Š.g. 30. martā Rīgas Tehniskās universitātes telpās Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) organizēja INTERREG Baltijas jūras reģiona starptautiskās sadarbības programmas projekta “Baltijas zinātnes tīkls” darba semināru par šķēršļiem un iespējamajiem risinājumiem līdzdalības paplašināšanai Eiropas Savienības programmā “Apvārsnis 2020”.
Semināru ar pozitīvu un pacilājošu runu atklāja Valsts sekretāra vietniece, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Dr. A.Kiopa, uzsverot mūsu pētnieku izcilību: “Šodien neesam nākuši, jo vēlamies īpašu attieksmi vai būt tie, kuri vienmēr atpaliek kādā sfērā. Mūsu inteliģence, spējas un vēlme darīt labu ir pietiekami liela, lai spētu palīdzēt ne tikai sev, bet arī dot savai valstij, Eiropai un pasaulei”.
Turpinājumā Dr. Dmitrijs Korpakis (Dimitri Corpakis), bijušais Eiropas Komisijas Izcilības izplatīšanas un sadarbības paplašināšanas daļas vadītājs (Pētniecības un inovāciju ģenerāldirektorāts), pastāstīja par ietvarprogrammu veidošanās vēsturi, principiem un līdzdalības paplašināšanas stratēģisko nozīmi.
Pirmo sesiju noslēdza Dr. Žilvinas Martinaitis ar interaktīvu prezentāciju par starpposma rezultātiem pētījumā “Šķēršļi pētniecības sadarbībai un veiksmes stāsti Baltijas jūras reģionā”. Viena no pētījuma starpposma atziņām ir tā, ka dalībvalstis, kas pievienojušās Eiropas Savienībai pēc 2004. gada, ir spējušas pietuvoties zinātniskās izcilības līmenim, kāds vērojams vecajās dalībvalstīs. Taču konverģence dalībai un saņemtajam finansējumam ietvarprogrammās ir joprojām niecīga, tādējādi atklājot, ka zinātniskās kvalitātes līmenis nav izšķirošais iemesls vājajiem dalības rādītājiem.
Semināra turpinājumā dalībniekiem bija iespēja ar interaktīvu balsojumu izvēlēties tematus plašākai diskusijai, kas atspoguļo citas būtiskas barjeras līdzdalības paplašināšanai. Pasākums tika veidots, liekot uzsvaru uz dalībnieku iesaisti pēc World Cafe metodes. Tādējādi, līdzdarbojoties paralēlajās sesijās, dalībnieki dalījās ar labajiem piemēriem un meklēja problēmu risinājumus iepriekš izvēlētajām līdzdalības berjerām.
Kā galvenās problēmas līdzdalības paplašināšanai pētniecības jomā tika izvirzītas:
• Projektu pieteikumu kvalitāte;
• Metjū efekts (Matthew effect) – tie, kuriem ir vairāk dots, pienākas vēl vairāk, un tie, kuriem ir mazāk dots, arī tas tiks atņemts;
• kapacitāte un kritiskā masa projektu vadībai un pieteikumu sagatavošanai;
• ambīciju trūkums iesaistīties Eiropas/Pasaules līmeņa sadarbības tīklos pētījumu veikšanai.
Darba seminārā iegūtie rezultāti tiks apkopoti un būs daļa no “Visionary analytics”, UAB un Ventspils augsto tehnoloģiju parka kopīgi veiktā pētījuma “Šķēršļi pētniecības sadarbībai un veiksmes stāsti Baltijas Jūras reģionā” projekta “Baltijas zinātnes tīkls” ietvaros.
Darba seminārs pulcēja gandrīz 80 dalībniekus no Baltijas jūras reģiona valstīm: pētniekus, uzņēmējus, valsts administrācijas, augstāko izglītības iestāžu un zinātnisko institūtu pārstāvjus.
Projekta “Baltijas zinātnes tīkls” mērķis ir līdzsvarot pētnieciskās izcilības līmeni Baltijas jūras reģionā, tādējādi nostiprinot Baltijas jūras reģiona statusu kā inovatīvāko reģionu Eiropā. Projektā piedalās par pētniecību atbildīgās ministrijas un zinātniskās institūcijas no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Vācijas, Somijas, Zviedrijas un Dānijas. Kopējais budžets ir 2 994 500.00 EUR (78,4% jeb 2 348 325,00 EUR - ERAF finansējums, 21,6% jeb 646 175,00 EUR – nacionālais līdzfinansējums).
Izglītības un zinātnes ministrijas kopējais budžets: 230 000,00 EUR, no kuriem 85% jeb 195 500,00 EUR - ERAF finansējums, 15% jeb 34 500,00 EUR - nacionālais līdzfinansējums.
Projekta īstenošanas laiks ir no 2016. gada 1. marta līdz 2019. gada 29. februārim.
