8.martā, Rīgā, norisinājās Eiropas Paralimpiskās komitejas ārkārtas Ģenerālā Asambleja, kurā tika apspriests Starptautiskās Paralimpiskās komitejas pieņemtais lēmums, kas pieļauj Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību Parīzes Paralimpiskajās spēlēs. Ilgu diskusiju rezultātā pieņemti vairāki nozīmīgi lēmumi gan attiecībā uz agresorvalstu sportistu antidopinga noteikumiem, gan neitralitātes kritērijiem, kā arī izteikts lūgums sportistus izvietot ārpus Paralimpiskā ciemata, ja viņu dalība Paralimpiskajās spēlēs tiktu pieļauta. Dalīborganizācijas nebija vienotas jautājumā par iespējamu spēļu boikotu.
“Ārkārtas Ģenerālā Asambleja bija ļoti nepieciešama, jo beidzot valstīm bija iespēja izdiskutēt visus neskaidros un neērtos jautājumus saistībā ar agresorvalstu dalību Parīzes Paralimpiskajās spēlēs. Pieņēmām vairākus labus lēmumus, tostarp par to, ka Eiropas nacionālās paralimpiskās komitejas vēlas redzēt skaidrus un nepārprotamus neitralitātes kritērijus. Vēlamies, ka Krievijas un Baltkrievijas sportisti paraksta vēstuli par to, ka neatbalsta šobrīd notiekošo karu Ukrainā. Šodien gan arī secinājām, ka vairums nacionālo komiteju līderi baidās pieņemt drosmīgus lēmumus, jo mūsu piedāvājums par iespēju boikotēt spēles 24h pirms to atklāšanas ceremonijas, ja tajās piedalīsies agresorvalstu pārstāvji, diemžēl neguva atbalstu.
Ir absolūti neiedomājami, ka krievi, kas vēl tikko turējuši rokās ieroci, lai karotu Ukrainā, varētu mierīgi iziet vieglatlētikas stadionā Parīzē un, it kā nekas nebūtu noticis, startēt sacensībās. Mēs nedrīkstam normalizēt agresorvalsts uzsākto pilna mēroga karu pret Ukrainu,” stingru nostāju pauž Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte.
Ārkārtas Ģenerālās Asamblejas laikā dalībvalstis bija vienisprātis par nelokāmu atbalstu Ukrainai, nosodot Krievijas pilna apmēra karu Ukrainā, tomēr nebija gatavas atbalstīt Latvijas Paralimpiskās komitejas iesniegto priekšlikumu, kas paredz katrai dalībvalstij lemt par iespējamu spēļu boikotu 24h pirms to atklāšanas ceremonijas, ja paralimpiskajās spēlēs piedalītos Krievijas un Baltkrievijas pārstāvji, kā galveno pamatojumu minot, ka katrai nacionālajai komitejai šādas rīcības iespējas jau ir de facto.
Tāpat vairums diskusiju asamblejas laikā bija tieši par sportistu neitralitāti un ko tā nozīmē, kas lemj par sportistu neitralitāti un kas notiek gadījumā, ja sportists izcīna uzvaru un nākamajā dienā, dodoties mājās, tomēr publiski atbalsta karu. Vairāki priekšlikumi bija tieši par iespējamu neitralitātes dokumenta izstrādi un aizpildīšanu katram sportistam un viņa atbalsta personālam, iekļaujot teikumu par to, viņi nekad nav atbalstījuši un neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Eiropas Paralimpiskās komitejas dalīborganizācijas vērsa uzmanību arī uz antidopinga noteikumu nepildīšanu, kas varētu būt viens no iemesliem, kas liegtu Krievijas un Baltkrievijas sportistiem dalību Parīzes paralimpiskajās spēlēs. Dalībvalstis vienojās lūgt Starptautiskajai Paralimpiskajai komitejai izveidot speciālu komisiju, kas izvērtētu, vai sportisti ir veikuši visas nepieciešamās dopinga analīzes noteiktā laika posmā. Gadījumā, ja sportists nebūs šos noteikumus ievērojis, viņa dalība Paralimpiskajās spēlēs tiks liegta.
Lai rūpētos par citu sportistu drošību, viens no dalīborganizāciju iesniegtajiem priekšlikumiem paredzēja, ka Krievijas un Baltkrievijas sportisti tiktu izvietoti ārpus Paralimpiskā ciemata – arī šis lēmums tika atbalstīts un tiks nodots tālākai izpildei Starptautiskajai Paralimpiskajai komitejai.
Paralimpiskās komitejas gaidāmo Paralimpisko spēļu laikā Parīzē Krievijai lūdz ievērot Olimpisko mieru. Ar pārliecinošu balsu vairākumu apstiprināts aicinājums īstenot pamieru laikā no 2024. gada 26. jūlija līdz 8. septembrim.
Atgādinām, ka pēc Latvijas Paralimpiskās komitejas un vēl citu 13 Eiropas nacionālo paralimpisko komiteju ierosinājuma, Latvija ieguva tiesības organizēt Eiropas Paralimpiskās komitejas ārkārtas Ģenerālo asambleju, kur galvenais jautājums bija par Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību Parīzes Paralimpiskajās spēlēs. Asamblejā piedalījās 37 dalīborganizācijas no 35 valstīm, pārstāvot arī vairākas starptautiskās sporta federācijas.
Eiropas Paralimpiskās komitejas ārkārtas Ģenerālo Asambleju rīkoja Latvijas Paralimpiskā komiteja sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, uzņēmumiem “Mēness aptieka” un “Toyota”.