Latvija ir sasniegusi daļu no Eiropas Izglītības telpas mērķiem, par kuru sasniegšanu līdz 2030. gadam ir vienojušās Eiropas Savienības dalībvalstis, un vairāk centieni jākoncentrē skolēnu ar zemām kompetencēm īpatsvara mazināšanā, - konstatēts Eiropas Komisijas ikgadējā ziņojumā “Izglītības un mācību pārskats 2024” (Education and Training monitor 2024).
28. novembrī jeb Klimata izglītības dienā publicētā ziņojuma caurviju temats ir mācīšanās ilgtspējībai. Mācīšanās ilgtspējībai ir vienota un starpdisciplināra mācību pieredze, kas ļauj skolēniem īstenot ilgtspējības vērtības, redzējumu un domāšanas veidu. Ilgtspējības kompetences – tādas kā kritiskā domāšana, uzņēmējspēja, iniciatīva, sadarbība, radošums, problēmrisināšana un pilsoniskā līdzdalība – ļauj skolēniem saprast un kritiski analizēt sarežģītas ekonomiskās, vides un sociālās sistēmas, vienlaikus sagatavojot skolēnus individuālu un kolektīvu pasākumu veikšanai vides saglabāšanā un tās uzplaukuma veicināšanā.
Jaunatne piekrīt ilgtspējības vērtībām, un vidēji 83,6% astoto klašu skolēnu Eiropas Savienībā (ES) un 71,6% astoto klašu skolēnu Latvijā uzskata, ka svarīgi ir mainīt katra dzīvesveidu tā, lai tas vairāk ietvertu rūpes par vidi, taču tikai neliela daļa ir ieviesusi savā dzīvesveidā attiecīgas izmaiņas, piemēram, jaunu drēbju vietā pērk lietotas, samazina ūdens patēriņu, izvairās pirkt preces plastmasas iesaiņojumā, atkārtoti izmanto lietas, ko vēl joprojām var izmantot, ierobežo plastmasas patēriņu, samazina pārtikas atkritumus, salabo vecas lietas tā vietā, lai pirktu jaunas – Latvijā šādus praktiskus soļus veic 23% astoto klašu skolēnu, un ES vidēji – 30% skolēnu. Visās ES valstīs meitenes iesaistās skolas vides uzlabošanas un uzturēšanas pasākumos vairāk nekā zēni – Latvijā tās ir 22% meiteņu un 17% zēnu (ES vidēji – 20,5% meiteņu un 17% zēnu). Fakts, ka tikai salīdzinoši neliela skolēnu daļa ikdienā rīkojas ilgtspējības motivēti, norāda uz atbalsta, iedrošinājuma un piemēru no pieaugušo puses trūkumu par to, kā savienot zināšanas ar rīcību.
Viens no Eiropas Izglītības telpas mērķiem ir mazināt jaunu pieaugušo 18-24 gadu vecumā īpatsvaru, kuri neturpina izglītību vai izstājas no mācībām, tam nepārsniedzot 9%. Latvijā šis īpatsvars ir 7,7%, kas ir mazāk nekā ES vidēji 9,5% (2023. g.). Šo mērķi ir sasniegušas 16 jeb vairāk kā puse no ES dalībvalstīm.
Vēl viens no Latvijas sasniegtajiem Eiropas Izglītības telpas mērķiem ir pieaugušo 25-34 gadu vecumā ar augstāko izglītību īpatsvars ne mazāks kā 45%. Latvijā tas ir 45,1%, kamēr ES vidēji – 43,1% (2023. g.). Arī šo mērķa vērtību ir sasniegušas un pārsniegušas 16 jeb vairāk kā puse no ES dalībvalstīm.
Latvija ir pietuvojusies bērnu agrīnās izglītības mērķa sasniegšanai, nodrošinot 95,5% bērnu no trīs gadu vecuma dalību pirmsskolas izglītībā. Līdz 2030. gada noteiktais Eiropas izglītības telpas mērķis ir 96% bērnu no trīs gadu vecuma dalība bērnu agrīnā izglītībā un aprūpē. Vidēji ES šis īpatsvars ir 93,1% (2022. g.). Mērķa vērtību ir sasniegušas septiņas no ES dalībvalstīm.
Bērnu agrīnās izglītības un aprūpes pieejamības nodrošināšana ir būtiska, lai veicinātu nelabvēlīgā situācijā esošu bērnu līdzdalību, kuri no dalības izglītībā gūst vislielāko labumu. Tomēr gandrīz visās ES valstīs nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu īpatsvars, kuri atrodas formālā bērnu aprūpē vai izglītībā, ir mazāks nekā to bērnu īpatsvars, kuri nav pakļauti riskam. Latvija ir izņēmums – bērniem līdz 3 gadu vecumam tā nodrošina augstāku dalības īpatsvaru formālajā izglītībā un aprūpē tieši bērniem no ģimenēm, kas pakļautas nabadzības vai sociālās atstumtības riskam – Latvijā 46,1% bērnu vecumā līdz trīs gadiem (ES vidēji – 25,2%).
Latvijai un pārējām ES dalībvalstīm gana izaicinošs ir ceļš līdz 2030. gada mērķa sasniegšanai pieaugušo izglītībā – 60% pieaugušo 25-64 gadu vecumā jāpiedalās pieaugušo izglītībā pēdējos 12 mēnešus pirms aptaujas, turklāt šajā dalībā netiek ieskaitīta mācīšanās, kas notiek darba vietā (guided on-the-job training). Latvijai šis īpatsvars ir 34,1% pieaugušo, ES vidēji – 39,5% (2022. g.). Šis mērķis ir sasniegts pagaidām tikai divās dalībvalstīs – Zviedrijā un Ungārijā.
Tomēr visvājākais Eiropas izglītības telpas mērķu sasniegšanas progress dalībvalstīm ir skolēnu ar zemām kompetencēm īpatsvara mazināšanā. Dalībvalstis ir kopīgi vienojušās par mērķi līdz 2030. gadam samazināt 15 gadus vecu skolēnu ar zemām lasīšanas, matemātikas un dabaszinātņu kompetencēm īpatsvaru, tam nepārsniedzot 15%. Šī mērķa sasniegšanas progresu mēra, valstīm piedaloties Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā PISA. 2022. gadā, kad notika iepriekšējais mērījums, zemo kompetenču mazināšanas mērķi lasīšanā bija sasniegušas tikai divas valstis – Īrija (11,4%) un Igaunija (13,8%). Latvijā 15 gadus veco skolēnu īpatsvars ar nepietiekamu sniegumu lasīšanā bija 22,8%, ES valstīs vidēji – 26,2%.
Matemātikā zemo kompetenču mazināšanas mērķi ir sasniegusi tikai Igaunija (15%) – vistuvāk šim mērķim ir pietuvojušas vēl Īrija (19%), Dānija (20,4%) un Latvija (22,4%). ES valstu vidējais rādītājs ir 29,5%. Dabaszinātnēs Igaunija ir panākusi zemo kompetenču īpatsvara samazinājumu līdz 10,1%. Igaunijai seko Īrija ar 15,6% un Latvija ar 16,5% skolēnu ar nepietiekamu sniegumu dabaszinātnēs. Nākamais Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas veiktais skolēnu kompetenču mērījums notiks jau 2025. gada pavasarī.
2024. gada Izglītības un mācību pārskata ziņojums prezentēts Klimata izglītības dienas ietvaros (Education for Climate Day), savukārt pilns ziņojuma teksts angļu valodā un Latvijas progresa apraksts latviešu valodā, kā arī mērķu un konteksta rādītāju interaktīvas vizualizācijas pieejamas Eiropas Komisijas vietnē.
Dalība EK Izglītības un mācību pārskata komentēšanā iesaistītajā Pastāvīgajā indikatoru un mērķrādītāju grupā notiek ES Kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gada 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa 4.2.2.5. pasākuma "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai" projekta Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai" ietvaros, to līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds Plus.
