Šī gada 1. maijā stāsies spēkā līgums par augstākās izglītības kvalifikāciju automātisku atzīšanu starp Latviju, Lietuvu, Igauniju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu, kas nozīmē, ka šajās valstīs iegūtas augstākās izglītības kvalifikācijas savstarpēji tiks atzītas automātiski bez jebkādas papildu procedūras.
Līgumu par augstākās izglītības kvalifikāciju automātisku atzīšanu Latvija ar Lietuvu un Igauniju (Baltijas valstis) kopā ar Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu (Beniluksa valstis) parakstīja 2021. gada 14. septembrī. Latvija līgumu ratificēja jau 2022. gadā, un, šī gada sākumā ratifikācijas procesu noslēdzot visām iesaistītajām pusēm, līgums stāsies spēkā 2024. gada 1. maijā.
Juridiski saistošas savstarpējas vienošanās par augstākās izglītības kvalifikāciju automātisku atzīšanu sākotnēji tika noslēgtas atsevišķi Beniluksa Savienībā, kā arī starp Baltijas valstīm, taču, vēloties paplašināt augstākās izglītības kvalifikāciju automātisku atzīšanu Eiropas Augstākās izglītības telpā, šīs reģionālās vienošanās apvienotas daudzpusējā līgumā. Līgumam stājoties spēkā, tiks sekmēta studējošo mobilitāte, kas atvieglos studiju turpināšanu, kā arī darba meklēšanu ārvalstīs un tādējādi būs ieguvums studentu un iedzīvotāju iespējai brīvi pārvietoties.
“Starptautiska izglītība ir kļuvusi par nepieciešamību, paverot jaunas akadēmiskās un profesionālās perspektīvas, kā arī veicinot konkurētspēju. Baltijas un Beniluksa valstis šobrīd ir vienīgie reģioni, kuros augstākās izglītības kvalifikāciju automātiska atzīšana ir oficiāli nostiprināta. Šis daudzpusējais līgums ir viens no atskaites punktiem un ieguldījumiem nākotnē, kas nostiprinās Eiropas Augstākās izglītības telpu ilgtermiņā, tādējādi iesaistītajām pusēm radot vienkāršāku un efektīvāku sistēmu ar vienotu kritēriju kopumu,” pauž izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
Atzīmējot šo svarīgo notikumu, 13. maijā Briselē notiks svinīgs pasākums, aicinot arī citas Eiropas valstis pievienoties līgumam, lai nodrošinātu tādas pašas iespējas saviem studentiem. Katra valsts, kas ir ratificējusi Lisabonas konvencijas par kvalifikāciju atzīšanu un ir daļa no Eiropas Augstākās izglītības telpas, var iesniegt pieteikumu par pievienošanos šim līgumam.
Izglītības dokumentu atzīšana Eiropas reģionā balstās uz 1997. gada 11. aprīļa Eiropas Padomes un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Eiropas reģiona konvenciju par to kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību (Lisabonas konvencija) un tās papildu dokumentiem par kvalifikāciju atzīšanu.
2018. gada 26. novembrī Eiropas Savienības Padome pieņēma Ieteikumu par to, kā sekmēt augstākās izglītības un vidējās izglītības mācību kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu, kas paredz līdz 2025. gadam ieviest nepieciešamos pasākumus, lai panāktu augstākās izglītības kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu augstākās izglītības līmenī. 2023. gada 14. maijā Padome apstiprināja Secinājumus par turpmākiem pasākumiem nolūkā īstenot automātisku savstarpēju atzīšanu izglītības un mācību jomā, apņemoties pielikt lielākas pūles, lai sasniegtu 2018. gadā nosprausto mērķi. Eiropas Augstākās izglītības telpas (Boloņas procesa) izglītības ministri vairākkārt ir aicinājuši virzīties uz ilgtermiņa mērķi un ieviest salīdzināmu akadēmisko grādu automātisko atzīšanu, ko apliecināja gan 2018. gada pieņemtajā Parīzes komunikē, gan 2020. gadā Romas komunikē. Tomēr pašlaik Eiropas Augstākās izglītības telpā un Eiropas Savienībā nepastāv vienotas prakses automātiskā izglītības dokumentu un akadēmisko grādu atzīšanā.
Latvijā izglītības dokumentu / kvalifikāciju ekspertīzi veic Akadēmiskās informācijas centrs (AIC). Balstoties uz veikto ekspertīzi, ārvalstu izglītības dokuments tiek pielīdzināts atbilstošam izglītības dokumentam vai kvalifikācijai noteiktā valstī, Latvijas gadījumā tiek noteikts, kādam Latvijā izsniegtam dokumentam tas ir pielīdzināms. Līdz ar līguma par augstākās izglītības kvalifikāciju automātisku atzīšanu stāšanos spēkā samazināsies AIC administratīvais un finansiālais slogs, jo nebūs nepieciešams veikt Nīderlandes, Beļģijas un Luksemburgas augstākās izglītības iestāžu izsniegto kvalifikāciju ekspertīzi, kā arī to nevajadzēs veikt par Igaunijā un Lietuvā izsniegtiem augstākās izglītības dokumentiem, kas izdoti pirms Baltijas valstu līguma stāšanās spēkā.