, kura šogad bija veltīta līderiem un līderismam izglītībā.
Izglītības konferences „Līdera loma izglītībā” dalībniekus sveica un uzrunāja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece. “Izglītības kvalitāte daudzējādā ziņā ir atkarīga no līderiem – no pašvaldību vadītājiem, kuri spēj uzņemties atbildību, no skolu direktoriem, kuri spēj iedvesmot, motivēt un saliedēt kolektīvu, kā arī no pedagogiem, kuri spēj interesēt skolēnus un palīdzēt viņiem sasniegt mērķus. Savukārt, izglītības kvalitātes sekmēšana šodien nozīmē, ka mūsu bērni un jaunieši nākotnē spēs būt līderi sevis izvēlētajās jomās. Īsteni līderi palīdz veidoties nākotnes līderiem,” uzsvēra ministre.
Lai sasniegtu lielo mērķi – kvalitatīva un mūsdienīga izglītība - ministre sarunā ar konferences dalībniekiem akcentēja trīs svarīgākās jaunā mācību gada prioritātes – līderu jauda ilgtspējīgai un efektīvai pārvaldībai, personalizēta izglītība un digitālā transformācija.
Valsts izglītības satura centra vadītāja L.Voroņenko informēja par pilnveidotās mācību pieejas ieviešanu, valsts pārbaudes darbiem un mācību līdzekļiem. Savukārt Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja I.Juhņēviča iepazīstināja ar aktuālo informāciju saistībā ar licencēšanu, akreditāciju un direktoru sertifikāciju, kā arī būtiskākajiem secinājumiem par izglītības kvalitāti.
Savukārt par to, kā saglabāt emocionālu līdzsvaru un labu fizisko veselību krīžu situācijās, ar konferemces dalībniekiem pārrunāja Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas un psihoterapijas katedras vadītāja, profesore G.Ancāne.
Izglītības konferencē piedalījās arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pārstāvis M.Kools, kurš akcentēja izglītības kvalitātes monitoringa nozīmi izglītības kvalitātes nodrošināšanā skolas, pašvaldības un valsts līmenī, daloties arī ar starptautiskiem labās prakses piemēriem.
Izglītības konferences otrajā daļā dalībniekiem bija iespēja piedalīties četrās sarunu telpās:
IKT prasmju nozīme kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā: sarunas telpas dalībnieki dalījās pieredzē par skolās ieviestajiem risinājumiem, labās prakses piemēriem un izaicinājumiem un kā skolotājs var gūt labumu no prasmes izmantot digitālos risinājumus mācību procesā. Tāpat tika pārrunāts - kādas iespējas jau nākamajā mācību gadā būs skolām un kas plānots tuvākajos mācību gados.
Kādas ir iespējas un izaicinājumi pilnveidotā mācību satura ieviešanai vidusskolā?: dalībnieki ieskatījās un ieklausījās trīs stāstos, kuri aicina uz kopīgām pārdomām, lai atrastu iespējami labāko veidu pilnveidotā mācību satura ieviešanai vidusskolā.
Kādēļ iekļaujoša izglītība ir viena no demokrātiskas sabiedrības iezīmēm?: sarunas mērķis bija uzklausīt trīs dažādus pieredzes stāstus un, izmantojot gadījumu analīzi, aicināt uz kopīgām pārdomām - cik iekļaujoša ir mūsu izglītības sistēma un cik demokrātiska un gatava iekļaujošai izglītībai ir mūsu sabiedrība.
Kā izmantot metodiskā atbalsta sistēmas iespējas kompetenču pieejas īstenošanai?: šajā sarunu telpā runājām par to, kā veidot profesionālo pilnveidi skolā saistībā ar savas iestādes stratēģiskajiem mērķiem un kā pārņemt labās prakses piemērus.