Izglītība
Konferece norises vietā cilvēki sēž krēslos, priekšā runātāja stāsta, fonā lieli ekrāni.

Globālās izglītības tikšanās Rīgā piesaista plašu interesentu loku, atzīmējot Latvijas 20 gadus Eiropas Savienībā un prezentējot Eiropas Globālās izglītības tīkla salīdzinošo pārskatu par globālo izglītību Latvijā

Šī gada 7. novembrī Rīgā veiksmīgi aizvadīta globālajā izglītībā iesaistīto pušu starptautiska tikšanās „Latvijas 20 gadi Eiropas Savienībā: Domā globāli, rīkojies lokāli”, pulcējot teju 120 dalībniekus no dažādām jomām. Pasākumā piedalījās pedagogi, jaunatnes jomas pārstāvji, izglītības eksperti, sociālie aktīvisti, nevalstisko organizāciju pārstāvji, žurnālisti un ārvalstu eksperti, kas kopīgi analizēja un diskutēja par globālās izglītības nozīmi un tās attīstību Latvijā.

Konferenci atklāja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece, Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore  Ilze Saleniece.

Svarīgs notikums bija Eiropas Globālās izglītības tīkla (GENE) salīdzinošā pārskata prezentācija par globālās izglītības situāciju Latvijā. “Pārskatā sniegts starptautisks skatījums uz Latvijas paveikto šajā jomā, un tas ir nozīmīgs solis turpmākai globālās izglītības integrācijai Latvijas izglītībā. Šī salīdzinošā pārskata prezentācija notiek  gan pasaulei, gan Eiropai sarežģītā laikā, taču vienlaikus tas sakrīt arī dažādu iespēju laiku Latvijas izglītībā. Nesenā mācību satura reforma ir labs priekšnosacījums globālās izglītības attīstībai Latvijā un sniedz iespēju skaidri definēt globālās izglītības vietu izglītības sistēmā. Vienlaikus mācību satura reforma ietver skolotāju profesionālo pilnveidi, skolu vadītāju izglītošanu un visaptverošas pieejas, kas veicina globālās izglītības iekļaušanu un nostiprināšanu skolu attīstības procesos,” norādīja GENE izpilddirektors Liams Vegimonts (Liam Wegimont).

Pasākuma programmā bija ietvertas gan paralēlas darbnīcas, gan diskusija par to, vai un kā Latvijas jaunieši ir pietiekami iespējoti iesaistīties Eiropas Savienības un globālu jautājumu risināšanā. Diskusiju vadīja žurnāliste un klimata aktīviste Eva Johansone, piedaloties vairākiem ekspertiem, tostarp Latvijas ANO Jauniešu delegātu programmas koordinatorei Nikolai Kleinbergai, kura secina, ka “globālā izglītība, jauniešu iespējošana un pilsoniskā līdzdalība, lai gan esot relatīvi sarežģīti termini, ir stūrakmens Latvijas un pasaules attīstībai. Diskusijā atkāroti tika akcentēta starppaudžu sadarbības, savstarpēja dialoga un pieejas informācijai nozīme mūsdienu sabiedrībā. Kā valsts mēs esam darījuši daudz, lai veicinātu informācijas pieejamību, pilsoniskās līdzdalības iespējas un izprastu pilsoniskas iesaistes nozīmi saliedētas un noturīgas sabiedrības veicināšanā, taču ir vēl daudz darba priekšā, lai mēs sasniegtu izvirzītos mērķus nacionāli un starptautiski.”

Paralēlās darbnīcas piedāvāja praktiskas zināšanas un radošas pieejas globālās izglītības veicināšanai, aptverot tēmas no pilsoniskās līdzdalības veicināšanas līdz ilgtspējības, klimata pārmaiņu un sociālajām iniciatīvām. LAPAS vadītajā "Glokālo ideju kaltuvē" dalībnieki attīstīja idejas ilgtspējīgiem projektiem, savukārt biedrība "Zaļā brīvība" iepazīstināja ar interaktīvo spēli “Klimats sauc!”, kas veicina izpratni par ikdienas rīcības ietekmi uz klimata pārmaiņām.

Pasākuma ietvaros biedrība “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” informēja par jaunu iniciatīvu “LAPAS savieno”, kuras ietvaros 2024.-2027. gadā tiks īstenoti projektu konkursi un citi atbalsta pasākumi Latvijas nevalstiskajām organizācijām, izglītības iestādēm un pašvaldībām. Eiropas Komisijas finansējumu plānots novirzīt vismaz 50 globālās izglītības projektiem, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem un reģionu mazajām nevalstiskajām organizācijām.

Pasākuma organizatori – Izglītības un zinātnes ministrija, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, GENE un biedrība LAPAS – pauž gandarījumu par augsto dalībnieku atsaucību un uzsver, ka šādas tikšanās ir būtiskas, lai veidotu izpratni un iedvesmotu rīcībai gan vietējā, gan globālā mērogā.

Konference