2022. gadā Latvijā ievērojami augusi pieaugušo dalība izglītībā – liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati. Iedzīvotāju īpatsvars vecumā no 25 līdz 64 gadiem, kuri pēdējo četru nedēļu laikā pirms aptaujas piedalījušies izglītībā, ir pieaudzis no 6,6% 2020. gadā līdz 9,7% 2022. gadā, sasniedzot augstāko līdzdalības līmeni kopš uzskaites sākuma.
Pasaules ekonomikas foruma prognozes liecina, ka jau tuvākajos gados aptuveni 50% darbinieku būs nepieciešama kvalifikācijas pilnveide, bet 90% darba vietās – digitālās prasmes. Likumsakarīgi, ka pieaugušo līdzdalība mūžizglītības pasākumos kļūst par teju obligātu priekšnosacījumu gan valsts, gan pašu iedzīvotāju labklājībai. Lielā interese un dalība mūžizglītības pasākumos Latvijā 2022. gadā ir pozitīvs rādītājs, kas sasniegts, neraugoties uz Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem un ekonomikas attīstības tempu samazināšanos.
Iepriekšējā gadā par 12,6 procentpunktiem pieaudzis arī nodarbināto pieaugušo īpatsvars, kuri piedalījās izglītības procesā apmaksāto darba stundu laikā – no 34,9% 2020. gadā līdz 47,9% 2022. gadā. Statistikas dati liecina, ka gan darba devēji, gan privātpersonas aktīvi izmantojušas publiski piedāvātās prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas.
Tādējādi jau 2022. gadā praktiski sasniegts Izglītības attīstības pamatnostādņu „Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai” Rīcības plānā ierakstītais rādītājs - 2024. gadā sasniegt 10% pieaugušo 25–64 gadu vecumā, kuri iesaistīti pieaugušo izglītībā pēdējo četru nedēļu laikā pirms aptaujas.
Vajadzība pilnveidot prasmes un pārkvalificēties iet roku rokā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra pirmo principu – katram cilvēkam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, mūžizglītību, ir tiesības iegūt un pilnveidot prasmes, kas nepieciešamas, lai pilnvērtīgi iekļautos sabiedrībā un darba tirgū. Plānots, ka līdz 2027. gadam pieaugušajiem vecumā no 25 līdz 64 gadiem, kas iesaistījušies pieaugušo izglītībā, ir jāsasniedz 12% īpatsvars, kas būtu kvalitatīvas un mūsdienīgas pieaugušo izglītības rezultāts.
Latvijā pieaugušo izglītības politiku nosaka vairāki politikas dokumenti: Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija Latvija 2030, Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. – 2027. un Izglītības pamatnostādnes 2021. – 2027. Izstrādājot valsts līmeņa normatīvus, tiek ņemti vērā ES attīstības virzieni un prioritātes, kā arī ES un Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (CEDEFOP) rekomendācijas.