Briselē no 13. līdz 14. maijam Eiropas Savienības (ES) Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru sanāksmē uzmanības centrā diskusijas, kurās meklēja risinājumus, kā piedāvāt labākas iespējas jauniešiem, mākslīgā intelekta izmantošana izglītības procesā un brīvprātīgo lomas stiprināšana sportā.
ES jaunatnes ministri akcentē ES jaunatnes dialoga izvirzīto mērķu īstenošanu un diskutēja par to, kā piedāvāt labākas iespējas jauniešiem un kā celt darba ar jaunatni nozīmi un paplašināt mācību iespējas. Lai gan Latvija jau daudz ir paveikusi šajā jautājumā, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga uzsvēra: “Būtiski ir stiprināt atgriezenisko saiti par ES Jaunatnes dialoga rezultātu ieviešanu dažādos līmeņos un veidot forumus, kuros jaunieši šos rezultātus var apspriest ar pašiem politikas veidotājiem. Tas ļauj labāk abām pusēm izprast, kuras jauniešu idejas ir iespējams realizēt lieki nekavējoties un kurām nepieciešams ilgāks laiks, dažādu sektoru un pušu iesaiste.” Latvija arī aicina veidot neatkarīgu monitoringu, kas parādītu ES Jaunatnes dialoga ietekmi.
Tāpat izglītības ministri sanāksmē diskutēja un apmainījās pieredzē par mākslīgā intelekta izmantošanu izglītības procesā, kas arī Latvijai ir būtisks jautājums. Latvijā skolotāju digitālās kompetences pilnveide ir noteikta kā viena no izglītības nozares prioritātēm, regulāri tiek organizēti profesionālās kompetences pilnveides pasākumi skolotājiem. Vienlaikus skolēnu mācību procesā labākas izpratnes veidošanai par mākslīgā intelekta iespējām un draudiem īpaša uzmanība ir pievērsta kritiskās domāšanas, kiberdrošības un medijpratības jautājumiem. “Jaunās tehnoloģijas jālieto pārdomāti, lai netiktu automatizēta nekvalitatīva vai slikta pedagoģiskā prakse, mazinātas skolotāju un skolēnu iespējas un pat apdraudētas cilvēktiesības un ētiskie principi. Tādēļ ir nepieciešams jauns, uz cilvēktiesībām balstīts “digitālais standarts” kvalitatīvām pedagoģiskām pieejām. Gudri izmantots mākslīgais intelekts var palīdzēt personalizētai mācīšanai un skolēniem ar īpašām vajadzībām,” norādīja S.Reinberga.
Otrajā sanāksmes dienā ES Sporta ministri diskutēja par brīvprātīgo lomas stiprināšanu sportā. Latvija aicina domāt par sporta vērtību izkopšanu Eiropas līmenī, lai šāda sociāli atbildīga rīcība būtu pašsaprotama un augsti novērtēta sabiedrības vidū. S.Reinberga uzsvēra lielo Latvijas jauniešu interesi kļūt par brīvprātīgajiem sportā un to, ka vēl jāstrādā pie atlīdzības modeļa izstrādes plašāku sabiedrības grupu iesaistīšanai.
S.Reinberga piedalījās arī svinīgajā pasākumā par godu Līgumam par augstākās izglītības kvalifikāciju automātisku atzīšanu starp Latviju, Lietuvu, Igauniju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu, kas stājās spēkā šī gada 1.maijā. Ar šo iepriekšminētajās valstīs iegūtas augstākās izglītības kvalifikācijas ir savstarpēji atzītas automātiski bez jebkādas papildu procedūras.