2021. gada 30. jūnijā Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskās padomes sēdē izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece aktualizēja jautājumu par zinātnes finansēšanu. Kopā ar Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vadību padome tika informēta par nepieciešamajiem uzlabojumiem zinātnes finansēšanā no dažādiem finansējuma avotiem. Šī bija pirmā padomes sēde četru gadu laikā.
Ministre uzsvēra, ka pilnvērtīgs zinātnes finansējums ir neatņemams priekšnoteikums Latvijas zinātnieku rezultātiem, tālāk radītajām inovācijām un jaunu augstas pievienotas vērtības komerciālu produktu un pakalpojumu radīšanai. Tas ir arī obligāts priekšnoteikums saistībā par pilnvērtīgu valsts budžeta atbalstu.
Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2021. - 2027. (ZTAIP) ir noteikts, ka finansējuma īpatsvars pētniecībai un attīstībai (P&A) 2027. gadā ir jāsasniedz 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā arī atsevišķi ir izcelts, ka valsts budžeta finansējumam P&A 2027. gadā ir jāsasniedz 0,4% no IKP (2008. gadā 0,23%). ZTAIP kopā paredzēts papildu P&A atbalsts 196,5 miljonu eiro apmērā, kas ļautu būtiski palielināt publiskā sektora P&A kapacitāti.
1.attēls. Kopējais valsts finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam un paredzētais atbalsts ZTAIP (milj. eiro) (avots: CSP, IZM aprēķini)
Padomes sēdē tika apspriesta nepieciešamība veikt zinātnes bāzes finansējuma izmaiņas, lai nodrošinātu vairākus uzlabojumus zinātnes budžeta apakšprogrammā:
- Administratīvā sloga mazināšana (no smagnēja audita uz viegli pārbaudāmu informāciju);
- Caurspīdīgums (vairums informācijas no publiski pieejamām datubāzēm, vieglāka metodoloģija finansējuma sadalei);
- Lielāka paredzamība (pāreja vairumā rādītāju no viena gada uz trīs gadu periodu);
- Snieguma veicināšana (lielāks īpatsvars rezultatīvajiem rādītājiem, nevis 10 % kā šobrīd)
- Sasaiste ar ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu (lai veicinātu iekšējo un ārējo konsolidāciju, pārvaldības uzlabošanu).
Zinātnes bāzes finansējums ir stabilitātes pamats zinātniskajām institūcijām, kas nepieciešams turpmākai zinātniskās darbības rezultātu radīšanai, tajā skaitā jaunu zinātnes virzienu attīstīšanai, kas sākotnēji prasa lielus ieguldījumus.
Nepietiekama finansējuma apstākļos tiek taupīts uz tādām izmaksām kā zinātniskās institūcijas un tās cilvēkkapitāla attīstība, līdzfinansējums dažādās P&A programmās u.c., finansējumu pamatā izlietojot tikai infrastruktūras izdevumu segšanai un atalgojumam (nepietiekamā apmērā). Finansējuma deficīta dēļ zinātniskās institūcijas bieži nespēj noturēt savu zinātnisko personālu pārtraukumos starp īstenotajiem projektiem.