Šonedēļ, 22. un 23. novembrī, Parīzē norisinājās Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Ministru Padome, kas ir trīsgades nozīmīgākais pasākums EKA. Ministru Padomes laikā tiek izstrādāts un apstiprināts EKA budžets nākamajiem trīs gadiem. EKA kopā ar dalībvalstīm izstrādāja ambiciozu budžeta plānu, kas paredz stiprināt Eiropas kosmosa pozīcijas globāli un turpināt nodrošināt kosmosa nozares priekšrocības Eiropas iedzīvotājiem un industrijai.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece Ministru padomē uzsvēra, ka Latvijai kopš sadarbības uzsākšanas ar EKA 2015. gadā ir bijuši lieliski panākumi. Latvijas organizācijas dažādās attīstības stadijās īsteno 70 inovatīvus projektus saistībā ar izglītības, zinātnes un tehnoloģiju attīstību un spēju celšanu kosmosa nozarē. Ministre norādīja, ka Latvijai kā jaunai EKA partnerei ir būtiska jaunu dalībnieku iekļaušana kosmosa nozarē. Svarīga ir līdzsvarota augšupējo (upstream) un lejupējo (downstream) sektoru izaugsme, zinātnes komercializācija un privātās investīcijas, izglītība un cilvēkresursu attīstība, kā arī Latvijas loma lielās vērtību ķēdēs un misijās. Vienlaikus ministre akcentēja, ka EKA loma Latvijas kosmosa nozares attīstībā ir nenoliedzama un padziļinātas attiecības ar EKA ir Latvijas kosmosa politikas stūrakmens.
EKA īsteno vairākus desmitus izvēles programmu dažādos kosmosa nozares attīstības virzienos. Katra EKA dalībvalsts un asociētā dalībvalsts var izlemt, kurās izvēles programmās tā vēlas piedalīties un kādu finansējumu ieguldīt. EKA industriālā politika paredz, ka līdz 90% no iemaksātā finansējuma atgriežas atpakaļ valsts industrijā starptautiskos izglītības, zinātnes un inovāciju projektos. Šādu projektu galvenais mērķis ir stiprināt valsts kapacitāti un spējas kosmosa nozarē, lai virzītos uz komerciālu produktu un pakalpojumu izstrādi.
Tā kā jaunās valdības izveidošana un jaunā valsts budžeta apstiprināšana kavējas, Latvijas delegācija varēja pierakstīties EKA programmām iepriekš piešķirtā budžeta ietvaros. Latvija pierakstījās Galvenajai tehnoloģiju attīstības programmai (GSTP) un komercializācijas programmai “ScaleUp”, kas paredz, ka no 2023. gada Latvijā tiks veidots EKA Biznesa inkubācijas centrs. Vienlaikus citas asociētās dalībvalstis un jaunās EKA dalībvalstis, piemēram, Lietuva, Igaunija, Slovākija un Slovēnija būtiski palielināja ieguldījumus EKA programmās. Salīdzinājumam - Igaunijas ieguldījumi EKA izvēles programmās nākamajos gadus veido 19 miljonus eiro, Slovēnijas - 17,4 miljoni eiro, bet Latvijas ieguldījumi šobrīd ir tikai 1,07 miljoni eiro.
Kopumā EKA dalībvalstis nākamajiem trīs gadiem pieteicās EKA programmām par kopējo summu 16,9 miljardi eiro, kas ir 17% pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu no 2019. gada. EKA ģenerāldirektora Jozefa Ašbahera (Josef Aschbacher) ieskatā tas ir milzīgs sasniegums, ņemot vērā enerģijas krīzi, Covid-19 pandēmijas ietekmi un kara Ukrainā radītos izaicinājumus, parādot, ka Eiropa saprot un novērtē kosmosa nozares piedāvātos risinājumus.
EKA Ministru padomes laikā tika paziņoti arī EKA astronautu atlases rezultāti. Arī Latvijai pirmo reizi bija iespēja pieteikties EKA astronautu atlasei, un kopā pieteicās 83 Latvijas iedzīvotāji. Par karjeras astronautiem tika pasludināti pieci Eiropas iedzīvotāji no piecām dažādām valstīm (Šveices, Beļģijas, Lielbritānijas, Spānijas un Francijas) tika izvēlēts arī viens paraastronauts (Lielbritānija) un 10 rezerves astronauti (Zviedrija, Polija, Čehija, Vācija, Francija, Austrija, Itālija+1, Spānija, Lielbritānija).
EKA ir starptautiska organizācija ar misiju veidot un attīstīt Eiropas kosmosa kapacitāti un nodrošināt, ka investīcijas kosmosa nozarē sniedz ieguvumus Eiropas iedzīvotājiem un industrijai.