Vakar, 2020. gada 16. septembrī, tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Egilu Levitu izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska aktualizēja divus pamatjautājumus, kas šobrīd uztrauc izglītības nozares pārstāvjus: augstskolu pārvaldes reforma un kompetenču pieeja vispārizglītojošās skolās.
Augstskolu pārvaldības reforma ir viena no būtiskākajām reformām valstī, ko atzīst arī Valsts prezidents, tāpēc vēlreiz tika pārrunātas detaļas, kas saistītas ar augstskolu tipoloģiju, īpaši akcentējot koledžu lomu, funkcijas, iespējamās izmaiņas, kas skartu šo jomu.
Vēlreiz tika pārrunāti padomju veidošanas pamatprincipi, kā arī diskutēts par konsorcijiem, kopīgām padomēm un nozaru profesionāļiem, kas varētu pretendēt uz padomes locekļa amatu.
Valsts prezidents kopumā atbalsta reformas gaitu, pauž atbalstu tam, ka reforma iecerēta vairākos posmos. Šobrīd ir izstrādāti Augstskolu likuma grozījumi, tiem sekotu Universitāšu likums, kam vajadzētu būt pieņemtam jau 2021.gadā, tai pašā laikā reformas mērķis ir kopīgs augstskolu un zinātniskās darbības likums.
No augstskolu darbības perspektīvas padomju izveidošana, akadēmiskā personāla slodzes, karjeras veidošanās izmaiņas, resursu konsolidācija un bāzes finansējuma pārskatīšana kā budžeta vietas, tā zinātnes bāzes finansējumā, kā rezultātu redzot mūsdienīgu augstākās izglītības telpu, kurā svarīga loma sadarbībai un novērsta resursu sadrumstalotība.
Runājot par kompetenču pieejas ieviešanas gaitu skolās, ministre sacīja, ka vēl ir pāragri spriest par rezultātiem, Izglītības un zinātnes ministrija monitorēs situāciju. Viens no prioritāriem darbiem ir arī kvalitatīva mācību procesa nodrošināšana skolās un vienotas digitālās platformas izveide, lai skolām varētu piedāvāt kvalitatīvu digitālu rīku un vienas skolas ietvaros skolotājiem nevajadzētu izvēlēties dažādus tehniskos risinājumus.
Valsts prezidents interesējās arī par peldētapmācību skolās. Ņemot vērā noslīkušo skaita statistiku Latvijā, Valsts prezidenta ieskatā šim jautājumam ir jābūt ministrijas dienas kārtībā. I.Šuplinska pastāstīja, ka ministrija Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros ir pieteikusi programmu „Drošība uz ūdens”, kuras ietvaros paredzēts īstenot arī peldētapmācību 2.klašu izglītojamiem, kā arī citas aktivitātes. Programmas īstenošanai līdz 2026.gadam paredzēti 12,6 miloni eiro.