1. februārī notika Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) īstenotā ERAF projekta “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” konsultatīvās padomes sēde. Sēdes laikā Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (LBMC) Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un projekta ietvaros finansētā “Pētījuma par SARS-CoV-2 vīrusa epidemioloģiju un filoģenēzi Latvijā” vadītājs Prof., Dr.biol. Jānis Kloviņš informēja par paveikto darbu un izdarītajiem secinājumiem.
Pētījumu īsteno LBMC zinātnieki, sadarbojoties ar Rīgas Stradiņa universitāti, Latvijas Universitāti, Slimību profilakses un kontroles centru, E. Gulbja laboratoriju, Centrālo laboratoriju un Latvijas Infektoloģijas centru. Pētījuma mērķis ir sniegt ieguldījumu SARS-CoV-2 vīrusa epidemioloģiskās situācijas un filoģenēzes padziļinātā analīzē, tostarp nodrošināt sadarbību ar Eiropas Bioinformātikas institūtu (EBI). Analīze ir būtiska arī jauno globāli cirkulējošo, augsti transmisīvo vīrusa celmu sastopamības novērtēšanai Latvijā.
No 2020. gada septembra līdz decembrim pilna genoma sekvencēšana veikta 375 izolātiem, bet izcilas kvalitātes pilna genoma secības tika iegūtas no 227 SARS-CoV-2 izolātiem, kas sastāda ~1% no visiem Covid-19 gadījumiem Latvijā. Lai arī inficēšanās apjoma pieauguma dēļ sekvencēto paraugu proporcija no kopējā ir ievērojami samazinājusies, Latvija vēl joprojām ieņem stabilu vietu to pasaules valstu sarakstā, kas nodrošina regulāru SARS-CoV-2 izolātu sekvencēšanu. Iegūtie SARS-CoV-2 genoma dati ir augšuplādēti EBI Covid-19 datu portālā un GISAID datubāzē.
Saskaņā ar LBMC ziņojumu Latvijā atbilstošajā laika periodā nav radušies tādi vīrusa varianti, kas būtu ar palielinātu transmisijas ātrumu vai bīstamāki pēc slimības smaguma. Latvijas izolātu filoģenētiskā analīze liecina par vairākkārtīgu un savstarpēji nesaistītu SARS-CoV-2 izolātu atkārtotu ievešanu Latvijā. Salīdzinot ar situāciju pavasarī, kad genomu analīzes apstiprināja sākotnēji introducēto vīrusa izolātu izplatību, kura veiksmīgi apturēta, rudens periodā vērojama būtiska vīrusa iekšzemes izplatība un tikai Latvijai raksturīgu vīrusu paveidu attīstība, ko apliecina filoģenētiskā analīze un tās salīdzinājums pasaules kontekstā. Turpinoties pandēmijai, protams, turpina pieaugt katrā vīrusa izolātā atrastais mutāciju skaits salīdzinājumā ar sākotnējo vīrusa variantu.
“Pētījums par SARS-CoV-2 vīrusa epidemioloģiju un filoģenēzi Latvijā” tiek finansēts IZM īstenotā ERAF projekta Nr. 1.1.1.5/17/I/002 “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” ietvaros. IZM kā projekta īstenotāja sagaida tādus ieguvumus kā pētījumus par esošo diagnostikas testu efektivitātes un piemērotības izvērtēšanu uz Latvijā cirkulējošiem vīrusiem un to ieceļošanas ģeogrāfijas noteikšanu, vīrusa izplatības ceļu izvērtēšanu, noskaidrojot un uzlabojot pretpasākumu efektivitāti, konkrētu vīrusu variantu ietekme uz saslimšanas smagumu un terapijas efektivitāti. Jāakcentē arī tas, ka pētījuma laikā plānots ievākt būtiska informāciju (datus) potenciālo nākotnes uzliesmojumu monitorēšanai un ierobežošanai, īpaši salīdzinot ar citās Eiropas Savienības valstīs iegūto informāciju par vīrusa variantu sasaisti ar slimības gaitu, tādējādi veicinot noturību pret nākotnes infekcijām.
Pētījums par SARS - COV - 2 vīrusa epidemioloģiju un filoģenēzi Latvijā
