Latvijas augstākās izglītības iestādes turpina iesākto savas darbības reformu un uzlabojumu procesu saistībā ar augstskolu iekšējo pārvaldību, finansēšanu, doktorantūru, promocijas procesu un akadēmisko personālu saistītiem jautājumiem. Šajā procesā ļoti svarīga ir starptautiskā pieredze un labās prakses piemēri, tāpēc pagājušajā nedēļā Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra Mājā “Zirgu pasts” notika seminārs, kurā piedalījās Pasaules Bankas (PB) izglītības ekspertu darba grupa, augstākās izglītības speciālisti, kā arī augstskolu, studējošo un jauno zinātnieku apvienības pārstāvji.
PB eksperti seminārā iepazīstināja ar ziņojumiem, kuri tapuši pētījuma par augstākās izglītības pārvaldību pirmajā posmā un iezīmēja darbības virzienu nākamajam, noslēdzošajam pētījuma posmam, kurš šobrīd jau ir uzsākts. Šī posma uzdevums ir apzināt iespējas, kā stiprināt akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās, ņemot vērā starptautiskās tendences un labo praksi augstskolu cilvēkresursu politikas ieviešanā. Liels uzsvars tiks likts uz doktorantūru un akadēmiskā personāla atjaunotni. Tiks vērtēta doktorantūras programmu kvalitāte, tajā skaitā – sasaiste ar Viedās specializācijas stratēģijas mērķiem un prioritātēm, kā arī programmu satura sasaiste ar studējošo inovācijas kompetences attīstību.
Pētījumu realizē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un to līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds.
Gan pētījumā, gan semināra diskusiju gaitā sniegto informāciju IZM izmantos, izstrādājot ES Struktūrfondu programmas augstskolu pārvaldības un akadēmiskā personāla stiprināšanai. Šī ir viena no jomām, kura augstskolām jāpārskata un jāiekļauj savās attīstības stratēģijās – plānošanas dokumentos. Tas ir viens no galvenajiem rādītājiem par augstskolu darbību un spēju noteikt reāli izpildāmus mērķus saistībā ar izglītības kvalitāti, mācībspēku un studējošo motivācijas paaugstināšanu un citām studiju procesa aktivitātēm.
Runājot par iekšējās finansēšanas modeļiem, PB darba grupas vadītāja, vecākā izglītības eksperte, Dr. Nina Arnhold norādīja, ka būtiskākais ir nodrošināt modeļa darbības caurskatāmību, lai būtu vispārēja skaidrība, kādas summas, kādiem nolūkiem un uz kāda pamatojuma ir piešķirtas. Ekspertu sagatavotajās rekomendācijas tika akcentēta arī starpinstitucionālās sadarbības stiprināšana, tas pats attiecas arī uz sadarbību starp departamentiem vai katedrām pašā augstskolā. Šāda sadarbība ir pamatā inovācijām, precīzākam fokusam uz konkrētās disciplīnas mērķiem, kā arī stiprāku sasaisti starp mācīšanu (pasniegšanu) un pētniecību.
Saistībā ar aktualitātēm doktorantūrā, Eiropas Universitāšu asociācijas (EUA) vecākā konsultante, Dr. Andrée Sursock piedāvāja ieskatu doktorantūras procesa uzbūvē starptautiskā griezumā, izvirzot virkni jautājumu, kuri Latvijas augstākās izglītības politikas veidotājiem būtu jāpatur “dienas kārtībā” pirms iespējamās šī izglītības posma pārstrukturēšanas un uzlabošanas. Arī šajā gadījumā tika uzsvērts dažādu institūciju savstarpējās sadarbības nozīmīgums, tāpat arī internacionalizācijas un iekšējās/ārējās kvalitātes novērtēšanas loma kvalitatīva doktorantūras procesa realizēšanā. Citi jautājumi skāra doktora finansējuma apjomu un stabilitāti visā studiju laikā, vai visas augstskolas doktorantūras studentiem spēj nodrošināt atbilstošu pētniecības vidi, un, visbeidzot, vai Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas (VZKK) doktora līmeņa izglītības definīcija saskan ar citu, līdzīgu koleģiālo institūciju definīcijām Eiropā. Dr. Surcock rekomendēja pievērst uzmanību tam, lai līgumos gan starp augstākās izglītības iestādi un grāda kandidātu, gan starp kandidātu un viņa darba vadītāju būtu skaidri definētas abu pušu tiesības un pienākumi. Tika arī izteikts mudinājums novērtēt vairāku darba vadītāju piesaisti kandidātam kā iespējamo un ieviešamo praksi. Līdztekus tam darba vadīšanai vajadzētu būt pilntiesīgi iekļautai speciālista darba slodzē (ja tas jau tā nav), un darba vadītājiem nepieciešamas konstantas (vai regulāras) apmācības, kā arī viņu darbam vajadzētu tik monitorētam jeb secīgi pārskatītam, lai veiktu atbilstošu novērtējumu. Sniedzot savus ieteikumus, Dr. Sursock atsaucās uz jaunāko EUA veikto pētījumu par kvalitātes nodrošināšanu Eiropas augstskolās, ar kuru iespējams iepazīties šajā saitē: http://ej.uz/EUA_universities.
Saistībā ar Latvijas augstākās izglītības procesu uzlabošanu un modernizēšanu IZM līdz šā gada beigām uzsāks četru Eiropas Sociālais fonda finansēto specifisko atbalsta mērķu (SAM) īstenošanu. Realizējamie mērķi ir - samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu, stiprināt akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās, nodrošināt labāku augstākās izglītības iestāžu pārvaldību un atbalstu Eiropas Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūrai (EQAR) izvirzīto prasību izpildei, kā arī inovācijas grantus studentiem.
Saistībā ar Latvijas AII pārvaldības pētījumu, IZM šobrīd gatavo informācijas pieprasījumus septiņām augstskolām, lai sniegto informāciju varētu nodot PB ekspertu darba grupai pētījuma otrā posma realizēšanai. Konference pētījuma rezultātu prezentēšanai un apspriešanai notiks 2018. gada pirmajā ceturksnī.
Ar ekspertu sagatavotajām prezentācijām, kurās sniegta informācija par akadēmiskās karjeras specifiku Francijas, Somijas un Nīderlandes AII, iespējams iepazīties šajā saitē: http://ej.uz/akademiska-karjera.