Rīga kļuvusi par otro apmeklētāko ceļojošās Eiropas Kosmosa izstādes (European Space Expo) pieturpunktu – laika posmā no 30.aprīļa līdz 10.maijam kupolveida paviljonā Esplanādē pabijuši 56 448 apmeklētāji. Rekordlielu apmeklētāju skaitu (104 tūkstošus) Eiropas Kosmosa izstāde piedzīvoja Atēnās, un līdzšinējais otrās vietas rekords piederēja Romai, kur izstādi paguva aplūkot nedaudz vairāk kā 52 tūkstoši apmeklētāju.
Kopumā bezmaksas izstādi, kas interaktīvā veidā ļauj izzināt, kā kosmosa nozare ietekmē mūsu ikdienu, kopš 2012.gada 25 Eiropas pilsētās paguvuši apskatīt jau 710 tūkstoši cilvēku. Papildus pastāvīgajai ekspozīcijai, kas saistošā veidā vēsta par ES ieguldījumu satelītnavigācijas programmā Galileo un Zemes novērošanas programmā Copernicus, Rīgā apmeklētājiem bija iespēja klausīties 38 kosmosa nozarē iesaistītu ekspertu lekcijas, piedalīties diskusijās un iemēģināt savu roku papīra raķešu izgatavošanā un palaišanā. Kopskaitā 11 dienu laikā Esplanādē izšauti 18 tūkstoši papīra raķešu. Izstādes norisi Rīgā nodrošināja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, bērnu zinātkāres centrs Z(in)oo un Rīgas dome. Šodien izstāde turpinās ceļu no Rīgas uz Stokholmu.
“Esam tīkami pārsteigti par lielo sabiedrības interesi. Pirmās norādes, ka izstāde Rīgā tiks silti uzņemta, bija jau martā – mēnesi pirms izstādes sākuma tika rezervēti visi iespējamie ekskursiju laiki. Tas Kosmosa izstādes vēsturē ir rekords un šī interese pierāda, ka Latvijai nākotnē ir labas izredzes iekļauties starptautiskajā kosmosa industrijā,” saka Pauls Irbins. Viņa vadītais Z(in)oo centrs turpinās aktīvi popularizēt gan kosmosa nozari, gan tehniskās un eksaktās zinātnes, un 5.septembrī Cēsīs ir plānots otrais Kosmosa festivāls ģimenēm.
Uz izstādes izglītojošo lomu norāda arī IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa: “Ja nespēsim aizraut un ieinteresēt jaunus cilvēkus jau tagad, tad pēc gadiem 10–15 attapsimies bez prasmīgiem augsto tehnoloģiju un inženierzinātņu speciālistiem. Pētījumi rāda, ka kosmosa tehnoloģiju nozare pasaulē aug vidēji par 7% gadā, tādēļ es ceru, ka šī izstāde spējusi iedvesmot studentus un skolēnus nopietnāk pievērsties zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas jomām, kas nākotnē pavērs plašas pētniecības un karjeras attīstības iespējas”.
Eiropas Kosmosa izstādes laikā, 5.maijā, IZM rīkoja arī Valdības un parlamenta dienu, kad izbraukuma sēdi Kosmosa teltī noturēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komiteja. Valdības un parlamenta pārstāvji tika iesaistīti diskusijās par tautsaimniecības ieguvumiem no kosmosa industrijas. Visas Eiropas kosmosa nozares vērtība patlaban ir 6,8 miljardi eiro gadā, un tā nodarbina vairāk nekā 36 000 augsti kvalificētu darbinieku. Latvija šogad kļuva par Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) sadarbības valsti un nākamo piecu gadu laikā plāno EKA ieguldīt 7 miljonus eiro, lēšot, ka šo investīciju atdeve līdz ar augsti kvalificētām darbavietām, tehnoloģijām un jauniem produktiem ilgtermiņā varētu būt mērāma 30 miljonos eiro.