Lai sekmētu augstskolu padomju kapacitāti augstākās izglītības iestāžu pārvaldībā, Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Eiropas Universitāšu asociāciju (EUA) oktobra un novembra mēnesī organizēja četru semināru sesiju. Akcentējot augstskolu padomju nozīmi universitāšu darbības uzraudzībā, EUA pārstāvji uzsver, ka augstskolu padomju pārstāvjiem jābūt kā augstskolu vēstnešiem, nodrošinot regulāru informācijas apmaiņu starp izglītības iestādi, nozari un valsts pārvaldi.
EUA pārstāvji rekomendācijās norāda, ka augstskolu padomju locekļi būtu jāizvēlas atbilstoši tam, kādi ir aktuālie padomes uzdevumi, kādas ir augstskolas stratēģiskās jomas, kā arī augstskolu specializācija. Lai sekmētu zināšanu pārnesi starp padomju pārstāvjiem, jānodrošina to informētība par konkrētās augstskolas darbību, informācija par iepriekšējo padomes locekļu paveikto, regulāra informācijas apmaiņa starp padomes locekļiem, kā arī starp padomes locekļiem un citiem institūcijas vadības pārstāvjiem.
Efektīvas padomes raksturo caurspīdīgs un stratēģisks padomes locekļu izraudzīšanas process, tās dalībnieku daudzveidība, atvērtība jaunām idejām un cilvēkiem, skaidrība par lomu un kompetencēm, izpratne par augstskolu un tās vidi, kā arī regulāra komunikācija ar dažādām mērķauditorijām. Padomes loceklim jābūt gatavam dalīties pieredzē un zināšanās, jāiestājas par atklātību, kā arī jādemonstrē atbildība, nevis kontrole.
Padomes locekļiem ir būtiski aktīvi līdzdarboties visos galvenajos universitātes organizētajos pasākumos, tādējādi veicinot to plašāku atpazīstamību. Lai sekmētu informācijas apmaiņu ar dažādiem augstskolas departamentiem un fakultātēm, vēlamas gan padomes locekļu regulāras vizītes, gan dažāda līmeņa darbinieku un studentu iesaiste īpaši sasauktas padomes sēdē. Ņemot vērā dažādos padomes locekļu profilus, viņi var darboties kā tilts starp industriju, zinātni, valsts institūcijām un augstskolu.
Latvijas augstskolu padomju pārstāvji pašvērtējumā norāda, ka viņu spēcīgākā kompetence ir starptautiskā perspektīva, savukārt viņu galvenais uzdevums ir nodrošināt pārraudzību, atbalstu, līderību. Skalā no 1 līdz 5 (ļoti labi) ar 4,4 vidējo mediānu padomes locekļi novērtēja savas iepriekšējās zināšanas par izglītības sektoru, ar 3,8 punktiem savu spēju kā padomes loceklim veicināt pārmaiņas. Kā lielāko izaicinājumu padomju locekļi novērtēja resursu trūkumu (13 atbildes), kā arī attiecības ar universitāšu vadību (10 atbildes).
Padomju locekļi apstiprināja, ka starp lielākajām pārmaiņām to pārstāvētajās augstskolās ir pētniecība veicināšana, atvērtās zinātnes un inovācijas sekmēšana (28% atbilžu), digitalizācija (27% atbilžu), kā arī mācību piedāvājuma transformācija (15%). Padomes pārstāvji atzina, ka patlaban lielākais institucionālo pārmaiņu virzītājs viņu pārstāvētajās augstskolās ir finansiālā situācija (39% atbilžu), izmaiņas likumdošanā (27%), kā arī augstākās izglītības politikas plānošanas dokumentos izvirzītie mērķi (15%).
EUA dibināta 2001. gadā, apvienojoties vairākām Eiropas augstskolu organizācijām, pārstāv vairāk nekā 800 augstskolas 48 Eiropas valstīs un ir vienota Eiropas augstskolu balss sarunās par izglītības un zinātnes politiku ar Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisiju un citu pasaules reģionu augstskolu organizācijām. EUA redzējumā Eiropas universitātes ir autonomas akadēmiskās institūcijas, kuras tiecas uz izcilību zinātnē, nodrošina plašu studiju piedāvājumu un veicina studentu un personāla mobilitāti. No Latvijas augstskolām EUA sastāvā ir Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Latvijas Rektoru padome.
Semināri tika īstenoti Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 8.2.3.0/22/I/001 “Atbalsts valsts augstskolu padomju darbības uzsākšanai” ietvaros.
