16. februārī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāre Līga Lejiņa piedalījās Eiropas Kosmosa samitā 2022 Tulūzā, Francijā. Nozīmīgā pasākuma pirmajā daļā pulcējās Eiropas Savienības (ES) Konkurētspējas ministri, kuri neformālajā padomē apsprieda kosmosa jautājumus, savukārt otrajā daļā notika Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) ministru padomes sēde.
Neformālajā ES Konkurētspējas ministru padomē tika apspriestas divas Eiropas Komisijas iniciatīvas: kopīgs paziņojums ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) par kosmosa satiksmes pārvaldību (Space Traffic Management - STM) un tiesību akta priekšlikums par drošas savienojamības satelītu sistēmas iniciatīvu.
Pārstāvot Latviju, valsts sekretāre Līga Lejiņa uzsvēra, ka kosmosa satiksmes pārvaldībā nepieciešama steidzama rīcība, lai nodrošinātu kosmosa aktīvu aizsardzību un būtisko pakalpojumu nepārtrauktību. Eiropai ir jāizmanto visu dalībvalstu tehniskās iespējas un zināšanas – jāveido iekļaujošs sadarbības tīkls, kas izmantotu visas esošās infrastruktūras un pētniecības potenciālu kosmosa novērošanas un izsekošanas (SST) jomā. Tāpat L.Lejiņa atzina drošas savienojamības satelītu sistēmas nozīmi ES interešu aizstāvībā un norādīja, ka priekšlikuma fokusā jābūt lietotāju vajadzībām, efektīvai finanšu izmantošanai un tai ir jāveicina inovāciju ekosistēmas Eiropā, patiesas “jaunā kosmosa” pieejas garā.
Pēcpusdienā notika EKA ministru padomes sēde, kurā padziļināti tika diskutēts par jauno EKA iniciatīvu - tā dēvēto akseleratoru vai “paātrinātāju” un “iedvesmotāju” turpmāko ieviešanu, kā arī analizēts, kā sekmējas ar Eiropas kosmosa ambīciju pacelšanu nākamajā līmenī.
Divi akseleratori – “Kosmoss zaļākai nākotnei” un “Ātra un elastīga reaģēšana krīzes situācijas” - paredz ieviest satelītu un datu infrastruktūru, izmantojot tādas tehnoloģijas kā mākslīgais intelekts, mākoņdatošana, kvantu gravimetrija, augstas veiktspējas skaitļošana un orbītu komunikācija, lai risinātu lielāko cilvēces izaicinājumu: klimata pārmaiņas. Iniciatīvu ietvaros tiks izstrādāts Zemes digitālais dubultnieks, ar kura palīdzību varēs labāk izprast planētas pašreizējo stāvokli, izstrādāt scenārijus un risinājumus ilgtspējīgai dzīvei uz Zemes - tādējādi tiks veicināta klimata neitralitātes sasniegšana līdz 2050. gadam.
Trešais akselerators - "Kosmosa līdzekļu aizsardzība” - paredzēts, lai aizsargātu EKA astronautus un satelītus no kosmosa atlūzu un kosmosa laikapstākļu radītiem draudiem. Palaisto satelītu skaits katru gadu būtiski pieaug, ievērojami palielinot sadursmju risku, kā arī Saules aktivitātes radītās ģeomagnētiskās vētras var nodarīt būtisku kaitējumu kosmosa infrastruktūrai.
EKA plāno izstrādāt arī tā saucamos “iedvesmotājus” jeb iedvesmojošās iniciatīvas. Pirmā paredz īstenot kosmosa misiju, lai iegūtu kriogēna paraugus no ledus mēness ārējā Saules sistēmā un noskaidrotu, vai tur ir meklējama dzīvība. Otra iniciatīva virzīta, lai Eiropa pievienotos to valstu grupai, kas pašas veic cilvēku lidojumus kosmosā.
L. Lejiņa atzinīgi novērtēja jau paveikto, īstenojot minētās iniciatīvas, un norādīja, ka Latvijai ir ļoti svarīgi, lai akseleratori būtu labi koordinēti, viens otru papildinoši un sniegtu labumu visām dalībvalstīm – gan cilvēkiem, gan zinātnei, kosmosa nozarei un potenciālajiem lietotājiem. Piemēram, Latvijas uzņēmums “Mission Space” šobrīd strādā pie globālas sistēmas, kas prognozē kosmosa laikapstākļus. Sistēma paredzēta kā lēmumu pieņemšanas rīks, kas atklātu un prognozētu kosmosa laikapstākļu radītos riskus. Pēc satelīta palaišanas jau šogad satelītu operatori un aģentūras Eiropā un ārpus tās varēs izmantot uzņēmuma datus, lai sagatavotos kosmosa laikapstākļu riskiem. Valsts sekretāre uzsvēra, ka Latvija ir spējīga un gatava sniegt savu ieguldījumu visās trīs iniciatīvās.