Otrdien, 2022. gada 10. maijā, valdība apstiprināja Ministru kabineta (MK) virzītos kandidātus Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) padomē. RTA kā lietišķo zinātņu augstskolai padomi veido pieci locekļi: Izglītības un zinātnes ministrijas izvirzītie un MK apstiprinātie pārstāvji Kristīne Brangule-Vlagsma un Voldemārs Brēdiķis, valsts prezidenta virzītais pārstāvis Jānis Priede un RTA Senāta virzītie pārstāvji Inese Novika, Irēna Beinaroviča-Litvinova.
Kristīne Brangule-Vlagsma savas ilggadīgās karjeras laikā Eiropas Komisijā ir uzkrājusi ievērojamu pieredzi galveno stratēģisko un operatīvo funkciju pārvaldībā. Strādājot vadošos amatos Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorātā un Konkurences ģenerāldirektorātā, viņas pārziņā bijusi finanšu pārvaldība un stratēģiskā plānošana. Akadēmiskā un pētnieciska darba pieredze gūta Eiropas Universitātes institūtā Florencē (Itālija) un Nīderlandē: Erasmus Universitātē Roterdamā un Groningenas Universitātē. Studējot Centrāleiropas Universitātē Prāgā, ieguvusi maģistra grādu ekonomikā.
Voldemārs Brēdiķis ir vadījis un attīstījis virkni uzņēmumu četrās valstīs dažādās
pakalpojumu nozarēs – profesionālie pakalpojumi, nekustamā īpašuma un infrastruktūras
attīstība, vides aizsardzība, starptautiskā tirdzniecība, izglītība un aktīvu pārvalde. Guvis daudzpusīgu pieredzi izglītības industrijā, tajā skaitā – augstākās izglītības iestāžu starptautiskajā sadarbībā un izglītības eksportā, kā arī bijis viens no Tehniskās izglītības un jaunrades skolas dibinātājiem ar mērķi veidot produktus inženierzinātņu un digitālo prasmju apgūšanai ar STEAM pieeju bērniem un jauniešiem. V.Brēdiķis Latvijas Universitātē ir ieguvis maģistra grādu ekonomikā.
Uz divām MK virzītām augstskolas padomes locekļu vietām RTA padomē bija pieteikušies 13 kandidāti. Kandidātu atbilstību RTA padomes locekļa amatam atlases komisija vērtēja šādās kompetencēs: stratēģiskais redzējums (kritiskā kompetence), pārmaiņu vadīšana, orientācija uz rezultātu sasniegšanu (kritiskā kompetence), orientācija uz attīstību, plānošana un organizēšana, lēmumu pieņemšana un atbildība, pozitīvu attiecību veidošana un uzturēšana, komandas vadīšana.
Augstskolu likums paredz, ka MK virzītie augstskolas padomes locekļi ir sabiedrības vai industriju pārstāvji, kuri nav profesionāli saistīti ar darbu augstskolā, bet kuru klātbūtne ļauj augstskolām elastīgāk reaģēt uz ārējām izmaiņām un paplašināt stratēģisko redzējumu, lai veidotu mūsdienīgu, efektīvi pārvaldītu augstākās izglītības procesu, kas balstīts zinātnē un pētniecībā, ir starptautiski konkurētspējīgs un stimulē valsts ekonomisko attīstību. Šo pārstāvju ievēlēšana notiek saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātiem noteikumiem, kas garantē procesa caurspīdīgumu un politisko neitralitāti.
Augstskolu padomes ir jauna augstskolu iekšējās pārvaldības institūcija, kas tiek veidota saskaņā ar izmaiņām Augstskolu likumā, kuras 2021. gada jūnijā apstiprināja Saeima. Augstskolas padome ir koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību. Padomei jānodrošina arī valsts augstskolas darbība atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem.
Foto: https://www.rta.lv/