Rīgā noslēdzies Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) darbseminārs, kurā divas dienas uzmanība pievērsta izglītības politikas mērķu izpildes mērīšanai. Izglītības ekspertu, politikas veidotāju, sociālo un sadarbības partneru diskusiju rezultāts balstīs Latvijas Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021. – 2027. gadam izveidi.
Izglītības attīstības pamatnostādnes ir izglītības attīstības plānošanas dokuments, kas valsts mērogā ļauj noteikt prioritātes nākamajiem septiņiem gadiem. Nosakot izglītības politikas mērķus, būtiski arī vienoties par indikatoriem – rādītājiem, kas ļauj noteikt, kā notiek virzīšanās uz mērķi un tā izpilde.
Pamatnostādņu izstrādei piesaistītie OECD eksperti semināra ietvaros iepazīstināja ar tādiem tematiem kā izglītības mērķu progresa mērīšana un kritēriji augstas kvalitātes indikatoru izveidei. Eksperti norādīja, ka indikatoru izveide ir saistīta gan ar mērķi (kādi indikatori vislabāk palīdzēs novērtēt rezultātus?), gan ar datu pieejamību (kādi dati mums ir nepieciešami un cik kvalitatīvi ir šie dati?). Verā ņemams arī fakts, ka indikatoru izveidei nepieciešams pastāvīgs pilnveides process. Visbeidzot indikatoru uzraudzības plāns ir efektīvs tikai tad, ja tas spēj rosināt iesaistītās puses rīkoties.
Klātesošie iepazina arī Igaunijas pieredzi izglītības indikatoru izveidē. Igaunijas Izglītības un pētniecības ministrijas Analītikas departamenta padomniece Tīna Annusa minēja, ka labs indikators ir tāds, kas parāda, cik tālu jūs esat no tā, ko vēlaties sasniegt. Viņas ieteikums Latvijai izvairīties no “vienkārši interesantiem” indikatoriem un meklēt patiešām noderīgus, kas precīzi parāda, kā mums iet ar mērķu sasniegšanu. Annusa uzvēra, ka veiksme būs atkarīga no tā, vai visas iesaistītās puses uzņemsies daļu atbildības un iesaistīsies kopīgu mērķu sasniegšanā.
Pasākuma dalībnieki pie indikatoru izveides strādāja kopumā piecās darba grupās. To vidū bija pirmsskolas izglītība, vispārējā izglītība, profesionālā izglītība, pieaugušo izglītība un augstākā izglītība. Ikvienas darba grupas mērķis bija vienoties par ne vairāk kā 10 indikatoru katra izglītības līmeņa mērķu izpildes mērīšanai. Spraigās diskusijās iesaistītās puses aplūkoja katra indikatora priekšrocības un negatīvos apsvērumus. Līdzās IZM procesā aktīvi līdzdarbojās eksperti un pārstāvji no Pārresoru koordinācijas centra, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Centrālās Statistikas pārvaldes, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Rektoru padomes, nevalstiskajām organizācijām, augstskolām, skolām, izglītības pārvaldēm, nodrošinot pārstāvniecību no visas Latvijas. Gūtās atziņas sniegs ieguldījumu pamatnostādņu izstrādes procesā.
Latvijas izglītības attīstības pamatnostādņu izstrāde notiek Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbības projekta ar OECD “Latvijas izglītības un prasmju stratēģijas attīstība” ietvaros, kas tika uzsākts 2018. gada septembrī ar mērķi līdz šī gada beigām izstrādāt un apstiprināt Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.– 2027. gadam.
Līdz šim OECD eksperti nacionālo prasmju stratēģijas palīdzējuši izstrādāt 11 valstīs, to skaitā Nīderlandē, Norvēģijā, Austrijā. Latvija ir pievienojusies šim projektam kā pirmā no Baltijas valstīm. “Latvijas izglītības un prasmju stratēģijas attīstība” ir Eiropas Savienības programmas Erasmus+ līdzfinansēts sadarbības projekts ar OECD.
Plašāka informācija pieejama Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļvietnē.