Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (CEDEFOP) 22.oktobrī organizē vebināru par individuālajiem mācību kontiem. Pasākuma apraksts no CEDEFOP tīmekļvietnes:
Šajā pasākumā tiks prezentētas jaunas atziņas no CEDEFOP pētījuma par individuālajiem mācību kontiem (IMK) un apspriesta ILA turpmākā loma pieaugušo izglītības finansēšanā, vienlaikus reaģējot uz Eiropas Savienības (ES) mērķi katru gadu palielināt apmācībās iesaistīto pieaugušo skaitu. Daudzas ieinteresētās personas, tostarp pētnieki, praktiķi un valsts puses pārstāvji, dalīsies savos viedokļos par IMK.
Kvalificēts darbaspēks ir zaļās un digitālās ekonomikas dzinējspēks, ko nodrošina novatoriskas idejas un produkti, kā arī tehnoloģiju attīstība. Darba tirgiem attīstoties, cilvēkiem ir jāiet kopsolī, uzlabojot savas prasmes. Jaunas un labākas prasmes paver vairāk iespēju un sniedz cilvēkiem iespēju aktīvi piedalīties pāreju pārvaldībā darba tirgū un pilnībā piedalīties sabiedrībā. Turklāt pieaugušo kvalifikācijas paaugstināšana un pārkvalifikācija var būt spēcīgs instruments, lai veicinātu sociālo taisnīgumu un iekļaušanu taisnīgai pārejai.
Individuālie mācību konti ir vispāratzīts politikas instruments, kurš sniedz pieaugušajiem finansiālu atbalstu, lai palīdzētu viņiem piekļūt mācību iespējām un palielinātu indivīdu motivāciju meklēt apmācību iespējas. 2022. gadā Eiropas Savienība (ES) ieteica dalībvalstīm apsvērt iespēju izveidot individuālus mācību kontus kā iespējamu līdzekli, kas ļautu personām piedalīties ar darba tirgu saistītās apmācībās. Veidojot IMK, ES iesaka ieviest “atbalstošu sistēmu” (tostarp karjeras konsultācijas, apstiprināšana, valsts reģistrs par iespējām, par kurām var saņemt finansējumu no IMK, un mācību atvaļinājumu), lai veicinātu efektīvu IMK ieviešanu.
Reaģējot uz ES līmeņa politikas iniciatīvām par IMK, Cedefop uzsāka īstenot pētījumu, lai izpētītu IMK ieviešanas potenciālu atsevišķās ES dalībvalstīs un sniegtu atbalstu ieinteresētajām personām IMK izstrādē un īstenošanā. Pētījuma ietvaros ir izveidota analītiskā sistēma, kurā ir noteiktas IMK galvenās funkcijas, pamatojoties uz Padomes ieteikumu kā galveno atsauci. Izmantojot šo sistēmu, piecās izvēlētajās ES valstīs — Vācijā, Igaunijā, Īrijā, Nīderlandē un Austrijā — tika veikta padziļināta gadījumu izpēte, kas piedāvāja labāku izpratni par pašreizējo IMK pasākumu stiprajām pusēm un izaicinājumiem. Pamatojoties uz šo analīzi, pētījumā formulēti katrai valstij raksturīgi scenāriji, kā arī vispārīgas politikas vadlīnijas IMK īstenošanai.[1]
Latvijā tiek ieviesti individuālie mācību konti ar Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstu. 2023. gada 20. jūnijā Ministru kabinets (MK) pieņēma Informatīvo ziņojumu par "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība" (Informatīvais ziņojums) īstenošanu. Savukārt 2024.gada MK apstiprināja MK noteikumus Nr. 506 “Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālā transformācija" 2.3.1.r. reformas "Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītības atbalstam" 2.3.1.4.i. investīcijas "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība" īstenošanas noteikumi”.
Saskaņā ar noteikumiem fiziskas personas individuālais mācību konts ir digitāls konts platformā, kuru izstrādās Atveseļošanas fonda projekta "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība" (projekts) ietvaros. Projekta mērķis ir attīstīt un aprobēt Latvijas kontekstam atbilstošu IMK pieeju kā ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas pieaugušo izglītības atbalsta sistēmas elementu, radot plašākas iespējas un tiesības personām no 18 gadiem saņemt atbilstoši darba tirgus prioritātēm individualizētu mācību piedāvājumu. Projektu īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA).
Projektā ir izvirzīti ambiciozi mērķi. Lai arī individuālo mācību kontu platforma vēl nav izstrādāta, līdz 2024. gada 31. decembrim VIAA jāsasniedz mērķu rādītājs 1000 pieaugušie, kuriem palīdzēts apgūt digitālās prasmes, izmantojot individuālo mācību kontu resursus. Vēl 3500 dalībnieki jāapmāca līdz 2026. gada 31. decembrim. Līdz 2024. gada 31. decembrim jāuzsāk platformas sākotnējā modeļa aprobācija. Projektā pieejamais finansējums ir 8 817 101 eiro, papildus "Prasmju pārvaldības platformas izstrāde, aprobācija un pilnveide" pieejamais finansējums ir 2 879 800 eiro.
Projekta dalībniekiem būs plašas iespējas izvēlēties sev piemērotāko izglītības programmu, jo MK noteikumi paredz, ka pieejamas būs gan profesionālās tālākizglītības programmas, profesionālās pilnveides izglītības programmas, neformālās izglītības programmas, tālmācības izglītības programmas, gan profesionālās izglītības programmas moduļu veidā, gan augstākās izglītības studiju kursi. Projekta ietvaros atbalstāma darbība būs arī ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšana, kura jau sekmīgi tika īstenota iepriekšējā ES Struktūrfondu 2014. -2020. gadam plānošanas periodā Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.4.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci" projektā.
Līdzīgi kā citu valstu individuālo mācību kontu ieviešanā (visplašāk ir zināms Francijas piemērs) projekts segs ne tikai tiešās izmaksas, kuras ir saistītas mācībām, piemēram, mācību maksu, bet segs arī tādas izmaksas kā transporta izdevumi, izmitināšanas izmaksas, kā arī paredzēts piešķirt stipendiju. Atšķirībā no prasmju fondiem, kā tas ir, piemēram, Dānijā, IMK nesegs darbinieka darba algas izmaksas, kamēr pieaugušais mācās, līdz ar to piemērotākais laiks mācībām būs darba dienu vakari vai brīvdienas.
Saskaņā ar noteikumiem katram projekta dalībniekam individuālo mācību kontā būs pieejami 500 eiro mācību izdevumiem sešu mēnešu periodā. Persona ir tiesīga uzkrāt tai piešķirto publisko finansējumu par diviem secīgiem sešu mēnešu periodiem, bet ne vairāk kā 1000 eiro viena gada laikā, norādot to savā individuālajā mācību kontā. Fokuss tiek likts arī uz karjeras atbalsta pasākumiem. Ja izvēlētās izglītības programmas izmaksas pārsniedz 500 eiro, starpību var piemaksāt pats dalībnieks vai arī izmaksas var segt darba devējs, tādā veidā veicinot arī darba devēju iesaisti izglītības finansēšanā, kas salīdzinājumā ar citām ES valstīm Latvijā ir zema.
Labā ziņa ir tā, ka pieaugušie mācībām var pieteikties atkārtoti pēc tam, kad sekmīgi ir pabeigtas iepriekšējās apmācības. Pieaugušais piesakās mācībām pieejamā izglītības programmā, aizpildot pieteikumu platformā, vai izvēlas iespēju uzkrāt piešķirto individuālo mācību kontu pieejas aprobācijas finansējuma iespēju nākamajam periodam.
VIAA individuālo mācību kontu platformā publicē uzaicinājumu izglītības iestādēm iesniegt pieteikumus izglītības programmu īstenošanai individuālo mācību kontu pieejas aprobācijas ietvaros. Lai nodrošinātu pietiekamu mācību kvalitāti, projektā ir izvirzītas papildu prasības pedagogiem, piemēram, īstenotas mācības pieaugušajiem vismaz vienu gadu, izglītība un pieredze atbilst īstenojamās izglītības programmas jomai, esošās vai līdzvērtīgas izglītības programmas ietvaros nodrošinātas mācības vismaz 30 izglītojamiem pēdējo triju gadu laikā no pieteikuma iesniegšanas brīža.
Platformas turētājs un pārzinis būs VIAA. Jaunums būs tāds, ka platformā katrai izglītības programmai veidojams reitings, kuru veidos izglītojamo vērtējums. Pieeja platformai būs tikai autentificējoties. Tas būs viegli izdarāms, jo izmantot varēs arī Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla sniegtos autentificēšanās pakalpojumus. Otrs variants paredz pirmreizējo reģistrēšanos, pamatojoties uz personas rakstveida iesniegumu.
Izglītības iestādei platformā būs jāaizpilda pieteikums, lai pēc tā apstiprināšanas (ja atbilst izvirzītajām prasībām) izglītības iestāde varētu aizpildīt savu profilu platformā un publicēt izglītības programmu. izglītības pakalpojumu sniedzējs varēs publicēt līdz trim izglītības programmām katrā izglītības programmas veidā.
Informatīvajā ziņojumā, kurā ir detalizēti aprakstītas IMK ieviešanas un īstenošanas procedūras, teikts, ka platformā plānots nodrošināt piekļuvi arī Latvijā veidotiem un starptautisko un ārvalstu mācību platformu mācību kursiem un mācību materiāliem (Massive Open Online Courses). Plānots izvēlēties atbilstošus digitālo prasmju mācību kursus, nodrošināt to lokalizāciju un adoptāciju, kā arī integrāciju platformā no starptautiskajām un ārvalstu mācību platformām, kā, piemēram, Coursera, edX, FutureLearn, Udemy.
Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļvietnē publicēto IMK konceptu, IMK pārvaldītu un uzraudzītu valde, kurā pēc paritātes principa tiktu iesaistītas trīs puses – divi darba ņēmēju pārstāvji, divi darba devēju pārstāvji un divi valdības puses pārstāvji. Valde sanāktu kopā ne retāk kā reizi divos mēnešos. Tā būtu augstākā institucionālā platforma. Valde arī sniegtu atskaiti par paveikto un problēmām Cilvēkkapitāla attīstības padomei un Apvienotajai pieaugušo izglītības koordinācijas komisija (APIKK). Ne retāk kā reizi pusgadā valde sagatavotu risku analīzi un priekšlikumus risku mazināšanai.
Konceptā teikts, ka nepieciešams izstrādāt un iesniegt MK apstiprināšanai likumu par pieaugušo izglītību, lai nostiprinātu normatīvo regulējumu attiecībā uz pieaugušo izglītību.
Linda Romele
Eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
[1] - Vairāk informācijas par pasākumu un reģistrēšanās ir pieejama šeit: