No 28. - 30. jūnijam Latvijas Prezidentūras Eiropas Padomē ietvaros Rīgā norisinājās “Eiropas Jaunatnes politikas universitāte 2023”. Eiropas Jaunatnes politikas universitāte, kas Eiropas Padomē pazīstama arī kā Vasaras universitāte un ir tradicionāls pasākums, pulcēja 35 par jaunatnes jautājumiem atbildīgos Eiropas padomes un tās dalībvalstu ministriju un jaunatnes organizāciju pārstāvjus no Armēnijas, Čehijas, Somijas, Francijas, Gruzijas, Grieķijas, Islandes, Ziemeļmaķedonijas, Melnkalnes, Polijas, Portugāles, Slovēnijas, Ukrainas un Latvijas.
Eiropas Padomi dalībnieku vidū pārstāvēja Demokrātiskās līdzdalības direktors, Eiropas Jaunatnes koordinācijas komitejas priekšsēdētājs un biroja pārstāvji, Eiropas Padomes Jaunatnes konsultatīvās padomes pārstāvji, kā arī Eiropas Padomes Jaunatnes departamenta pārstāvji.
Vasaras universitātes 2023 mērķis bija uzlabot dalībnieku izpratni par Eiropas Padomes un tās jaunatnes departamenta vērtībām, mērķiem, programmām, struktūrām un pieejamo atbalstu dalībvalstīm jaunatnes politikas īstenošanā. Pasākuma ietvaros dalībnieki apmainījās zināšanām un viedokļiem par jaunatnes politikas jautājumiem, kas ir aktuāli Eiropas Padomes jaunatnes sektorā, kā arī iepazinās ar Latvijas jaunatnes politikas situāciju.
Paneļdiskusijā, kas tika veltītas Eiropas Padomes rekomendācijām par jauniešu pilsoniskās sabiedrības un jauniešu aizsardzību, kā arī viņu līdzdalības atbalstīšanu demokrātiskajos procesos, tika pārrunāts, kā sokas ar šo rekomendāciju ieviešanu praksē. Paneļdiskusijas dalībnieki no Eiropas Padomes koordinācijas komitejas, Jaunatnes konsultatīvās padomes, kā arī Latvijas Platforma attīstības sadarbībai atzina, ka jaunieši ir jāredz kā tie, kuriem ir vieta pie sarunu galda jau tagad, jo pieņemtie lēmumu viņus vistiešāk ietekmēs nākotnē. Savukārt paneļdiskusijā, kas tika veltīta EP rekomendācijām par jauniešu piekļuvi tiesībām, Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece jaunatnes jomā R. Ķenģe dalībniekus informēja par Latvijas paveikto šo rekomendāciju ieviešanā praksē.
Pozitīvas atsauksmes pasākuma dalībnieki izteica par Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) kursu “Dizains demokrātijai”. LMA studenti prezentēja konkrētus piemērus, kā veicināt jauniešu līdzdalību jau agrā vecumā un līdzdalības procesus padarīt interesantus. Pieredzes apmaiņas vizītē LMA īpaši dalījās ar pieredzi par 2022. gadā rīkotajām vēlēšanām bērniem un jauniešiem Cēsu novada pašvaldībā. Otrā pieredzes apmaiņas vizīte norisinājās Saeimā, iepazīstot projektu “Jauniešu Saeima”.
Pasākuma noslēgumā dalībnieki atzina, ka ieguvuši lielāku izpratni par Eiropas Padomes Jaunatnes departamenta darbu un piedāvātajām iespējām dalībvalstīm. Arī Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru plāno izmantot sadarbības iespējas Eiropas Padomē, lai uzlabotu jaunatnes politiku Latvijā.
Universitāte tika īstenota Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2023.-2025. gadam valsts budžeta finansējuma un Eiropas Padomes līdzfinansējuma ietvaros.
Vairāk par Eiropas Padomes Jaunatnes departamentu un tā struktūrām iespējams uzzināt šeit - https://www.coe.int/en/web/youth/co-management
Eiropas Padome ir Strasbūrā dibināta starptautiska organizācija, kas dibināta 1949. gadā un tagad apvieno 46 Eiropas valstis. Izveidota, lai veicinātu demokrātiju, cilvēktiesības un tiesiskumu. Tā daudzu citu lietu starpā ir arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas mājvieta.
Latvijas prezidentūras (laika posmā no 2023. gada 17. maija līdz 15. novembrim) nacionālās prioritātes Eiropas Padomes Ministru komitejā ir demokrātijas un tiesiskuma stiprināšana; vārda brīvības, žurnālistu drošības un Eiropas Padomes digitālās darba kārtības veicināšana, kā arī Eiropas Padomes reformu virzība.