Baltijas un Eiropas inovāciju vide attīstās, balstoties uz stratēģisku sadarbību un ilgtspējīgām iniciatīvām. 1. un 2. aprīlī Hanoverē, Vācijā, norisinājās EUREKA rīkotais Globālais inovāciju samits – viens no nozīmīgākajiem starptautiskās sadarbības pasākumiem inovāciju un tehnoloģiju jomā. Pasākumā uzmanība tika veltīta arī Latvijas, Igaunijas un Lietuvas inovāciju potenciālam un lomai globālajā pētniecības un tehnoloģiju attīstības vidē. Baltijas valstu paneļdiskusijā tika apspriesti jautājumi par reģiona konkurētspēju un tehnoloģiju nozīmi Eiropas drošībā, ekonomikā un ilgtspējīgā attīstībā.
“Baltijas valstis atrodas lieliskā pozīcijā, lai veicinātu Eiropas pārorientēšanos uz konkurētspēju un aizsardzību. Atvērta ekonomika, kas darbojas kā daļa no Eiropas Savienības vienotā tirgus, cilvēkresursu pieejamība un pētnieku atsaucība sadarboties ar starptautiskiem uzņēmumiem padara Baltijas valstis par būtisku spēlētāju Eiropas nākotnes veidošanā,” norāda Aleksandrs M. Blūms, Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības ES padomnieks pētniecības un kosmosa jautājumos, kurš pārstāvēja Latviju paneļdiskusijā.
Kā ziņots, 2025. gadā Latvija ir pārņēmusi prezidentūru Baltijas Ministru padomē, turpinot stiprināt reģionālo sadarbību. Baltijas valstis cieši attīsta kopīgus projektus uzņēmējdarbības, reģionālās attīstības un pārrobežu sadarbības veicināšanai. Īpaša loma šajos procesos ir pētniecībai, kas nodrošina inovatīvus un ilgtspējīgus risinājumus. Paneļdiskusijā “Nākotnes inovācijas – Baltijas valstu perspektīva” (Innovating the Future – A Focus on the Baltic Nations) eksperti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas apsprieda inovāciju prioritātes un nākotnes sadarbības iespējas, koncentrējoties uz augsta līmeņa inovāciju tendencēm un stratēģiskās partnerības stiprināšanu Eiropas kontekstā.
“Latvijā ir spēcīga zinātniskā bāze ar starptautiski atzītiem pētniekiem un lielu potenciālu inovāciju attīstībai. Lai to pilnībā izmantotu, būtiska ir ciešāka sadarbība starp zinātni un industriju, kas veicinātu inovatīvu mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmi un radītu jaunus, konkurētspējīgus risinājumus. Apzinoties savas stiprās un vājās puses, Latvijas zinātniekiem un uzņēmējiem ir jāveido ciešāka sadarbība ar kaimiņvalstu zinātniekiem un uzņēmējiem, tā stiprinot ne tikai katras Baltijas valsts konkurētspēju, bet arī visa reģiona atpazīstamību, attīstības vīziju un vērtības,” uzsver Dr. sc. ing. Linda Vecbiškena, Latvijas pārstāve EUREKA Augsta līmeņa vadības grupā, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta projektu vadītāja.
Baltijas valstis arvien aktīvāk attīsta inovācijas un tehnoloģijas, veicinot reģiona konkurētspēju globālajā tirgū. Piemēram, Latvija piedāvā pievilcīgu vidi uzņēmumiem un pētniecības centriem, kur augsti kvalificēti speciālisti STEM un IT jomā rada jaunas inovācijas. Lai maksimāli izmantotu šo potenciālu, būtiska ir ciešāka sadarbība starp zinātniekiem un industriju, veicinot jaunu tehnoloģiju un produktu attīstību.
Dziļo tehnoloģiju (angļu: deep tech) nozare Baltijas valstīs piedzīvo strauju izaugsmi, proti, šī sektora jaunuzņēmumi aptver 20% no visas jaunuzņēmumu kapitalizācijas reģionā, un investīcijas tajos turpina pieaugt. Saskaņā ar jaunākajiem datiem Baltija ir visstraujāk augošais reģions Eiropā dziļo tehnoloģiju uzņēmumu vērtības ziņā. Lai šo izaugsmi sekmētu, nepieciešama mērķtiecīga sadarbība starp valdību, uzņēmējiem un pētniekiem, kā arī jauni risinājumi, kas palīdzētu uzņēmumiem efektīvāk atrast un sadarboties ar zinātniekiem.
2026. gada 4. - 6. maijā EUREKA Globālais inovāciju samits norisināsies Bāzelē, Šveicē, piedāvājot Latvijai iespēju vēl aktīvāk iesaistīties starptautiskajā inovāciju ekosistēmā. Samits ir tikšanās vieta, kur Latvijas zinātniekiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem parādīt valsts sasniegumus, veidot jaunus sadarbības projektus un stiprināt Latvijas lomu Eiropas un globālajā inovāciju vidē.
Paneļdiskusiju apmeklēja dažādu organizāciju pārstāvji, tādējādi uzsverot starptautisko sadarbību un pieredzes apmaiņas nozīmi zinātnes un inovāciju attīstībā, tostarp no Kanādas Nacionālās pētniecības padomes, Vācijas Federālās Izglītības un pētniecības ministrijas, Vācijas DLR Projektu vadības aģentūras, Nīderlandes Uzņēmumu aģentūras (RVO), EUREKA asociācijas, Eurescom GmbH, kas pārvalda Eiropas pētniecības un attīstības projektus telekomunikāciju jomu, Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kamera, Eiropas nanoelektronikas asociācija AENEA u.c. partneri.
Vairāk par EUREKA programmām var uzzināt tiešsaistē.
Baltijas valstu paneļdiskusijas un informatīvās sesijas rīkotāji: IZM, Latvijas Zinātnes padome, Igaunijas Uzņēmējdarbības un inovāciju aģentūra, Igaunijas Republikas Ekonomikas un komunikāciju lietu ministrija, Lietuvas Pētniecības padome, Lietuvas Republikas Izglītības, zinātnes un sporta ministrija.
IZM un LZP pārstāvju dalība pasākumā tiek īstenota ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros.
