Turpinot iesāktās reformas augstākās izglītības jomā, ceturtdien, 2022. gada 24. martā, Saeima pieņēma grozījumus Augstskolu likumā, kas mazina administratīvo slogu un precizē uz augstskolām attiecināmo regulējumu.
Lai augstskolas un koledžas varētu veidot elastīgāku studiju programmu piedāvājumu, ir paredzēta iespēja veidot apakšprogrammas. Tāpat pieņemtie grozījumi ļauj augstskolām atteikties no reģistrācijas apliecību, licenču lapu un akreditācijas lapu izsniegšanas papīra formātā, līdz ar to atvieglojot administratīvās prasības un veicinot digitalizāciju augstākās izglītības vidē.
Grozījumi paredz, ka arī augstākajā izglītībā turpmāk varēs īstenot darba vidē balstītas mācības. Tādējādi tiek stiprināta sadarbība ar industriju, kas paver iespējas apgūt profesijai nepieciešamās kompetences un zināšanas, atrodoties darba vidē. Nākamais solis, lai nodrošinātu pieņemto Augstskolas likuma grozījumu ieviešanu, ir Ministru kabineta noteikumu izstrāde. Šajā jautājumā Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ir laba sadarbība ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un atbalsts no industrijas.
Pilnveidojot datos balstītu lēmumu pieņemšanu augstākās izglītības jomā, ir precizēts regulējums par IZM iesniedzamo informāciju par augstskolas darbību, lai izvērtētu to atbilstību dibinātāja noteiktajam augstskolas tipam, valsts augstskolai noteikto uzdevumu izpildi, augstskolas stratēģiskās specializācijas īstenošanu, kā arī citu informāciju, kas nepieciešama IZM kompetencē esošo jautājumu risināšanai, tostarp izglītības kvalitātes monitoringam un attīstības finansējuma plānošanai.
Precizētās normas par Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) uzkrājamo informāciju par akadēmisko personālu ļaus iegūt precīzāku statistiku, kas ir nepieciešamā bāze izglītības kvalitātes monitoringam un pierādījumos balstītu politikas lēmumu pieņemšanai. Savukārt iespēju izglītības rīcībpolitikā izmantot pilnīgākus datus un absolventu sniegto vērtējumu par studiju pieredzi nodrošinās pilnveidotais regulējums par absolventu reģistru un absolventu monitoringu, kas tostarp paredz papildināt monitoringam nepieciešamo datu iegūšanu ar pētījumiem un aptaujām.
Papildu informācija:
IZGLĪTĪBAS KVALITĀTES MONITORINGA SISTĒMA