Eiropas Jaunatnes gada ietvaros šā gada augustā aizsākās piecu tēmu sarunu cikls, pirmajā ciklā apspriežot Latvijas likumdošanā noteikto jauniešu vecuma robežu un tā ietekmi uz jauniešu praktisko dzīvi. Šobrīd Jaunatnes likumā noteikts, ka jaunietis ir persona vecumā no 13 līdz 25 gadiem, bet grozījumi paredz šo vecuma slieksni palielināt līdz 30 gadiem.
Pirmās sarunas eksperti 18. augustā bija Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Jaunatnes nodaļas vadītājs Dmitrijs Zverevs, Latvijas Jaunatnes padomes valdes locekle un projektu vadītāja Anna Norvele, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks, sociologs Mārtiņš Kaprāns, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis, bet diskusiju vadīja jauns profesionālis ar plašu pieredzi pilsoniskās līdzdalības jomā NVO sektorā Emīls Lukjanskis. Eksperti sprieda par to, kā jauniešu vecuma maiņa Jaunatnes likumā ietekmēs Latvijas ekonomiku un pašu jauniešu dzīvi. Speciālisti pievērsās ne tikai likuma skaidrojumam, bet arī aktuāliem jautājumiem par to, kā šīs izmaiņas ietekmēs jauniešu iesaistīšanos un noturēšanos darba tirgū, migrāciju, demogrāfiju un, svarīgākais – kādu ietekmi tas atstās uz Latvijas ekonomiku.
Jau pirmajā diskusijā eksperti norādīja, ka, neatkarīgi no tā, vai jauniešu vecumu Jaunatnes likumā noteiks līdz 30 gadiem vai nemainīs, tam nebūs tiešas ietekmes uz jauniešu dzīvi. Tāpat speciālisti atgādināja, ka tieši pēdējos gados darba tirgū ienāk paaudze, kas dzima 90. gadu beigu un 2000. gadu sākuma “demogrāfiskās bedres” laikā. Tas nozīmē, ka ikvienas, bet jo īpaši jauniešu darba rokas Latvijai ir svarīgas. Problēmu gan vēl vairāk saasina jauniešu emigrācija.
Katrā sarunā piedalīsies vairāki eksperti, kuri diskutēs par jauniešu dzīvē aktuāliem jautājumiem. Šo sarunu mērķis Eiropas jaunatnes gada ietvaros ir veicināt kvalitatīvas diskusijas un pētniecisko žurnālistiku par aktuālām jaunatnes politikas tēmām, lai izceltu darba ar jaunatni nozīmīgumu. Pēc katras diskusijas sekos plašāka problēmas pētniecība un atspoguļošana sabiedrībai.
Nākamā diskusija notiks 22. septembrī, kad jau citu jomu eksperti spriedīs par jautājumiem, kas ietekmē jauniešu dzīvi, runās par jauniešu pilsonisko aktivitāti. Vai jaunieši, kuriem vēl nav tiesību piedalīties vēlēšanās, ir gatavi būt par aktīviem pilsoņiem? Vai jaunieši ir partiju elektorāts un kāda ir pašu jauniešu attieksme pret rosinājumu balsot no 16 gadu vecuma? Meklēsim atbildes kopā!
Diskusiju cikls noslēgsies 19. oktobrī ar paneļdiskusiju par jauniešu iespējām uzsākt patstāvīgu dzīvi un par to, kā apturēt jauniešu skaita samazināšanos Latvijā.
Diskusijas tiek īstenotas Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2022.–2024. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros