No 3. - 5. oktobrim Spānijas ES Padomes prezidentūras trio ietvaros norisinājās Jaunatnes ģenerāldirektoru sapulce. Sanāksmē piedalījās IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktores vietniece jaunatnes jomā Randa Ķeņģe un Eiropas Jaunatnes dialoga projekta koordinatore Renāte Mencendorfa.
Sanāksmes pirmā dienas daļa bija kopīga ar Eiropas Jaunatnes konferenci, uzklausot jauniešu radītos priekšlikumus, savukārt otrajā daļā tika sniegtas runas no dalībvalstu jaunatnes jomas direktoriem par ietekmes uz jauniešiem novērtējuma (YouthTest) ieviešanu visās Eiropas savienības dalībvalstīs. Savu atbalstu šādam ietekmes rīkam izsaka gan Eiropas Komisija, gan OECD un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komisijas pārstāvji. Valstis, kurās jau pastāv šāds ietekmes rīks (Vācijā, Austrijā un Beļģijā (vācu un flāmu daļās) sniedza runu, kādēļ šāds rīks atbalstāms. Kopumā dalībvalstu vidū ir atbalsts šādam rīkam, tomēr vairākas valstis aicina diskutēt vēl (Somija, Malta), citas uzskata, ka esošie rīki jau ir pietiekami (Slovākija), Ungārija uzskata, ka nepieciešami piemēri, tomēr piemēru apkopojums jau eksistē – YouthWiki ziņojums. Zviedrija lai gan kopumā atbalsta, uzskata, ka nepieciešama vienošanās kā šāds ietekmes rīks izskatās, lai visām dalībvalstīm ir vienota izpratne. Īpaši svarīgi – šis rīks nav līdzdalības instruments, bet gan labāku lēmumu pieņemšanas instruments. Sapulcē Latvijas viedokli pauda PIAD direktora vietniece jaunatnes jomā Randa Ķeņģe, informējot, ko Latvija jau līdz šim ir paveikusi un, ka šādu rīku turpināsim attīstīt un ieviest arī Latvijā ciešā sadarbībā ar Valsts kanceleju un jomas organizācijām.
Sanāksmes otrā diena tika veltīta dalībvalstu viedokļiem par Eiropas Jaunatnes stratēģiju, Erasmus+ un Eiropas Solidaritātes korpusa programmām. Šī ir pirmā reize, kad ģenerāldirektoru sanāksmē tiek pievērsta uzmanība šim jautājumam. Kā Spānijas prezidentūra minēja, tad drīzumā sarunas par šo tēmu prezidentūras ietvaros tiks turpinātas arī ar nacionālo aģentūru direktoriem. Spānija uzsvēra, ka ir jāveicina, lai programmās piedalās organizācijas, kas līdz šim nav piedalījušās, tāpat spāni uzsvēra, ka Erasmus+ ir visveiksmīgākā Eiropas Komisijas programma. Tika uzsvērts, ka šī programma ir ne tikai Eiropas integrācijai, bet arī iekļaušanai.
Savās runās vairākas dalībvalstis uzsvēra, ka Eiropas Jaunatnes stratēģijā pietrūkst izmērāmo rezultātu, kā dalībvalstīm noteikt, kas ir vai nav sasniegts, kā tiek izvērtēts vai stratēģija saskan ar valsts politiku, ka nepieciešams izvērtēšanas rīks (Zviedrija, Vācija, Latvija, Lietuva, Kipra). Vācija uzsvēra, ka kopumā skatoties uz stratēģijā noteikto sociālā iekļaušana nav sasniegta līdz šim, savukārt Beļģijas pārstāvis uzsvēra, ka zaļā un digitālā pāreja caur E+ un ESK programmām ļoti minimāli parādās. Viņš arī uzsvēra, ka šī abām programmām jābūt sadarbībā ar citām esošajām bērnu un jauniešu programmām Eiropā. Beļģija īpaši akcentēja, ka Eiropas Jaunatnes mērķu dimensijai jābūt vēl plašākai E+ un ESK programmās (neskatoties, ka ir jau pirmo soļi veikti). Beļģija rosināja padarīt E+ un ESK programmas jauniešiem draudzīgākas un jauniešiem pieejamā valodā.
Jaunatnes ģenerāldirektore sanāksmēs piedalās delegācijas no Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Jaunatnes foruma pārstāvji, ES Padomes Ģenerālsekretariāta pārstāvji, kuri atbild par jaunatnes jautājumiem, starptautisko jaunatnes organizāciju pārstāvji un citi pieaicinātie pārstāvji. Sanāksmes norisinās katras ES Padomes prezidentūras ietvaros.