Otrdien Latvijas Universitātes Lielajā aulā tika paziņoti Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) 2015 Latvijas rezultāti. OECD PISA ir ietekmīgākais starptautiski salīdzinošais pētījums, kurš novērtē 15-gadīgu skolēnu prasmes un zināšanas matemātikā, lasīšanā un dabaszinātnēs, un salīdzina tās starp OECD dalībvalstīm un partnervalstīm. Pētījumā piedalījās 72 valstis. Šis ir jau sestais salīdzinājums – Latvija OECD PISA piedalās kopš 1998. gada, taču šoreiz pētījuma rezultātus pirmoreiz saņēmām kā OECD dalībvalsts.
Kopumā ņemot, Latvijas skolēnu kompetence minētajos mācību virzienos ir atbilstoša OECD elites valstu līmenim vai tuva tam: vislabākais sniegums ir novērots dabaszinātnēs, tad – lasīšanā un, visbeidzot, matemātikā. Vidējais rādītājs dabaszinātnēs OECD dalībvalstu ietvaros ir 493 punkti – Latvijas rādītājs sastāda 490 punktus. Igaunijas sniegums šajā mācību virzienā ir iekļuvis pirmajā trijniekā: ar 534 punktiem tā iepaliek vērtējumā tikai Japānai (538 punkti) un Singapūrai (556 punkti). Singapūra ar 535 punktiem (493 punkti OECD vidēji) ir līdere arī lasīšanas kompetencē 15-gadīgo skolēnu vidū, tai seko Honkonga un Kanāda (abām 527) un Somija (526 punkti). Latvijas rādītājs ir 488 punkti. Arī matemātikas sniegumā Singapūra ir pirmajā vietā: 564 punkti, nākamās ir Honkonga ar 548 un Makao (Ķīna) ar 544 punktiem. Latvijas rādītājs ir 482 punkti.
Konferences ietvaros notika arī paneļdiskusija par starptautiskajiem izglītības pētījumiem kā instrumentu mācību vides pārmaiņu procesā. Diskusijā piedalījās un uz konferences dalībnieku jautājumiem atbildēja Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas zinātniskā institūta direktors Manuel Joaquin Fernandez Gonzalez, A. Upīša Skrīveru vidusskolas direktors Aldis Rakstiņš, Rīgas Juglas vidusskolas dabaszinību un bioloģijas skolotāja, “Iespējamās misijas” absolvente Ramona Urtāne un izglītības projekta “Start IT” direktors Emīls Sjundjukovs.
Vairums no diskusijas dalībniekiem atzina, ka pētījuma rezultāti viņus nepārsteidz un to kvantitatīvie rādītāji ir likumsakarīgi. Kaut arī Latvijas sasniegumi pētījumā ir vērtēti kā palēnināti, tomēr tiem ir tendence paaugstināties, nevis pazemināties. Tātad, kopumā Latvijas skolēnu zināšanu sniegums OECD dalībvalstu pētījuma ietvaros ir vērtējams kā labs, un mēs atrodamies vienādās pozīcijās ar tādām valstīm kā ASV, Zviedrija, Francija, Austrija un Spānija.
“Tā ir pozitīva tendence, taču ir vēl kur tiekties,” uzsvēra VISC vadītājs Guntars Catlaks. “Ceram, ka ar izmaiņām mācību saturā spēsim sasniegt vēl augstāku līmeni. Izaugsmes iespējas ir lielas, ja palielināsies skolēnu skaits ar izciliem sasniegumiem. To varētu veicināt projekts par kompetenču pieeju mācību saturā, paredzot pastiprinātu, individuālu pieeju katram skolēnam. Priecē, ka Baltijas valstu kontekstā esam vienu soli priekšā Lietuvas skolēniem, taču arvien atpaliekam no Igaunijas skolēniem. Tāpēc strādāsim uz to, lai šie rezultāti Latvijā būtu augstāki.”
A. Upīša Skrīveru vidusskolas direktors Aldis Rakstiņš norādīja, ka izglītības procesa kvalitātes pieauguma – un, līdz ar to, arī labu sasniegumu pamatā – ir skolotājs. “Skolotājs ir mūsu zelts, un es domāju, ka jūs saprotat, kāpēc es izvēlējos tieši šādu salīdzinājumu,” piebilda A. Rakstiņš. Līdzīgu nostāju pirms diskusijas notikušajā preses konferencē pauda izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis: “Mūsu kā ministrijas darba fokusā vienmēr būs skolēns, skolotājs un izglītības iestāžu tīkls. Desmit gadus esam kavējušies pieņemt lēmumu veidot optimālu un koncentrētu skolu tīklu ar iespējām to attīstīt vai šādus pašus finanšu līdzekļus ieguldīt liela un visaptveroša skolu tīkla uzturēšanā. Tikai ar aktīvu rīcībpolitiku, neatliekot lēmumu pieņemšanu, mēs varam panākt, lai Latvijā būtu uz attīstību orientēts un skaidrs skolu tīkls, spēcīgas skolas, materiāli motivēti un sabiedrībā cienīti skolotāji, gudrākie bērni Eiropā,” norādīja Šadurskis.
Juglas vidusskolas bioloģijas un dabaszinību skolotāja Ramona Urtāne secināja, ka pētījuma rezultāti Latvijas izglītību 15-gadīgo skolēnu vidū parāda kā viduvēju. “Atslēga šajā gadījumā ir diferenciācija – stundās skolotājs nevar veltīt pietiekami daudz laika skolēniem ar izciliem vai labiem sasniegumiem, jo jācenšas noturēt vidējā līmenī tie skolēni, kuriem ir vājas vai neapmierinošas sekmes. Taču šādā veidā izcilnieku skaits nepalielināsies, jo notiek šī konstantā “noturēšanās pa vidu”,” skaidroja Urtāne.
“Start IT” direktors Emīls Sjundjukovs akcentēja informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozīmi mācību procesa uzlabošanā, kas savā veidā sasaistās ar paša pētījuma pieeju: anketēšana un testēšana šajā, PISA 2015 sesijā, tika veikta datorvidē. Gan tāpēc, ka skolēnu patstāvīgajā darbā arvien nozīmīgāku lomu ieņem datortehnoloģijas, gan tāpēc, ka datorizēta testēšana nodrošina vairākas sasniegumu vērtēšanas un šī procesa administrēšanas priekšrocības, salīdzinot ar “papīra testēšanu”. IKT nozīmi kritiskāk vērtēja Kārlis Šadurskis: “Vēl tomēr nemākam IKT dotās priekšrocības izmantot stundās. Tiesa, ne katrā stundā tas ir nepieciešams, piemēram, Honkongā, kas ir tehnoloģiju lielvalsts, matemātikas stundās IKT ierīces izmantotas netiek. Katrā ziņā, ķeksīša dēļ to nav vērts darīt, tomēr viens no vispārējās izglītības procesa uzlabošanas dienas kārtības jautājumiem ir IKT jēgpilna integrēšana mācību procesā.”
OECD PISA 2015 rezultāti tika iegūti, analizējot četrus gadus ilgā (2013. – 2016. gads) pētījumā iegūtos salīdzinošos datus. Sasniegumi minētajos mācību virzienos pētījumā tika skatīti arī plašākā kontekstā: valsts, izglītības iestādes, skolēna ģimenes sociālā un ekonomiskā stāvokļa un citu faktoru kopainā.
Latvijas dalība OECD PISA 2015 pētījumā tika nodrošināta ES struktūrfondu 2007.-2013.gada perioda Eiropas Sociālā fonda projekta “Atbalsts izglītības pētījumiem” un ES struktūrfondu 2014.-2020.gada perioda Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 8.3.6.1/16/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos” ietvaros.
Ar pilnu pētījuma tekstu iespējams iepazīties šeit: http://www.oecd.org/pisa/. Strukturēts Latvijas rezultātu kopsavilkums: http://www.compareyourcountry.org/pisa/country/LVA. Konferences video ieraksts pieejams: http://www.lu.lv/zinas/.