Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīkotajā diskusijā par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstību izglītības darbinieki un izglītības pētnieki, IZM pārstāvji un ministrijas sadarbības partneri, kā arī pārstāvis no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sprieda, kā veidot tādu monitoringa sistēmu, lai izglītības iestādes to varētu izmantot savu sniegumu uzlabošanai un izvirzīto mērķu sasniegšanas novērtēšanai. Diskusija notika projekta “Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidošana un īstenošana” ietvaros.
Dalībnieki diskutēja par monitoringa sistēmas jau esošajiem elementiem: izglītības iestāžu akreditācija, pedagogu un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības kvalitātes novērtēšana, izglītojamo snieguma novērtēšana u.c., un to ciešāku savstarpējo sinerģiju, un nepieciešamību papildināt tos ar mūsdienu prasībām atbilstošiem jauniem elementiem, piemēram, profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu turpmāko gaitu monitoringu. Tika uzsvērta katras iesaistītās puses loma un atbildība kvalitātes monitoringa sistēmas attīstīšanā un pilnveidošanā. OECD Izglītības un prasmju direktorāta analītiķis Marko Kols (Marco Kools) klātesošos informēja par izglītības kvalitātes uzraudzības tendencēm pasaulē un sprieda par labas prakses piemēriem. Marko Kols mūsu valsts izglītības sistēmu iepazinis kopš Latvijas iestāšanās sarunām OECD. Toreiz Latvija saņēma vairākus ieteikumus izglītības uzraudzības sistēmas attīstībai. Balstoties uz šo pieredzi, Marko Kols var novērtēt izglītības uzraudzības sistēmas progresu un sniegt Latvijas situācijai atbilstošus ieteikumus.
“Sabiedrībai ir vajadzīga savstarpēja vienošanās par to, kas ir kvalitatīvā izglītība, kādi ir kvalitatīvas izglītības elementi un kā to var izmērīt. Izglītības iestādēm savstarpēji jāsadarbojas, jo tas veicina kvalitāti. Izglītības procesu pilnveidē Latvija virzās pareizajā virzienā, jo jaunais mācību saturs ir labs piemērs tam kā sabalansēt kognitīvās, praktiskās un vērtību sistēmas,” akcentē Marko Kols.
Latvijā pašlaik jau pastāv vairāki izglītības kvalitātes monitoringa procesi, piemēram, valsts pārbaudes darbu rezultātu uzskaites sistēma, izglītības iestāžu akreditācija, pedagogu profesionālās darbības vērtēšana, starptautisko salīdzinošo izglītības pētījumu īstenošana, izglītības statistikas datu uzskaite Valsts izglītības informācijas sistēmā. Tomēr nav izveidota vienota sistēma, kas ļauj analizēt dažādu procesu rezultātu kopsakarības, novērtēt to ietekmi un rezultātā veidot pierādījumos balstītu izglītības politiku visos izglītības līmeņos, kā arī veidot atbalsta programmas.
“Izglītības kvalitātes monitorings ir pastāvīgs attīstības un pilnveides process, lai gan sniegtu informāciju par izglītības kvalitāti katrā izglītības iestādē, katrā pašvaldībā un valstī kopumā, gan plānotu pilnveides un atbalsta pasākumus un veicinātu labās prakses apmaiņu. Man ir patiess gandarījums, ka izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas pilnveidē ir iesaistījušies pašvaldību pārstāvji, izglītības darbinieki, izglītības pētnieki, sociālie partneri, ministrijas darbinieki un OECD, jo tikai visu pušu atbildīga līdzdarbība ļaus iecerēto realizēt dzīvē,” sacīja IZM valsts sekretāre Līga Lejiņa.
Diskusijas ar partneriem par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas pilnveidošanu notiks arī turpmāk, tai skaitā projekta ietvaros. Projekta “Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un īstenošana” mērķis ir izveidot vienotu sistēmu daudzpusīgai izglītības kvalitātes izvērtēšanai. Proti, izveidot tādu monitoringa sistēmu, kas sasaistītu visus ar izglītības kvalitāti saistītos elementus vietotā sistēmā no lokālā līdz nacionālajām līmenim. Projektu īsteno IZM, sadarbībā ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu, Valsts izglītības satura centru. Projektu līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds.
Prezentācijas: