Piektdien, 26. aprīlī, klātesot plašam augstskolu un nozares organizāciju pārstāvju lokam norisinājās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) organizēta apaļā galda diskusija “Akadēmiskā ētika augstākajā izglītībā”. Izgaismojot akadēmiskās ētikas galvenos jautājumus par ētikas kodeksu iedzīvināšana augstskolu ikdienā, ētikas komisiju darbu un uzticību tām, kā arī normatīvo regulējumu izmaiņu nepieciešamību, nozares eksperti vienprātīgi atzina, ka ētika vispirms tiek veidota sabiedrībā un būtiska ir ne tikai akadēmiskās saimes, bet arī sabiedrības attieksmes un kultūras vērtību stiprināšana.
Apaļā galda diskusijā mērķis bija plašā augstskolu un nozares organizāciju pārstāvju lokā analizēt un atklāt instrumentus, kā akadēmiskajā procesā veicināt godīgumu, uzticību un cieņu, lai nodrošinātu no fiziskiem un emocionāliem aizskārumiem brīvu un drošu izglītības vidi gan mācībspēkiem, gan studentiem. Atklājot diskusiju, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša uzsvēra augstskolu būtisko lomu ikviena indivīda vērtību un morāles veidošanā, kā arī aicināja visas iesaistītās puses sarunāties un veidot konstruktīvu dialogu, lai rastu labākos risinājumus drošas akadēmiskās vides veidošanai.
Kā vienu no iespējamiem akadēmiskās ētikas pārkāpumu risināšanas instrumentiem IZM diskusijā piedāvāja izvērtēt un tālāk apspriest izglītības un zinātnes ētikas ombuda ieviešanas nepieciešamību. Ombuds izskatītu sūdzības un pēc savas iniciatīvas veiktu izmeklēšanu par iespējamiem ētikas un ar ētiku saistīto normatīvo aktu pārkāpumiem izglītības iestādēs un zinātniskajās institūcijās. Tas ir īpaši svarīgi nesenā uzmākšanas skandālā JVLMA kontekstā. Tieši šādiem gadījumiem, kad ētikas pārkāpumi aptver plašāku laukumu, nekā viena augstskola, būtu nepieciešama neatkarīga no kādas vienas augstskolas ombuda institūcija.
Trīs secīgās diskusijās aicinātie augstskolu un nozares organizāciju pārstāvji izteica savu redzējumu par augstskolu ētikas kodeksu iedzīvināšanu un akadēmiskās ētikas komisiju uzdevumiem, mācībspēku kompetences pilnveidi akadēmiskās ētikas jautājumos, kā arī normatīvo regulējumu nepieciešamību. Pirmo diskusijas tematu par ētikas kodeksu un ētikas komisijām ievadīja Latvijas Universitātes (LU) Studiju prorektore profesore Kristīne Strada-Rozenberga. Ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pieredzi mācībspēku kompetences pilnveidē akadēmiskās ētikas jautājumos dalījās RSU Pedagoģiskās izaugsmes centra direktore asociētā profesore Nora Jansone-Ratinika. Savukārt, diskusijas tematu par normatīvo regulējumu, esošo situāciju augstskolās un tālākos soļus uzlabojumu ieviešanā ieskicēja IZM Valsts sekretāra vietnieks cilvēkkapitāla, zinātnes un inovāciju attīstības jautājumos Jānis Paiders.
Diskusijās vienprātīgi izskanēja viedoklis, ka izpratne par ētiku un tās normām vispirms tiek veidota sabiedrībā, kā arī to, ka to noteikti nevar reducēt tikai uz plaģiātismu un “špikošanu” eksāmenos. Lai esošie instrumenti strādātu arī dzīvē, būtiski stiprināt visas akadēmiskās saimes uzticēšanos augstskolu ētikas komisijām un pilnveidot esošos ētikas kodeksus. Kā viens no efektīviem instrumentiem tika izcelti kvalifikācijas celšanas mehānismi visiem institūcijai piederīgajiem. Būtiski arī veidot iekļaujošu un drošu iestādes iekšējo kultūru, kur ne studenti, ne akadēmiskais personāls nebaidās runāt par slikto pieredzi un ētikas normu pārkāpumiem.
“Esam apzinājuši kopējo situāciju valsts augstskolās, identificējuši, kā un cik efektīvi strādā esošie normatīvie dokumenti un augstskolu veiktās aktivitātes iekšējās komunikācijas un informēšanas jautājumos attiecībā par akadēmisko ētiku un uzsākuši tālāko diskusiju arī par iespējamo ombuda izveides nepieciešamību. Lai veicinātu akadēmiskās ētikas ētikas jautājumu turpmākos uzlabojumus, IZM nepieciešamības gadījumā plāno integrēt ar tiem saistītos nosacījumus līgumos ar valsts augstskolām,” akcentē valsts sekretāra vietnieks cilvēkkapitāla, zinātnes un inovāciju attīstības jautājumos Jānis Paiders.
Apaļā galda diskusijā piedalījās pārstāvji no lielākajām valsts augstskolām – Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Kultūras akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Vidzemes Augstskolas, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas, kā arī pārstāvji no tādām nozares organizācijām kā Rektoru padome, Latvijas Studentu apvienība, Latvijas Universitāšu asociācija, Augstākās izglītības padome, Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja, Zemkopības ministrijas un Kultūras ministrijas. Pasākums klātienē norisinājās Latvijas Universitātes Inovāciju centrā LUMIC, Kalpaka bulvārī 4, Rīga. Pasākuma ierakstu var vērot IZM Facebook lapā un ministrijas mājas lapā.