Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aicina zinātniekus, studentus un citus interesentus pieslēgties tiešsaistes paneļdiskusijai "Kā mērīt zinātnes produktivitāti?", kas notiks 28. septembrī no plkst. 10.00 līdz 11.00. Reģistrācija paneļdiskusijai līdz 26. septembrim šeit.
Biznesā mēdz teikt, ka nevar pārvaldīt to, ko nevar izmērīt. Efektīvas zinātnes politikas veidošanā un monitoringā nepieciešams izprast, kāda ir izmaksu atdeve no ieguldījumiem pētniecībā un savstarpēji salīdzināt dažādu zinātnisko institūciju, zinātnes nozaru un valstu sniegumu, kā arī snieguma dinamiku. Mērot zinātnes produktivitāti ar tradicionāliem rādītājiem (publikācijas, citējumi, patentu skaits attiecībā pret ieguldījumiem), nākas saskarties ar vairākiem metodoloģiskiem izaicinājumiem un ierobežojumiem. Būtisks ir arī konceptuālais jautājums - kas vispār ir produktīva zinātne no pētniecības ietekmes viedokļa?
Par šiem un citiem jautājumiem pasākumā diskutēs Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists, Guntars Kitenbergs, Latvijas Universitātes Fizikas nodaļas vadītājs un Jānis Paiders, IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietnieks zinātnes jautājumos.
Paneļdiskusiju vadīs Aleksandrs Mārtiņš Blūms – IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) eksperts.
Vairāk par diskusijas dalībniekiem:
Oļegs Krasnopjorovs
Ekonomikas doktors, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists, Latvijas Zinātnes padomes eksperts ekonomikas nozarē, Izglītības un Zinātnes ministrijas nacionāla līmeņa pētījumu izglītībā stratēģiskās vadības padomes loceklis. Latvijas Universitātes docents un Latvijas Produktivitātes institūta (“LV PEAK”) direktora vietnieks. Vairāku pētījumu un vairāk nekā 100 populārzinātnisko publikāciju autors. Vairākus rakstus veltījis izglītības kvalitātes un zinātnes produktivitātes problemātikai.
Guntars Kitenbergs
Fiziķis – eksperimentators. Ieguvis fizikas bakalaura grādu Latvijas Universitātē, maģistra grādu nanozinātnes nozarē Erasmus Mundus maģistra programmā Beļģijā un Francijā. Disertāciju par nestabilitātēm magnētisku šķidrumu plūsmās mikrofluidikā aizstāvējis 2015. gadā Parīzē pēc kopīgas cotutelle doktorantūras Latvijas Universitātē un Pjēra un Marijas Kirī (tagad Sorbonas) Universitātē. Šobrīd ir Latvijas Universitātes Fizikas nodaļas docents un vadītājs, kā arī vadošais pētnieks Magnētisku mīkstu materiālu laboratorijā. Aktuālās pētniecības intereses ietver mikropeldētāju ansambļu un citu aktīvas vides piemēru eksperimentālu izpēti. Ir aktīvs Latvijas Jauno zinātnieku apvienības biedrs, savulaik bijis tās valdē un vadījis Zinātnes un izglītības politikas darba grupu.
Jānis Paiders
Strādā Izglītības un zinātnes ministrijā, piedalījies vairāku augstākās izglītības un zinātnes politikas plānošanas iniciatīvu izstrādē, strādājis pie zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanas koordinācijas un ieviešanas Latvijas zinātniskajās institūcijās. Aktīvi iesaistījies jaunā augstākās izglītības finansēšanas modeļa tapšanā (apstiprināts 2015. gadā), kurš ieviests, balstoties uz Pasaules Bankas ziņojuma rezultātiem, īpaši attiecībā par snieguma finansējuma komponentes ieviešanu Latvijas augstskolās. Kopš 2018. gada kopā ar kolēģiem IZM un Ekonomikas ministrijā strādā pie Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas monitoringa sistēmas pilnveides. Rezultātā tapušie ziņojumi ir snieguši tiešu ieguldījumu RIS3 ieviešanā un ļāvuši definēt galvenās prioritātes, izstrādājot Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam (apstiprinātas 2021. gada aprīlī).
Papildu informācija: aleksandrs-martins.blums@izm.gov.lv