Ceturtdien, 31.oktobrī, darba seminārā tikās Izglītības un zinātnes ministrijas, Izglītības kvalitātes valsts dienesta, Valsts izglītības satura centra pārstāvji un valsts ģimnāziju direktori. Tikšanās gaitā tika aktualizēti vairāki jautājumi: jaunais finansēšanas modelis “Programma skolā”, pedagogu profesionālās atbalsta sistēmas izveide un valsts ģimnāziju loma, veicot metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas, kā arī jautājumi, kas saistīti ar rīcības algoritmu iespējamos vardarbības gadījumos, 2024./2024. mācību gada prioritātēm, aktuālajiem tiesību aktiem un sagatavotajiem to projektiem, eksamināciju un izglītības iestādes ikgadējo pašvērtēšanu.
Uzrunājot semināra dalībniekus, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša uzsvēra izglītību kā vērtību un mūsu visu kopīgo atbildību tās kopšanā un prestiža celšanā.
Seminārā IZM pārstāvji plašāk iepazīstināja ar jaunā finansēšanas modeļa “Programma skolā” izstrādes un tā ieviešanas gaitu. Plānots, ka jauno finansēšanas modeli ieviesīs no 2025. gada 1.septembra. Jaunais modelis nodrošinās daudz lielāku finansējuma prognozējamību gan pedagogiem, gan skolu direktoriem. Tas skolām sniegs lielāku finanšu plānošanas un ikdienas darba autonomiju. Līdz ar jauno modeli tiks novirzīts arī papildu finansējums skolu atbalsta personālam – skolas psihologam, speciālajam pedagogam, pedagoga palīgam, logopēdam, karjeras speciālistam u.c. Jaunais skolu finansēšanas modelis ir daļa no plašākas stratēģijas Latvijas izglītības sistēmas modernizēšanai, ietverot tajā arī metodisko atbalstu pedagogiem, izglītības kvalitātes monitoringu, latviešu valodas stiprināšanu u.c. aktivitātes.
Īpaša uzmanība tika veltīta jaunas profesionālās atbalsta sistēmas pedagogiem ieviešanai, kur svarīga loma vienmēr bijusi tieši valsts ģimnāzijām kā metodiskā atbalsta centriem. Lai atbalstītu pedagogus un līdz ar to pastarpināti atstājot ietekmi uz skolēnu mācīšanos, Valsts izglītības satura centrs veido stratēģiski pārraudzītu profesionālā atbalsta sistēmu pedagogiem nacionālā un pašvaldību līmenī. Pedagogu profesionālās atbalsta sistēmas īstenošanai ar Eiropas Savienības fondu atbalstu atvēlēti vairāk nekā 67,8 miljoni eiro.
Ar valsts ģimnāziju direktoriem tika pārrunāti jautājumi par risinājumiem vardarbības mazināšanai. IZM sadarbībā ar Labklājības ministriju un Veselības ministriju ir izstrādājusi ziņojumu “Par emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanu un nepieļaušanu izglītības iestādē, kā arī par valsts un pašvaldības institūciju sadarbību”, kurā detalizēti raksturota pašreizējā situācija, identificētas sadarbības problēmas starp valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī piedāvāti konkrētus risinājumi vardarbības mazināšanai. Bērnu aizsardzības centrs sadarbībā ar IZM pārstāvjiem ir izstrādājis rīcības algoritmu izglītības iestāžu vadītājiem vardarbības gadījumu risināšanā. Šo pasākumu mērķis ir nodrošināt, lai katrā izglītības iestādē būtu pieejami skaidri norādījumi un nepieciešamie instrumenti, lai efektīvi un laicīgi reaģētu uz vardarbības situācijām. Risinājumi dod arī izglītības iestādes vadītājam tiesības norobežot vardarbības izraisītāju, nodrošinot mācības citā laikā, telpā vai attālināti.
Seminārā tika akcentētas arī šī mācību gada prioritātes – vienotas skolas pieejas īstenošana, plānotā pāreja uz otro svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstu oficiālajām valodām vai valoda, kuras apguvi regulē noslēgtie divpusējie vai daudzpusējie starpvaldību līgumi izglītības jomā, Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības ieguve. Arī jaunākie tiesību akti un to projekti, eksaminācijas un valsts ģimnāziju pašvērtēšanas jautājumi bija semināra darba kārtībā.
Tāpat seminārā aplūkoti citi jautājumi, kas saistīti risinājumiem, lai nodrošinātu augstu izglītības kvalitāti un valsts ģimnāzijas sniegtu padziļinātas zināšanas, veicinot skolēnu izcilību un turpmāku akadēmiskās izglītības ieguvi.
