Grozījumi Profesionālās izglītības likumā paredz noteikt, ka audzēknis varēs saņemt valsts atzītu dokumentu ne tikai par visas profesionālās izglītības programmas apguvi, bet arī par atsevišķu programmas daļu apguvi. Tādējādi tiek mainīta līdzšinējā pieeja un, vērtējot mācību rezultātus, tiks novērtēts sasniegtais, nevis konstatēts nepietiekami paveiktais. Tas ļaus profesionālās izglītības sistēmu veidot elastīgāku un orientēties uz katra konkrēta cilvēka vajadzībām un spējām, ātrāk reaģējot arī uz nozaru vajadzībām darba tirgū.
Likumprojekts “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” paredz turpināt un pilnveidot profesionālās izglītības satura reformu, tai skaitā saistībā ar profesionālām kvalifikācijām Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā. Grozījumi pilnveido arī regulējumu attiecībā uz modulārajām profesionālās izglītības programmām. Ieviešot modulārās profesionālās izglītības programmas, būtiski samazināsies laiks, lai operatīvi reaģētu uz darba tirgus prasībām. Izstrādāto modulārās profesionālās izglītības programmu saturs ir elastīgs, un to ieviešana tiks nodrošināta profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmās. Tāpēc ir definēti termini – “saistītā profesija” un “specializācija”, veidojot vienotu izpratni par nozares līdzīgu profesionālo kvalifikāciju īsāku apguvi mūžizglītības kontekstā.
Ņemot vērā Eiropas kredītsistēmas profesionālai izglītībai un mācībām (ECVET) principus, profesionālā izglītībā tiek noteikti sasniedzamie mācīšanās rezultāti, kā arī iespēja tos uzkrāt, pārnest un atzīt, tādējādi nodrošinot elastīgu mācīšanos jebkurā vietā un laikā, un saņemt valsts atzītus dokumentus par attiecīgas profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi. Tāpat, izmantojot ECVET formālās, neformālās un ikdienas mācīšanās rezultātus, izglītības dokumentu atzīšana tiek veidota, lai nodrošinātu to salīdzināmību starp dažādām profesionālās izglītības iestādēm, kā arī starp valstīm, veidojot pakāpeniskas uzkrāšanas mehānismu kvalifikācijas iegūšanai. Svarīgi arī tas, ka, ļaujot savienot formālajā un neformālajā izglītībā apgūto, tiek paplašinātas mūžizglītības iespējas. Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā ikvienam pieaugušajam būtu iespējas pilnveidot vispārējās un profesionālās prasmes, kā arī pārkvalificēties – mainīt savu dzīves ceļu - profesiju.
Vēl kāds būtisks jaunums – tiek plānots nodrošināt profesionālās izglītības programmu absolventu monitoringa datu apstrādi, kā arī veikt audzēkņu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem visā profesionālās izglītības programmas apguves laikā.
Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” ceturtdien, 2020.gada 26.martā, izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. No 2020.gada 14.janvāra likumprojekts bija nodots sabiedriskajai apspriešanai. Turpmāko divu nedēļu laikā savu atzinumus par likumprojektu sniegs ministrijas un citas institūcijas. Pēc saņemto priekšlikumu izvērtēšanas likumprojekts “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” tiks virzīti izskatīšanai valdībā.