Kā veicināt padomes stratēģisko lomu augstskolu pārvaldībā? Kā paaugstināt valsts augstskolu padomju locekļu kompetenci? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes tika meklētas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ievaddiskusijā, kurā piedalījās valsts augstskolu padomju locekļi, augstskolu vadības un nozares organizāciju pārstāvji, kuri dalījās labās prakses piemēros, lai veicinātu padomes stratēģisko lomu augstskolu pārvaldībā.
Semināra atklāšanā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece uzrunāja dalībniekus, uzsverot, ka kvalitatīva un starptautiski konkurētspējīga un pētniecībā balstīta augstākā izglītība, izcilība pētniecībā, jaunu zināšanu un inovāciju radīšana ir mūsu kopīga apņemšanās, un šo mērķu sasniegšanā viens no būtiskiem stūrakmeņiem ir efektīvi pārvaldītas augstskolas. Ministre akcentēja, ka talantīgu un spēcīgu savas jomas ekspertu dalība augstskolu padomēs mazinās plaisu un neuzticēšanos starp augstskolām, sabiedrību un industriju, ļaujot ar skatu no malas uzdot trāpīgus jautājumus par iekšējo sistēmu efektivitāti un veidojot jaunu perspektīvu tālākai attīstībai.
Diskusijas ievadā klātesošos un klausītājus attālināti uzrunāja Rūta Muktupāvela, Rektoru padomes priekšsēdētāja, Vidžejs Kumars (Vijay Kumar) “Abdul Latif Jameel World Education Lab” izpilddirektors, asociētais dekāns atvērtās mācīšanās jomā Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā (ASV), Andris Teikmanis, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs un Dmitrijs Stepanovs, IZM valsts sekretāra vietnieks – Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors.
Vidžejs Kumars pauda, ka Latvija ir uzņēmusies un paveikusi ļoti daudz ceļā uz augstākās izglītības pilnveidi. Viņš pauda, ka tas ir gods un privilēģija darboties kopā ar jomas speciālistiem, veidot jaunas programmas, jaunas iespējas, jaunus sadarbības projektus starp augstākās izglītības iestādēm, kuras pārstāv padomes. Uzrunā Vidžejs Kumars sacīja, ka pārvaldībai un līderībai ir ļoti nozīmīga loma, turklāt laba pārvaldība dažādo domāšanu.
Diskusiju turpināja Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā un Liepājas Universitātes padomes priekšsēdētāja vietas izpildītājs. Viņš runāja par Latvijas Korportatīvas pārvaldības kodeksa nozīmi padomes stratēģiskajā pārvaldībā, uzsverot padomes lomu ilgtermiņa attīstībā.
Turpinājumā Tāle Šoļsvika (Tale Skjølsvik), zinātņu prodekāne Tehnoloģiju, mākslas un dizaina fakultātē, tehnoloģiju vadības profesore Datorzinātņu katedrā, Oslo Metropoles universitātē (OsloMet) pastāstīja par OsloMet vēsturi un sarežģīto pārvaldību. OsloMet izveidojusies, apvienojot vairākas augstākās izglītības iestādes vienā. Eksperte stāstīja par šo procesu plusiem un mīnusiem, par nākotnes izglītību, uzsverot, ka, apvienojot vairākas iestādes, nav nepieciešams visu padarīt vienādu. Tāpat nevajadzētu baidīties no dažādām kultūrām, jo no katras kultūras var pārņemt labāko pieredzi un attīstīties.
Pasākuma prezentāciju daļu noslēdza Voldemārs A. Innus, Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas dibinātājs, Ņujorkas štata Bufalo universitātes bijušais viceprezidents.
Noslēgumā sekoja interaktīva diskusija ar korporatīvās pārvaldības pieredzes stāstiem, kurā piedalījās Andris Vanags, Rīgas Tehniskās universitātes padomes priekšsēdētājs, AS “Sakret Holdings” padomes priekšsēdētājs, Vita Balode-Andrūsa, Daugavpils Universitātes padomes locekle, VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes locekle, Mārtiņš Bičevskis, Banku augstskolas padomes priekšsēdētājs, AS “DelfinGroup” padomes loceklis un Baiba Apine, Latvijas Universitātes padomes locekle, Ukrainas bankas „Oschadbank” padomes priekšsēdētāja.
IZM ievaddiskusija “Kā veicināt padomes stratēģisko lomu augstskolu pārvaldībā?” norisinājās 2. jūnijā Rīgas Tehniskās universitātes telpās un attālināti. Šī bija pirmā diskusija diskusiju ciklam valsts augstskolu padomju locekļu kompetences celšanai, kas tiek finansēts no Eiropas Sociālā fonda projekta “Atbalsts valsts augstskolu padomju darbības uzsākšanai” (Nr. 8.2.3.0/22/I/001) līdzekļiem.
