Šodien, 2022. gada 15. martā, valdībā apstiprināti Ministru kabineta (MK) virzītie kandidāti Latvijas Universitātes (LU) padomē: Baiba Apine, Mārtiņš Brencis, Ivars Kalviņš, Raimonds Lapiņš un Mārīte Seile. Saskaņā ar Augstskolu likumu LU kā zinātnes universitātei augstskolas padomi veido 11 locekļi, no kuriem piecus atlasa Izglītības un zinātnes ministrija un virza apstiprināšanai valdībā, piecus atlasa un apstiprina LU Senāts un vienu nominē Valsts prezidents.
Uz piecām MK virzītām augstskolas padomes locekļu vietām LU padomē bija pieteikušies 34 kandidāti, no kuriem darbam augstskolas padomē tika izraudzīti:
Dr. Sc. Comp. Baiba Apine ir Ukrainas otrās lielākās bankas „Oschadbank” Padomes priekšsēdētāja un „PricewaterhouseCoopers” Latvijas uzņēmuma pastāvīga apakšuzņēmēja. Baiba ir pasniegusi vairākus informācijas tehnoloģijas studiju kursus Latvijas augstskolās, četrus gadus bijusi Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes asociētā profesore, kā arī vadījusi un bijusi eksperte daudzos funkciju auditos gan universitātēs, gan publiskās pārvaldes iestādēs, gan valsts un privātajās kapitālsabiedrībās. Baibai ir liela pieredze informācijas tehnoloģiju risinājumu stratēģiskajā plānošanā, investīcijās tehnoloģijās un informācijas pārvaldības organizēšanā uzņēmumos un organizācijās.
Mārtiņš Brencis ieguvis nozīmīgu pieredzi darbā valsts pārvaldē, strādājot vadošos amatos Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā, Finanšu ministrijā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Labklājības ministrijā un Nodarbinātības valsts aģentūrā. Viņa pārziņā galvenokārt bijusi Eiropas Savienības fondu projektu ieviešana, kā arī dažādu normatīvā regulējuma un politikas plānošanas dokumentu izstrādes uzraudzība. Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē Mārtiņš apguvis Tiesību zinātņu profesionālo studiju programmu un ieguvis profesionālo kvalifikāciju „Jurists”.
Dr. chem. Ivars Kalviņš ir Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, bijis ilggadējs Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadītājs, Rīgas Stradiņa universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes profesors, Viņa kā ķīmiķa izgudrotāja panākumus apliecina vairāk nekā 250 izgudrojumi un praksē ieviestie preparāti meldonijs (mildronāts), belinostats, kapikors un leakadīns, Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) zelta medaļa kā labākajam izgudrotājam, un nominācija par vienu no trim Eiropas labākajiem izgudrotājiem Eiropas Savienības Patentu valdes European Inventor Award konkursā.
Raimonds Lapiņš ir valsts sekretāra vietnieks Ekonomikas ministrijā, vadījis piecu Eiropas Savienības un Latvijas sadarbības programmas tādās jomās kā inovāciju veicināšana, zinātniskā sadarbība, inovāciju iepirkumu attīstība, uzņēmējdarbības un zinātnes sadarbība, izglītības eksports. Strādājis vadošos amatos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, Latvijas vides investīciju fonds. Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā ieguvis profesionālo bakalaura grādu uzņēmējdarbības vadībā, pašlaik studē maģistratūrā Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē.
Mārīte Seile ieguvusi maģistra grādu Tventes Universitātē Nīderlandē, studējot programmā Izglītības un apmācības programmu dizains, un Latvijas Universitātē matemātikas studijās. Līdzšinējā profesionālā pieredze ir bijusi cieši saistīta ar izglītības nozari. Šobrīd Mārīte ir Latvijas elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) nozares izglītības eksperte, no 2014. gada novembra līdz 2016. gada februārim bijusi izglītības un zinātnes ministre, kā arī strādājusi dažādos ar izglītību saistītos uzņēmumos un nevalstiskajās organizācijās.
Augstskolu likums paredz, ka MK virzītie augstskolas padomes locekļi ir sabiedrības vai industriju pārstāvji, kuri nav profesionāli saistīti ar darbu augstskolā, bet kuru klātbūtne ļauj augstskolām elastīgāk reaģēt uz ārējām izmaiņām un paplašināt stratēģisko redzējumu, lai veidotu mūsdienīgu, efektīvi pārvaldītu augstākās izglītības procesu, kas balstīts zinātnē un pētniecībā, ir starptautiski konkurētspējīgs un stimulē valsts ekonomisko attīstību. Šo pārstāvju ievēlēšana notiek saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātiem noteikumiem, kas garantē procesa caurspīdīgumu un politisko neitralitāti.
Augstskolu padomes ir jauna augstskolu iekšējās pārvaldības institūcija, kas tiek veidota saskaņā ar izmaiņām Augstskolu likumā, kuras 2021. gada jūnijā apstiprināja Saeima. Augstskolas padome ir koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību. Padomei jānodrošina arī valsts augstskolas darbība atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem.
Papildu informācija IZM tīmekļvietnē.