Eiropas Atveseļošanas fonds
Gulbenes novada vidusskolā bērni sēž skolas solos un strādā pie datoriem. Finansē ES (NextGenEU) un NAP logo ansamblis.

Pateicoties Atveseļošanas fonda atbalstam, Izglītības un zinātnes ministrija Gulbenes novada izglītības iestādēm piegādājusi 424 Chromebook datorus. Kā norāda pašvaldībā, tas ir nenovērtējams atbalsts ne vien skolēniem un mācību procesam, bet arī pašvaldības budžetam, jo izglītības jomā vajadzību ir patiesi daudz. Ar novada pieredzi datoru lietošanā un tehnoloģiju integrēšanā ikdienas procesos dalās Gulbenes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Dace Kablukova.

Gulbenes novadā šajā mācību gadā no 1. līdz 12. klasei mācās 1882 skolēni – katrs ar savām stiprajām un vājajām pusēm, savām vajadzībām un talantiem. Lai respektētu skolēnu individuālās atšķirības un vienlaikus piedāvātu katram atbilstošu, mūsdienīgu mācīšanās pieredzi, talkā nāk arī dažādas tehnoloģijas.

“Mūsdienīgs mācību process vairs nav iedomājams bez tehnoloģijām, jo tās bagātina mācīšanos, nodrošina piekļuvi plašiem resursiem un veicina kritisko domāšanu. Tehnoloģijas ļauj personalizēt mācību procesu, pielāgojot to skolēnu individuālajām vajadzībām, kā arī attīsta pašvadītas mācīšanās prasmes,” stāsta D. Kablukova.

Gulbenes novada izglītības iestāžu skolēniem tiek piedāvātas daudzpusīgas iespējas tehnoloģiju iepazīšanai un jēgpilnai lietošanai mācību ikdienā – sākot no datoriem, interaktīvajiem ekrāniem un beidzot ar specializētu aprīkojumu atsevišķiem mācību priekšmetiem kā 3D printeri, lāzergriešanas darbagaldi, ploteri u. c. Gulbenes novadā tāpat domā arī par to, kā stiprināt skolēnu zināšanas un prasmes arī ārpus mācību klasēm, piemēram, nodrošinot Tehniskās jaunrades centra pieejamību ikvienam novada skolēnam, kas kalpo par atbalstu talantīgiem un motivētiem skolēniem zināšanu paplašināšanai.

Lai mazinātu šķēršļus izglītības satura apguvei un digitālo plaisu starp izglītojamajiem, Latvijas skolām Atveseļošanas projekta ietvaros piegādāti vairāk nekā 35 000 datoru. Šobrīd norit projekta nākamais posms, kurā paredzēts stiprināt interneta datu pārraides jaudu skolās.

Gulbenes novada izglītības iestādēs, ieskaitot pirmsskolas posmu, strādā 401 skolotājs. Lai apzinātu piegādāto portatīvo datoru lietošanas paradumus, pašvaldība apjautājusi skolotājus. Aptaujā noskaidrots, ka novada skolās visbiežāk portatīvos datorus lieto datorikā, matemātikā, valodu priekšmetos, kā arī vēsturē un bioloģijā. Tomēr ir vairāki priekšmeti, kur projektā piegādāto datoru pielietošanai vēl būtu plašāks potenciāls – ķīmija, fizika, dabaszinības.

Izglītības pārvaldes vadītāja skaidro, ka novada skolotāji kopumā ir atvērti datoru lietošanai un to integrēšanai mācību procesā. Pedagogi anketās norāda, ka datori palīdz ietaupīt laiku, sniedz iespēju ātrāk un vieglāk sagatavot personalizētus uzdevumus, dažādot mācību procesu, stiprināt atgriezeniskās saites sniegšanas un saņemšanas kultūru, attīstīt digitālās prasmes, pielāgoties nestandarta situācijām.

“Lielākā daļa novada pedagogu uzskata, ka digitālie rīki un internets būtiski atvieglo ikdienas darbu, palīdz sagatavot mācību materiālus un padara stundas mūsdienīgākas un skolēniem saistošākas,” norāda D. Kablukova.

Ilgtermiņā tehnoloģijas sagatavo skolēnus nākotnes darba tirgum, attīstot digitālās prasmes un spēju efektīvi strādāt ar informāciju. Tomēr, kā norāda pašvaldībā, ir svarīgi saglabāt līdzsvaru, iekļaujot arī tradicionālās mācību metodes. Harmoniska pieeja, kurā tehnoloģijas papildina, nevis aizvieto klasisko mācīšanos, nodrošina pilnvērtīgu izglītību.

Kopumā Chromebook datoru pieejamība ir būtiski uzlabojusi mācību procesa organizāciju, padarījusi stundas interaktīvākas un efektīvākas, kā arī sniegusi skolotājiem lielāku elastību un iespējas skolēnu individuālajai attīstībai. Tie arī atvieglo mācību materiālu sagatavošanu un samazina papīra patēriņu. Interaktīvas metodes, simulācijas un mācību spēles padara sarežģītus jēdzienus saprotamākus un interesantākus.

Kā papildu ieguvumu Gulbenes novada skolotāji min arī atbildības sajūtu skolēnos, ko rada  pienākums rūpēties par savu datoru, ko skolēns lieto visos mācību priekšmetos. Jaunieši ir ieinteresēti būt rūpīgiem un saudzīgiem, lai saglabātu iekārtu labā stāvoklī. Pašvaldībā stāsta, ka digitālie rīki veicina svarīgāko nākotnes prasmju attīstīšanu – radošumu, sadarbību un sociālās prasmes, ļaujot skolēniem strādāt kopīgi un dalīties ar idejām.

Arī paši skolēni norāda, ka daudzveidīgāks digitālo tehnoloģiju klāsts nodrošina aizraujošas un mūsdienīgas mācību stundas, paaugstina motivāciju un sekmē digitālās pratības attīstību. Lielākā daļa skolēnu ar interesi izmanto datorus un sevišķi pozitīvi izsakās par interaktīviem uzdevumiem un spēlēm, kas padara mācības aizraujošākas. Pieredzes uzkrāšana darbā ar tehnoloģijām veicina prasmju attīstību un neatkarību, ko novērojuši arī skolēnu vecāki, norādot, ka bērni kļuvuši patstāvīgāki.

D. Kablukova norāda, ka skolēni ātri apgūst datoru lietošanu un labprāt palīdz viens otram, tostarp arī skolēni ar speciālām vajadzībām veiksmīgi izmanto tehnoloģijas, īpaši sadarbojoties virtuālajā vidē. Tomēr vēl būtu jāpilnveido tehnoloģiju lietošanas kultūra – interneta drošība, kritiskā domāšana un mākslīgā intelekta atbildīga izmantošana.

Lai nodrošinātu skolēniem visā Latvijā līdzvērtīgas iespējas izmantot tehnoloģijas un internetu, projekta otrais posms paredz interneta datu pārraides jaudas priekšizpēti – tīklu apsekošanu, izpēti un individuālu risinājumu piedāvāšanu skolām Latvijā. Šādi datorus, kas piegādāti, varēs pilnvērtīgi lietot, jo tiks nodrošināta arī attiecīgas kvalitātes interneta pieejamība. Gulbenē norāda, ka arī šajā jomā novadā būtu nepieciešami uzlabojumi.

“Lai nodrošinātu pilnvērtīgu un mūsdienīgu digitālo mācību vidi, ir nepieciešami papildu ieguldījumi tehnoloģiju modernizācijā un sistēmas attīstībā, kas veicinātu tehnoloģiju jēgpilnu izmantošanu. Joprojām aktuāla ir interneta jaudas atbilstība lietošanas apjomam,” atzīmē pašvaldībā.

Gulbenes novada piemērs rāda, ka mūsdienu skolēni nebaidās no tehnoloģijām un labprāt tās apgūst, īpaši ja tām ir plaša pieejamība, vienīgi vēl būtu jāpiestrādā pie tā, lai tās lietotu produktīvāk. D. Kablukova aicina skolēnus izmantot tehnoloģijas gudri un atbildīgi, lai tās kļūtu par atbalstu zināšanu apguvē un radošumā, nevis tikai izklaidē, kā arī neaizmirst, ka pat visspēcīgākie rīki nevar aizvietot draudzību. Kurpretim skolotājiem pašvaldība novēl drosmi un atvērtību jaunām iespējām, lai tehnoloģijas kalpotu kā palīgs skolēnu iedvesmošanai un zināšanu padziļināšanai.

Datoru piegāde un interneta datu pārraides jaudas priekšizpēte Latvijas skolās tiek īstenota projekta “Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs” ietvaros.