2023. gada 14. un 15. decembrī notika starptautisks savstarpējās mācīšanās pasākums “Institucionālās kapacitātes stiprināšana izglītības kvalitātes monitoringam un skolu snieguma pilnveidei", kuru sadarbībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) rīkoja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) projekta “Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un īstenošana” ietvaros.
Pasākumā OECD pārstāvji Marko Kols (Marco Kools) un Solene Burca (Solene Burtz) aicināja diskutēt par to, kā stiprināt IZM, valsts institūciju un pašvaldību lomu un atbildību attiecībā uz izglītības kvalitātes monitoringu un atbalsta sniegšanu skolu snieguma pilnveidei. Pasākumā ar savu pieredzi, panākumiem un izaicinājumiem dalījās izglītības speciālisti no Zviedrijas, Dānijas un Velsas.
Pasākuma ievadā IZM valsts sekretāra p.i., valsts sekretāra vietniece-Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore Ilze Saleniece sniedza pārskatu par Latvijas izglītības sistēmu, rīcībpolitikas virzieniem, kā arī šā brīža aktuālajiem jautājumiem un uzdevumiem, tostarp, nepieciešamību izvērtēt atbalsta rīkus izglītības pārvalžu vadītājiem un skolu direktoriem, veidot pietiekami efektīvu visu iesaistīto pušu komunikāciju izglītības iestāžu darbības pilnveidei.
Ar IZM, padotības iestāžu un pašvaldību institucionālās kapacitātes novērtējuma aptaujas pirmajiem rezultātiem un secinājumiem iepazīstināja OECD Izglītības un prasmju direktorāta pārstāvis Marko Kols. Viņš minēja, ka šobrīd OECD valstīs vērojama vienojoša tendence optimizēt procesus institucionālās vadības līmenī, un Latvija ir viena no līderēm šajos procesos. M. Kols no savas puses ieteica domāt par pētniecības jomas konsolidēšanu. “Ir skaidri redzams, ka pētījumi tiek veikti, bet ir svarīgi apvienot institūcijas un cilvēkus, kuriem ir spēja pētīt, jo tas ir liels retums. Aptaujas rezultāti Latvijā un līdzīgi arī citās valstīs rāda, ka ir liela vēlme attīstīt pētniecības prasmes, un tas būtu jāatbalsta”, minēja M. Kols. Tāpat M. Kols uzsvēra nepieciešamību ieguldīt spēkus skolēnu vērtēšanā un vērtējuma datu atspoguļošanā, jo šobrīd skolēnu vērtēšanas rezultāti un dati nav ērti pieejami un to pasniegšanas formāts nav viegli analizējams un uztverams.
Par to, kā stiprināt lomas un atbildību par izglītības kvalitātes monitoringu un skolu snieguma pilnveidi dažādos izglītības sistēmas līmeņos, stāstīja pārstāvji no Zviedrijas Valsts izglītības aģentūras, Dānijas Valsts izglītības un kvalitātes aģentūras, bet par Velsas izaicinājumiem domās dalījās pārstāvis no Velsas Nacionālās izglītības aģentūras. Prezentāciju noslēgumā notika domu apmaiņa un diskusija ar pasākuma dalībniekiem.
Pasākuma otrā diena, 15. decembris, tika veltīts padziļinātai diskusijai par to, kā Latvijas izglītības sistēmā gūt pārliecību, ka atbalsts skolu snieguma pilnveidei atbilst faktiskajām skolu snieguma uzlabošanas vajadzībām un skolēnu mācību vajadzību nodrošināšanai.
IZM Izglītības departamenta direktora vietnieks izglītības kvalitātes vadības un digitālās transformācijas jomā Edgars Plētiens stāstīja par skolu vadības izaicinājumiem, veidojot pašnovērtējumu, kas balstās vairākos datu avotos, kā arī skolu snieguma ārējā vērtējuma metodēm un to uzlabošanas iespējām. E. Plētiens uzsvēra skolu un pašvaldības izglītības pārvalžu ciešas sadarbības nepieciešamību katras skolas individualizēto vajadzību apzināšanai, lai uzlabotu sniegumu. Kā vienu no risinājumiem skolotāju snieguma uzlabošanai E. Plētiens piedāvāja profesionālā tīkla izveidi skolotājiem.
Pasākuma laikā klātesošie diskusijās meklēja atbildes uz trīs jautājumiem: 1) vai pastāv iespējas optimizēt un pilnveidot vērtēšanas sistēmas pārvaldību (skolēnu snieguma vērtēšana, eksāmeni) un vai ir nepieciešams to pārskatīt; 2) Kā varam sekmēt datu un pierādījumu pieejamību un labāku izmantošanu rīcībpolitikas veidošanā un plānošanā, kā arī iesaistīto pušu lēmumu pieņemšanā dažādos sistēmas līmeņos? 3) Kā gūt pārliecību, ka atbalsts skolu snieguma pilnveidei atbilst faktiskajām skolu snieguma uzlabošanas vajadzībām un skolēnu mācību vajadzībām?
Lai meklētu atbildes uz jautājumiem, pasākuma dalībniekiem tika sniegts ieskats par Latvijā pastāvošo vērtēšanas sistēmu, Valsts izglītības informācijas sistēmas uzbūvi un plānotajiem nākotnes uzlabojumiem, Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas projekta ietvaros izstrādāto skolu efektivitātes monitoringa rīku, kā arī skolu iekšējās un ārējās vērtēšanas sistēmu.
Pasākuma noslēgumā dalībnieki apmainījās domām par gūtajām atziņām un sniedza priekšlikumus turpmākajiem soļiem, lai pilnveidotu atbalstu izglītības kvalitātes monitoringam un uzlabošanai.
Pasākum īstenots Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.8.3.6.2/17/I/001 „Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un īstenošana” ietvaros. Projektu īsteno IZM sadarbībā ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu un Valsts izglītības satura centru.
