Digitālā izglītība un ar to saistītās prasmes ir būtisks Latvijas izglītības sistēmas elements, norādīts ceturtdien, 2020. gada 12. novembrī, publiskotajā Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā „Education and Training Monitor”. Ziņojums ik gadu sniedz pārskatu par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu panākumiem kopīgi izvirzīto izglītības mērķu sasniegšanā, un šogad tas īpašu uzmanību pievērš izglītībai digitālajā laikmetā.
Ziņojuma prezentācija, kas notiks Digitālā izglītības hakatona laikā, skatāma tiešraidē piektdien, 2020. gada 13. novembrī, pulksten 12.45. Ziņojums pieejams EK mājaslapā.
EK ziņojumā teikts, ka Latvijas izglītības iestādes spējušas ātri un efektīvi pielāgoties Covid-19 izraisītajai pārejai uz attālinātām mācībām. Vairāk nekā 48% pedagogu norādījuši, ka mācību stundās izmanto digitālo rīku sniegtās iespējas, kamēr ES vidēji šis rādītājs ir aptuveni 47%. Tāpat Latvijas pedagogi kopumā jūtas pārliecinātāki par savām digitālajām prasmēm – 48% respondentu norādījuši, ka jūtas labi vai ļoti labi sagatavoti digitālo rīku izmantošanai mācību procesā, salīdzinot ar 37% ES vidēji. Izglītības un zinātnes ministrija pedagogu digitālās kompetences pilnveidošanu 2020. gadā izvirzījusi par prioritāti, tādēļ šajos radītājos sagaidāms uzlabojums. Līdztekus līdz gada beigām Latvijas izglītības iestādes saņems 6000 jaunu portatīvo datoru, kas vairos skolēnu pieeju digitālajiem rīkiem.
EK ziņojumā arī atzīmēts, ka īstenoto reformu rezultātā sagaidāmi uzlabojumi Latvijas izglītības kvalitātē. Skolu tīkla sakārtošana varētu palīdzēt uzlabot mācību rezultātus un mazināt skolēnu sasniegumu atšķirības starp pilsētām un laukiem, nodrošinot konkurētspējīgu atalgojumu pedagogiem un kvalitatīvu izglītību katram bērnam. Tāpat sākusies kompetenču pieejā balstītā mācību satura īstenošana pamatizglītības un vidējās izglītības posmā. Savukārt augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņa paredz virkni risinājumus augstākās izglītības un zinātnes nozares starptautiskajai konkurētspējai, fokusējoties uz pārvaldību, finansējumu un cilvēkresursiem.
Latvija turpina uzrādīt arvien labākus rezultātus vairākos izglītības sistēmas sniegumu raksturojošos radītājos:
- Izglītību priekšlaicīgi pametušie jaunieši 18-24 gadu vecumā:
- 2019. gads: Latvijā – 8,7%, ES vidēji – 10,2%
- 2009. gads: Latvijā – 14,3%, ES vidēji – 14%
- Iedzīvotāju 20-34 gadu vecumā (kuri pēdējo trīs gadu laikā ieguvuši vidējo vai augstāko izglītību) nodarbinātība:
- 2019. gads: Latvijā – 84,1%, ES vidēji – 80,9%
- 2009. gads: Latvijā – 69,7%, ES vidēji – 78%
- Pieaugušie 30-34 gadu vecumā ar augstāko izglītību:
- 2019. gads: Latvijā – 45,7%, ES vidēji – 40,3%
- 2009. gads: Latvijā – 30,5%, ES vidēji – 31,1%
- Dalība pirmsskolas izglītībā no 4 gadu vecuma līdz sākumskolai:
- 2019. gads: Latvijā – 96%, ES vidēji – 94,8%
- 2009. gads: Latvijā – 91,7%, ES vidēji – 90,3%
- Pieaugušo 25-64 gadu vecumā iesaiste mācībās:
- 2019. gads: Latvijā – 7,4%, ES vidēji – 10,8%
- 2009. gads: Latvijā – 5,6%, ES vidēji – 7,9%
Uzziņai
2009. gadā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par kopējiem sasniedzamajiem mērķrādītājiem izglītībā līdz 2020. gadam. To skaitā:
- vismaz 95% bērnu piedalās pirmsskolas izglītībā (no 4 gadu vecuma līdz skolas uzsākšanas vecumam);
- to 15 gadus veco jauniešu īpatsvars, kuru sekmes lasīšanā, rēķināšanā un dabaszinātnēs novērtētas kā zemas, ir mazāks par 15%;
- izglītības sistēmu priekšlaikus pametušo 18 līdz 24 gadus veco jauniešu īpatsvars ir mazāks par 10%;
- to 30 līdz 34 gadus veco personu īpatsvars, kam ir augstākā izglītība, ir vismaz 40 %;
- vismaz 15% pieaugušo piedalās mūžizglītībā;
- vismaz 20% augstskolas beidzēju un 6% personu vecumā no 18 līdz 34 gadiem ar sākotnējo profesionālo kvalifikāciju kādu laiku ir studējuši vai praktizējušies ārzemēs;
- darbu atradušo absolventu (personas 20 līdz 34 gadu vecumā, kuras ieguvušas izglītību pirms 1 līdz 3 gadiem) īpatsvars ir vismaz 82%.
Latvijas dalība pārskata sagatavošanā īstenota Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 8.3.6.1/16/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos” ietvaros.
