No 7. līdz 10. septembrim Budapeštā, Ungārijā notika Eiropas Jaunatnes konference Eiropas Jaunatnes dialoga 10. cikla ietvaros. Konferencē piedalījās vairāk nekā 200 jaunieši un lēmumu pieņēmēji no visas Eiropas, kuru mērķis bija izstrādāt rekomendācijas, lai veicinātu lauku un attālo reģionu jauniešu iespējas un iekļaušanos sabiedrībā.
Latvijas delegāciju konferencē pārstāvēja Eiropas Jaunatnes dialoga vēstnieces Undīne Marija Voino un Elizabete Baiba Tīzenkopfa, Latvijas Jaunatnes padomes pārstāve Rota Lāce un Izglītības un zinātnes ministrijas vecākā eksperte Renāte Mencendorfa.
Konferences laikā jaunieši strādāja desmit darba grupās, kurās radīja rekomendācijas, lai uzlabotu jauniešu dzīves kvalitāti lauku un attālos reģionos visā Eiropā. Latvijas delegācijas jaunietes piedalījās darba grupās “Klimata pārmaiņas un enerģijas trūkums”, “Nodarbinātība un prasmju pilnveides iespējas” un “Aktīva dalība politikas diskusijās”.
EJD vēstniece Undīne Marija Voino uzsver: “Darbojoties darba grupā par lauku jauniešu nodarbinātību, man radās dziļāka izpratne par izaicinājumiem, ar kuriem saskaras lauku jaunieši no citām Eiropas valstīm. Diskusijās mēs mēģinājām atrast praktiskus risinājumus, kā mazināt diskrimināciju darba vidē; kā pilnveidot jauniešu prasmes un kā uzlabot nodarbinātības iespējas lauku reģionos. Dalība Eiropas Jaunatnes konferencē man deva ne tikai jaunas idejas, bet arī iedrošināja aktīvāk iesaistīties lauku un attālu reģionu problēmu risināšanā. Katrs no mums var veicināt pozitīvas pārmaiņas; mēs varam sadoties rokās, lai veicinātu iekļaujošāku, drošāku un saliedētāku sabiedrību.”
Savukārt EJD vēstniece Elizabete Baiba Tīzenkopfa atzīst: “Dalība konferencē man parādīja, cik spēcīga var būt jauniešu un lēmumpieņēmēji vienotība, strādājot pie kopīgiem mērķiem. Es sapratu, ka mēs spējam ne tikai runāt par pārmaiņām – mēs varam būt tie, kas tās veido. Mūsu idejas un darbs ir būtisks, lai veidotu nākotni, kurā ikviens var justies droši un iekļauti. Darbojos grupā, kurā mēs pievērsāmies klimata pārmaiņu un enerģijas trūkuma problēmām lauku reģionos. Mūsu grupas rezultāts bija iniciatīva Climate Initiative for Young People in Rural Areas, kas sniegtu jauniešiem no lauku apvidiem iespēju apgūt videi draudzīgas prakses un īstenot klimata projektus savās kopienās.”
Konferences dalībnieki radīja vairākas rekomendācijas iekļaujošas sabiedrības veicināšanai -
- Nozīmīgas līdzdalības veicināšana: Uzsvērt nepieciešamību veicināt lauku jauniešu aktīvu līdzdalību, īpaši jautājumos, kas saistīti ar vides ilgtspēju, garīgo un fizisko veselību.
- Atbalstošas kopienas: Veidot atbalstošas kopienas, kas cīnās ar aizspriedumiem, veicina starppaaudžu dialogu un rada kopējas telpas, stiprinot nākotnes vīzijas.
- Infrastruktūras uzlabojumi: Palielināt piekļuvi būtiskai infrastruktūrai, kas ir pielāgota jauniešu vajadzībām, piemēram, interneta savienojamībai, informācijas avotiem, transportam, tīrai enerģijai, kā arī fiziskās un garīgās veselības pakalpojumiem.
- Nodarbinātības iespējas un atbalsts: Veicināt izpratni par alternatīvām nodarbinātības iespējām, piemēram, attālinātu darbu un uzņēmējdarbību, kā arī uzlabot piekļuvi kvalitatīvām nodarbinātības iespējām.
- Izglītības un iniciatīvu paplašināšana: Veicināt mācību iespējas un jauniešu iniciatīvas, kas paplašina pieredzes lauku jauniešiem, piemēram, pilsētas-lauku jauniešu apmaiņas programmas, klimata projekti un iesaiste lauku jauniešu organizācijās.
- Sociālie pakalpojumi un labklājības politika: Uzlabot piekļuvi sociālajiem pakalpojumiem un labklājības politikām, lai nodrošinātu, ka lauku jaunieši saņem nepieciešamo atbalstu un palīdzību.
Tāpat tika apkopotas jauniešu domas par Eiropas Jaunatnes dialogu (EJD). Jaunieši uzskata, ka EJD stiprās puses ir tās, ka projekts stiprina jauniešu organizāciju aizstāvību; veicina jauniešu iesaisti politikas veidošanā un palielina izpratni par jauniešu vajadzībām; veicina dialogu starp jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem un nodrošina reālu jauniešu balsu pārstāvniecību un redzamību; veicina iekļaušanu, daudzveidību un starpkultūru sadarbību jauniešu iesaistē. EJD vājās puses ir tas, ka projektam trūkst atpazīstamības; jaunie delegāti netiek pietiekami sagatavoti EJD konferencēm; trūkst uzraudzības, novērtēšanas un ietekmes novērtējuma visos līmeņos. EJD attīstības draudi ir draudi demokrātiskajai videi; demokrātiskā regresija; zems līdzdalības līmenis un nevienmērīga dažādu grupu pārstāvība; uzticības un intereses trūkums; tokenisma un jaunatnes maldināšanas draudi. EJD attīstības iespējas ir vienoti standarti visu delegātu uzņemšanas un atlases procesam; padarīt pieejamus ziņojumus, datus un ieteikumus par EJD efektivitāti; vajag iesaistīt vairāk jauniešus ar invaliditāti, arī cilvēkus no nepietiekami pārstāvētiem reģioniem; EJD jādarbojas augstākā politiskā līmenī, ietekmē un prestižā.
Konferences rezultāti kalpos par pamatu turpmākajai darbībai, lai stiprinātu jauniešu iespējas un iekļaušanu Eiropas lauku un attālos reģionos, veicinot vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai, nodarbinātībai.
2025. gada janvārī sāksies Eiropas Jaunatnes dialoga 11. cikls Polijas, Dānijas un Kipras prezidentūras trio vadībā, un tā galvenā tēma būs Eiropas Jaunatnes mērķis Nr.1 "Eiropas Savienības saikne ar jaunatni."
Šī bija trešā un noslēdzošā jaunatnes konference Eiropas Jaunatnes dialoga (EJD) 10. ciklā, kas noritēja Spānijas, Beļģijas un Ungārijas ES Padomes prezidentūras trio ietvaros.
Izglītības un zinātnes ministrijas projekts "Eiropas Jaunatnes dialoga īstenošana Latvijā 2022-2024" tiek līdzfinansēts no Eiropas Komisijas. Vairāk par Eiropas Jaunatnes dialogu šeit.