Izglītības un zinātnes ministrijā aizvadīta apaļā galda diskusija “Kā mazināt Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju plaisu ES dalībvalstu vidū?”, debatējot par Latvijas pozīciju Eiropas Savienības (ES) jaunās Ietvarprogrammas izveidē. Diskusijā piedalījās izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, universitāšu un zinātnes centru, kā arī zinātni atbalstošu uzņēmumu pārstāvji.
“Esam gandarīti par viedokļu apmaiņu starp Latvijas zinātniskās sabiedrības pārstāvjiem un Eiropas Komisiju, jo Latvijai ir skaidras nacionālās intereses un viedoklis, kas ir jāizmanto, plānojot Eiropas Savienības desmito Ietvarprogrammu. Simboliski, ka šī diskusija ir notikusi Eiropas dienā, sniedzot uzskatāmu un praktisku ieguvumu Latvijas dalībai Eiropas Savienībā. Konsultācijas augstākajā līmenī palīdz saprast veicamos mājasdarbus nacionālās pozīcijas sekmīgai pārstāvniecībai turpmākajās sarunās, rūpējoties par Latvijas pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšanu jaunajā Ietvarprogrammā. Tas ir reāls ieguldījums Latvijas nākotnē – tautsaimniecības un sabiedrības dzīves kvalitātes izaugsmē,” pēc diskusijas uzsvēra Anda Čakša.
Diskusijas dalībnieki tika iepazīstināti ar līdzšinējiem Latvijas rezultātiem ES pētniecības un inovāciju Ietvarprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, kā arī Latvijas galvenajiem rezultātiem pētniecībā un inovācijās uz citu Eiropas valstu fona, tai skaitā ieskicējot joprojām pastāvošās atšķirības starp dalībvalstīm. Savukārt Valdis Dombrovskis akcentēja Eiropas Semestra rekomendācijas Latvijai izglītības un zinātnes jomā. Kopš 1999. gada ES Pētniecības un inovāciju ietvara programmas “Apvārsnis” ietvaros ir tikuši finansēti 1278 pētniecības projekti un piesaistīti 262 miljoni eiro tādās jomās kā veselība, ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība, enerģētika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, kosmoss, transports, klimata politika un biotehnoloģijas. Šai programmai ir bijusi neatsverama loma Latvijas pētniecības un inovāciju integrācijā kopējā Eiropas telpā, ko apliecina arī nacionālo augstskolu, zinātnisko institūciju un uzņēmumu sasniegumi.
2021. gadā uzsāktā programma “Apvārsnis Eiropa”, kura ilgs līdz 2027. gadam, ir lielākais ES instruments pētniecības, inovācijas un tehnoloģiju attīstības atbalstam ar kopējo budžetu ir 95,5 miljardi eiro. Programmas fokusā ir Eiropas integritātes stiprināšana, klimata pārmaiņu jautājumu risināšana un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana, un Eiropas globālās konkurētspējas sekmēšana. “Apvārsnis Eiropa” īpaši svarīga tajās jomās, kas nozīmīgas arī citām ES valstīm – veselība un infekcijas slimības, zaļā kursa īstenošana – ilgtspējīga lauksaimniecība, tīrā enerģētika t.sk. ūdeņraža tehnoloģijas, energoekonomiskas ēkas un transports. Pamatprogramma atbalsta gan fundamentālus pētījumus jaunu zināšanu ieguvei, gan lietišķo pētniecību to pārvēršanai produktos un pakalpojumos. Jauns atbalsta instruments ir Eiropas partnerības, kurās daļu finansējuma piešķir no pamatprogrammas, bet pārējo nodrošina dalībvalstis. Šīs partnerības apvienos plašu ieinteresēto personu loku, tostarp no tautsaimniecības nozares, nodrošinot ietekmi uz ES iedzīvotājiem, īstenojot stratēģisku, partneriem kopīgu redzējumu.