Rīgas Stradiņa universitātes pētnieki ESF projekta “Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un īstenošana” ietvaros īstenojuši pētījumu “Ekspertīze par emocionālās labizjūtas (labbūtības)[1] novērtēšanas un nodrošināšanas instrumentiem Latvijas izglītības iestādēs”. Pētījumā secināts, ka situācija ar emocionālās labbūtības nodrošināšanu un monitorēšanu Latvijas pašvaldību izglītības iestādēs ir neviendabīga, jo apzināta un mērķtiecīga šīs jomas koordinēšana izglītības sistēmā notiek vien pēdējo gadu laikā.
Pētījumā, balstoties uz mūsdienu zinātniskām teorijām, apskatīts emocionālās labbūtības koncepts, analizēta vairāku ārvalstu, tostarp Baltijas valstu pieredze emocionālās labbūtības novērtēšanā un nodrošināšanā, kā arī sniegts sistēmisks pārskats par Latvijas izglītības iestādēs izmantotiem emocionālās labbūtības novērtēšanas instrumentiem un sekmēšanas programmām. Lai iegūtu nepieciešamo informāciju, pētnieki īstenoja daļēji strukturētas intervijas ar ekspertiem un pašvaldību izglītības pārvalžu vadītājiem un speciālistiem, kā arī izglītības iestāžu speciālistu aptauju. Pētījuma gaitā izstrādāti priekšlikumi Latvijas valsts rīcībpolitikai attiecībā uz emocionālās labbūtības novērtēšanu un nodrošināšanu.
Izvērtējot iegūto informāciju par Latvijā pieejamiem emocionālās labbūtības novērtēšanas instrumentiem un tās sekmēšanas programmām, to izmantošanu vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, pētnieki secinājuši, ka situācija ir sarežģīta, jo pierādījumos balstītu instrumentu izstrādei, adaptēšanai un standartizēšanai nepieciešams papildu finansējums.
Vienlaikus secināts, ka ne visi Latvijā izmantotie labbūtības novērtēšanas instrumenti un sekmēšanas programmas ir pielāgotas Latvijas kultūrvidei un to efektivitāte ir zinātniski pārbaudīta, tādēļ ir nepieciešams novērtēt visus instrumentus un programmas pēc to atbilstības zinātniskajām prasībām un nelietot zinātniskajām prasībām neatbilstošus instrumentus. Zinātniskajos pētījumos balstīts programmu efektivitātes pamatojums būtu nepieciešams, lai nodrošinātu to, ka piedāvātās programmas tiešām palīdz sasniegt definētos mērķus, kā arī sekmē izglītojamo labbūtību. Pētnieki uzsver, ka ir svarīgi Latvijā adaptēt kvalitatīvus instrumentus, lai novērtētu un monitorētu labbūtības rādītājus salīdzinājumā ar citām valstīm, piemēram, izmantojot Pasaules Veselības organizācijas izstrādāto “Labbūtības novērtēšanas skrīningu – 5” (WHO-5).
Intervijās un aptaujā izglītības pārvalžu un izglītības iestāžu speciālisti uzsvēruši, ka no valsts tiek gaidīta metodiskā vadība un finansiāls atbalsts emocionālās labbūtības nodrošināšanas procesā, piemēram, vienotas pieejas izstrāde programmu un instrumentu izmantošanā, programmu īstenošanas finansēšanā un speciālistu profesionālās kompetences pilnveides izdevumu segšanā. Tāpat speciālisti uzsvēruši, ka nepieciešams, lai programmas tiktu sertificētas vai akceptētas valsts līmenī – tas palīdzētu nodrošināt uzticēšanos to saturam.
Pētījumā ir izstrādāti priekšlikumi valsts, pašvaldību un izglītības iestāžu līmenim. Ieteikumi valstij ir organizēt un finansēt labbūtības sekmēšanas programmu struktūras izveidi un programmās izmantojamo instrumentu izvēli, nosakot programmu un instrumentu izvērtēšanas atbilstību zinātniskajiem kritērijiem un sabiedrības veselības praksei. Tāpat ieteikts sekmēt starpprofesionālu pedagogu, psihologu, sociālo darbinieku un ārstniecības personu sadarbību labbūtības programmu īstenošanā, šim mērķim veidojot labākās pieredzes un profesionālās darbības prakses aprakstus un veicot citu valstu pieredzes izpēti un ieviešanu Latvijā. Valsts līmenī ir arī svarīgi sadarboties ar zinātniskajām institūcijām un ekspertiem ieviešamo instrumentu un intervences programmu kvalitātes novērtēšanai un jaunu instrumentu adaptācijai, kā arī rūpēties par ētikas, personas datu aizsardzības un autortiesību ievērošanu instrumentu un intervences programmu izmantošanas procesā.
Pašvaldību līmenī jāsniedz atbalsts izglītības iestādēm, nodrošinot finansējumu emocionālā atbalsta programmām un supervīzijām pašvaldības izglītības iestādēs strādājošiem pedagogiem un psihologiem, kā arī jānodrošina viņiem profesionālās kompetences pilnveides pasākumi. Tāpat ieteikts organizēt izglītojošus pasākumus vecākiem par labbūtības nozīmi un iespējām to sekmēt ar daudzveidīgām pieejām un paņēmieniem.
Pētnieku izstrādātie priekšlikumi izglītības iestāžu līmenim ir izmantot zinātniski pamatotus instrumentus un programmas, par kurām ir pieejama visa nepieciešamā informācija, ieskaitot informāciju par programmas / instrumenta mērķi, mērķa grupu, lietošanas nosacījumiem, saturu un struktūru, nepieciešamo materiāli tehnisko nodrošinājumu, izmaksām, prasībām programmas īstenotājiem / instrumenta lietotājiem, kā arī apraksts par programmas / instrumenta teorētisko pamatojumu, atbilstību pierādījumos balstītai praksei un kvalitātes kritērijiem. Tāpat izglītības iestādēm ieteikts sistemātiski novērtēt ieviestos emocionālās labbūtības veicināšanas pasākumus, izmantojot zinātniskās pētniecības metodes.
Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība notiek ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projektā Nr. 8.3.6.2/17/I/001 “Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un īstenošana”. Projektu īsteno IZM sadarbībā ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu un Valsts izglītības satura centru.
[1] Pētnieki uzsver, ka latviešu valodā korektāk ir lietot terminu “emocionālā labbūtība”, jo termins “emocionālā labizjūta” ietver tikai vienu no subjektīvās labbūtības šķautnēm, kas saistīta ar pozitīvo emociju, noskaņojuma un emocionālo stāvokļu pārsvaru pār negatīvajām emocijām, noskaņojumu un emocionāliem stāvokļiem. Tādēļ pētījumā lietots termins “labbūtība”.