Jaunas Izglītības attīstības pamatnostādnes noteiks vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā 2021. – 2027. gadam, un tās būs kā kompass izglītības tālākai attīstībai, aptverot visus izglītības veidus un pakāpes. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD eksperti ir Latvijai snieguši ieteikumus pamatnostādņu izstrādē, un 2020. gada 7. oktobrī notiks paveiktā prezentācija un diskusija par Latvijas izglītības attīstības prioritātēm Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.
Nākamiem septiņiem gadiem ir noteikts izglītības attīstības virsmērķis – nodrošināt kvalitatīvas izglītības iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem, lai veicinātu viņu potenciāla attīstību un īstenošanu visa mūža garumā un lai veidotu viņu spēju mainīties un atbildīgi vadīt pastāvīgās pārmaiņas sabiedrībā un tautsaimniecībā.
Turpmākie Izglītības attīstības pamatnostādņu mērķi noteikti, respektējot globālās attīstības tendences, piemēram, digitālo transformāciju, demogrāfiskās pārmaiņas un izmaiņas nodarbinātības struktūrā, kā arī balstoties uz Latvijai īpaši aktuāli risināmiem jautājumiem – nepietiekamu pedagoga profesijas konkurētspēju, vāju pedagogu un akadēmiskā personāla ataudzi, nepietiekami iekļaujošu un sociāli emocionāli drošu vidi izglītības iestādēs, nevienlīdzīgām izglītības iespējām starp pilsētu un lauku skolām, nepietiekamām digitālām prasmēm, zemu motivāciju līdzdalībai pieaugušo izglītībā. Lai risinātu noteiktos izaicinājumus un īstenotu vīziju par izglītību 2027. gadā, pamatnostādnēs ir noteikti četri izglītības mērķi:
• augsti kvalificēti, kompetenti un uz izcilību orientēti pedagogi un akadēmiskais personāls;
• mūsdienīgs, kvalitatīvs un uz darba tirgū augsti novērtētu prasmju attīstīšanu orientēts izglītības piedāvājums;
• atbalsts ikviena izaugsmei;
• ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība.
Šie mērķi atspoguļo OECD Latvijas Prasmju stratēģijas projekta ietvaros noteiktās prioritārās jomas – izglītojamo prasmju rezultātu stiprināšanu, mūžizglītības kultūras veicināšanu, prasmju nelīdzsvarotības samazināšanu darba tirgū un prasmju sistēmas pārvaldības stiprināšanu. OECD Prasmju stratēģijas projekta mērķis bija Latvijas prasmju situācijas izpēte, kā arī rekomendācijas Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021. – 2027. gadam izstrādei, lai stiprinātu stratēģisku pieeju aktuālu prasmju attīstībai un prasmju piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvarošanai.
Raksturojot finanšu resursu nodrošinājumu, jāuzsver, ka pamatnostādņu īstenošanai ikgadēji jāparedz papildu finansējums ap 0,6% apmērā no IKP. Kopā septiņu gadu periodā tas veidotu 1,4 miljardus eiro:
• augstākajai izglītībai paredzēts ikgadēji tērēt finansējuma pieaugumu 0,2% no IKP apmērā;
• vispārējai izglītībai – 0,3% apmērā no IKP. Šeit arī jāatzīmē finanšu ziņā ietilpīgākais pasākums, kas ir saistīts tieši ar pedagogu atalgojuma pakāpenisku paaugstināšanu, kopā veidojot 425 miljonus eiro;
• profesionālajai un pieaugušo izglītībai – 0,1% apmērā no IKP.
Latvijas finansējums, t.i. gan valsts pamatbudžets, gan pašvaldību budžeti, veidotu 46% no kopējā apjoma (643 miljoni eiro), savukārt Eiropas Savienības atbalsts turpinātu būt lielākā daļa no nepieciešamajiem līdzekļiem, t.i. 54% (770 miljoni eiro);
Pamatnostādņu dokuments ir izsludināts 2020. gada 1. oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē, līdz ar to vēl turpinās dokumenta sabiedriskā apspriešana.
2020. gada 7. oktobrī notiks gan diskusija Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, gan arī OECD Prasmju stratēģijas projekta noslēguma pasākums, kura ietvaros plānots iepazīstināt sadarbības un sociālos partnerus un izglītības ekspertus ar OECD Prasmju stratēģijas projekta rezultātiem – Rīcības posma ziņojumu, kura secinājumi ņemti vērā, izstrādājot Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai”. Notiks arī augsta līmeņa paneļdiskusija ar pārstāvjiem no Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības par prasmju attīstībai nozīmīgu politiku ieviešanu nenoteiktības apstākļos.