Aizvadītajā nedēļā, 3.martā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) tikās ar Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma direktori Āriju Ļaksu, kuru iztaujāja LBAS eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos Linda Romele. Jāsaka, ka šis ir zīmīgs brīdis, jo Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotā darba grupa ir uzsākusi darbu pie jauna profesionālās izglītības finansējuma modeļa izstrādes. Profesionālās izglītības finansējums nebija pārskatīts kopš 2007. gada. Tāpēc šoreiz saruna par profesionālās izglītības finansējumu un ne tikai.
Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumā jauniešiem ir iespēja iegūt vienu no 18 profesijām. Piedāvājums ir ļoti daudzveidīgs. Kā atzīst Ā. Ļaksa, tehnikuma pastāvēšanai un attīstībai finansējums vienmēr ir aktuāls jautājums. Katras izglītības programmas izmaksas ir ļoti atšķirīgas. Tehnikums “lavierē” starp dažādiem izmaksu posteņiem, lai nodrošinātu mūsdienīgu un kvalitatīvu mācību procesu. Pateicoties šī gada labvēlīgiem laikapstākļiem ziemā, kad ir jātērē mazāk par apkuri, ir iespēja ietaupītos līdzekļus novirzīt, piemēram, STEM izglītības programmu materiāltehniskā nodrošinājuma modernizēšanai. Bet tehnoloģijas attīstās ļoti strauji un tehnikumam ir jāiet kopsolī, jāiegādājas mūsdienīgas iekārtas, mācību stendi, instrumenti un darba piederumi, kuru izmaksas ir ļoti augstas, tāpēc tas ir grūti paveicams. Ā. Ļaksa izsaka sirsnīgu pateicību tekstiluzņēmumiem gan Daugavpilī, gan Rīgā, kuri šajā mācību gadā sadarbojās un izpalīdzēja ar dažādiem audumiem un furnitūru tērpu izgatavošanas un stila speciālistu apmācībai. Tehnikums ievieš arī inovācijas un jaunas kvalifikācijas − jau trešo gadu pēc kārtas ir atvērta jauna kvalifikācija – atjaunojamās enerģētikas tehniķis, kas attīstībai prasa savus ieguldījumus. Inflāciju sāpīgi izjuta pavāru un konditoru kvalifikācijas, jo praktiskajām nodarbībām, kuru ir daudz, jāiegādājas pārtikas produkti. Kā jau minēts, kopš 2007. gada būtiski nav mainījies profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimums uz vienu izglītojamo, nav pārskatīts arī maksas pakalpojumu cenrādis. Lai arī izmaiņas maksas pakalpojumu cenrādī jau iesniegtas 2022. gadā, tās ir “iestrēgušas” varas gaiteņos. Kā piemērs tam ir izmaksas par dienesta viesnīcu – izglītojamie maksā 8,54 eiro mēnesī. Dienesta viesnīcas pakalpojumus izmanto 130 izglītojamie. Maksa nav samērojama ar dienesta viesnīcas uzturēšanas izmaksām.
Tehnikums cenšas ielauzties arī pieaugušo izglītības pasaulē un piedalās Valsts izglītības attīstības aģentūras administrētajos projektos, taču potenciālo izglītojamo pieteikumu ir maz un neizdodas nokomplektēt grupas. Sevišķi liels izaicinājums ir STEM jomas izglītības programmu un piedāvāto moduļu grupu komplektācija, lielāks pieprasījums būtu tūrisma nozares izglītības programmām vai moduļiem. Pieaugušo izglītības īstenošanu padara sarežģītu uz perspektīvu neprognozējamais piedāvājums projektu īstenošanas periodā. Nav skaidri zināms, kad un kādu izglītības programmu vai moduļu apguvi varēs piedāvāt apgūt.
Tehnikumā izglītojamie pārsvarā ir no Daugavpils un Augšdaugavas novada, bet pārstāvēti ir arī tālāki Latgales un Latvijas novadi − Krāslavas, Rēzeknes, Jēkabpils. Kopumā izglītojamo skaits ir stabils un tehnikums ārvalstu studentus neplāno piesaistīt. Taču, ja nākotnē netiks sasniegts koeficients 50% jauniešu vispārējā izglītībā, 50% profesionālajā izglītībā, tad gan tehnikums izjutīs audzēkņu trūkumu. Sāpīgs temats ir arī dzelzceļa nozare un ar to saistīto izglītības programmu īstenošana, jo darbinieki dzelzceļa nozarē tiek atbrīvoti no darba, informācija izplatās publiskajā telpā, un izglītības programmām saistībā ar dzelzceļu nav perspektīvas.
Problēmjautājums ir arī audzēkņu iepriekšējā sagatavotība. Kvalifikācijās, uz kurām ir liels konkurss, piemēram, programmēšanas tehniķis un viesmīlības pakalpojumu speciālists, atnāk izglītojamie ar labākiem rezultātiem. Taču vērtējumi neko nenosaka, jo pieejas katrā vispārējās izglītības iestādē ir dažādas. Lauku skolā 6 balles nav salīdzināmas, piemēram ar ģimnāzijā iegūtajām 6 ballēm. Tāpēc kā viens no konkursa kritērijiem ir centralizēto eksāmenu rezultāti.
Ā. Ļaksa ir neizpratnē kāpēc profesionālajā izglītībā ir “jāturas” pie centralizētajiem eksāmeniem. Lietuvā, piemēram, tie ir izvēles eksāmeni, jo 18 vai 19 gados ir jāsaprot, vai un ko mācīties tālāk. Bet, ja augstskola jaunietim nav plānota, viņš drīkstētu izvēlēties skolas iekšējo eksāmenu, nevis centralizēto. Spējīgākie jauniešu paliek vidusskolā, tas ir fakts. Ja profesionālās izglītības grupā ir 25-30 izglītojamie, kur lielākā daļa ir ar sliktām pamatzināšanām, tad jāsāk mācīties no pašiem pamatiem, paralēli apgūstot standartos noteiktos sniedzamos rezultātus.
Joprojām saglabājas liels jauniešu t.s. atbiruma koeficients, dažiem trūkst motivācijas un vēlmes mācīties, daži maina dzīvesvietu, daudziem 18 gadi ir izaicinājums, ar kuru nespēj tikt galā, jo tas ir patstāvīgs vecums, arī kad var strādāt pilnu darba laiku. Diemžēl darbs uzņēmumos, arī ar nakts maiņām daudziem neveicina mācību stundu apmeklējumu. Jaunieši priekšroku dod darbam, nevis izglītībai, kā rezultātā pārtrauc mācības.
Tehnikums cenšas nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu pedagogiem, šajā mācību gadā tika ieviesta diferencētā algas likme. Lai to panāktu nākas taupīt uz citu pozīciju rēķina. Lai arī ar jauno pedagogu paaudzi ir pagrūti, katru gadu kolektīvam pievienojas jauni kolēģi, ari gados jauni. Šajā mācību gadā ir piepulcējušies trīs jauni pedagogi – divi no viņiem mācās Daugavpils Universitātē 4. kursā, viens − Rīgas Tehniskajā koledžā. Pagājušajā mācību gadā darbu uzsāka studente no Daugavpils universitātes koledžas programmas. Taču vidējais pedagogu vecums ir ap 50 gadiem, kolektīvs nekļūst jaunāks. Tehnikums priecātos, ja jauni speciālisti stiprinātu pedagogu kapacitāti. Jau šobrīd nākamajam mācību gadam Tehnikums meklē jaunos profesionāļus un aicina darbā pedagogu elektrotehniķu un atjaunojamās enerģētikas tehniķu, datorsistēmu tehniķu, programmēšanas tehniķu kvalifikācijām un Latviešu valodas I un Literatūras I skolotāju.
Iepriekšējā Eiropas Savienības Struktūrfondu periodā atzinīgi tika novērtēts projekts “Pumpurs”, kura mērķis bija mazināt to audzēkņu skaitu, kuri vēlas pamest mācības. Turklāt projekta “Pumpurs” ietvaros bez konsultācijām tika segti arī ceļa, izmitināšanas un ēdināšanas izdevumi. Tagad to izjūt sevišķi skaudri, jo tieši ceļa izdevumu dēļ vairāki izglītojamie pameta mācības. Ceļa un dzīvošanas izdevumi ļoti daudzām ģimenēm Latgalē ir būtisks faktors izglītības iegūšanai.
Tehnikums ir Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedrs un ir izveidojusies laba sadarbība ar nozaru ekspertu padomēm. Laba sadarbība ir izveidojusies arī ar pašvaldības izglītības pārvaldi. Tehnikums ir atvērts starptautiskajai sadarbībai, pašlaik pats tehnikums īsteno vairākus Erasmu+, Nordplus un Interreg projektus, ir sadarbības partneris 10 VIAA īstenotajiem projektiem.
Runājot par praksēm, Tehnikuma ieskatā problēmu ar prakses vietām nav. Tehnikums sadarbojas ar ļoti daudziem pilsētas un novada uzņēmumiem, pa kvalifikācijām ir izveidota datu bāze, kura “aizceļo” pie pedagoga-prakses vadītāja un tas savukārt izglītojamajiem piemeklē piemērotāko prakses vietu. Taču, atbildot uz L. Romeles jautājumu vai prakses vietām nevajadzētu būt apmaksātām no darba devēju puses, Ā. Ļaksa atbild noraidoši, jo tad uzņēmējiem nebūtu intereses piedāvāt audzēkņiem prakses vietas. Diemžēl Ā. Ļaksas ieskatā, LDDK īstenotais projekts par darba vidē balstītām mācībām (DVB) finansiāli ir “izlutinājis” uzņēmējus, bet, neskatoties uz to, Tehnikums turpina īstenot DVB. Ā. Ļaksa izsaka pateicību visiem uzņēmumiem, sadarbības partneriem, kas iesaistās, nodrošina prakses vietas un vada praksi DVB mācības tehnikuma izglītojamajiem. Prakse uzņēmumos, prakse reālajā darba vidē ir neatsverams ieguldījums profesionālo iemaņu attīstīšanā.
Sarunu noslēdzam uz pozitīvas nots, jo priekšā ir arī Latvijas – Šveices sadarbības projekts, kurā tehnikums piedalīsies kā partneris. Darba pilnas rokas un Tehnikums ir gatavs jauniem izaicinājumiem!