Trešdien, 3. februārī, notika izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas un Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) ģenerāldirektora Jana Vornera (Jan Woerner) telekonference. Tajā tika apspriesti vairāki temati saistībā ar Latvijas neseno pievienošanos EKA kā asociētajai dalībvalstij, pārrunāti pirmie Latvijas kosmosa industrijas sasniegumi EKA programmās, Latvijas Kosmosa stratēģijas 2021.–2027. gadam apstiprināšana, kā arī EKA astronautu atlase.
Ministre uzsvēra, ka Latvija ir īpaši ieinteresēta palielināt dažādu Latvijas ar kosmosa nozari saistītu kopienu integrāciju EKA programmās, iniciatīvās un aktivitātēs, norādot, ka kosmosa nozare ir ieguldījums augstas pievienotās vērtības produktu pakalpojumu radīšanā. Ministre norādīja, ka EKA programmas ir lielisks instruments, lai virzītos uz plašāku kosmosa tehnoloģiju komercializāciju globālā kosmosa industrijā, ko pierāda nesenie Latvijas kompāniju panākumi EKA un starptautisko partneru organizētajās misijās.
Sarunā piedalījās arī Latvijas nacionālās delegācijas vadītājs Kaspars Karolis un Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas (LAIK) prezidents Pauls Irbins, uzsverot LAIK izglītojošās aktivitātes un stāstot par Latvijas vēlmi iesaistīties EKA astronautu atlases kampaņā, kuru paredzēts atklāt šā gada 16. februārī. I. Šuplinska norādīja, ka šī ir lieliska iespēja popularizēt kosmosa nozari Latvijā un iedvesmot jauniešus un studentus izvēlēties karjeru kosmosa un STEM nozarēs.
EKA ģenerāldirektors apsveica Latviju par tās lielisko sniegumu EKA programmās, kopš tā kļuvusi par EKA asociēto dalībvalsti. Viņš uzsvēra, ka dalība HERA misijā un Mēness stacijas (Lunar Gateway) izbūvē ir iepriekš neredzēts panākums mazai un tikko EKA saimē iekļautai valstij. Ģenerāldirektors novēlēja veiksmi Latvijas kandidātiem gaidāmajā EKA astronautu atlasē, kas ir pieejama arī Latvijas iedzīvotājiem. EKA rada vienotu Eiropas kosmosa telpu, tāpēc svarīga ir griba un profesionalitāte, ne prioritāri nacionālā piederība. Visbeidzot ģenerāldirektors pateicās ministrei par sniegto atbalstu kosmosa nozarei un norādīja, ka viņa amata pēctecis ir izrādījis interesi piedalīties Latvijas investīciju attīstības aģentūras organizētājā Deep Tech Atlieler tiešsaistes konferencē, kas notiks 15.–16.aprīlī, Rīgā.
Informācija medijiem
17. februārī plkst.10.00 ir paredzēta attālinātā prese konference, kurā piedalīsies izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska, LAIK prezidents P. Irbins, Rīgas Tehniskās universitātes un Ekonomikas ministrijas pārstāvji, kas informēs par Latvijas kosmosa stratēģijas apstiprināšanu, EKA astronautu atlases atklāšanu un citām aktivitātēm, kurās var iesaistīties Latvijas pārstāvji.
Papildu informācija
Latvija oficiāli pievienojās EKA asociētās dalībvalsts statusā 2020. gada 27. jūlijā uz 7 gadiem. Latvijas vidējie ieguldījumi EKA līdz 2022. gadam ir paredzēti vidēji 3 milj. eiro apmērā.
2021. gada janvārī IZM un EM apstiprināja Latvijas kosmosa stratēģiju 2021.– 2027. gadam, kas ir izskatīta un saskaņota ar nozares, pētniecības, augstākās izglītības partneriem un tās mērķis ir strukturēt un koordinēt ar kosmosa politikas jautājumus Latvijā.
Latvijas uzņēmumi ir iesaistījušies divās apjomīgās EKA un globālo partneru misijās:
- planētas aizsardzības misijā “Hēra”, kuras mērķis ir izpētīt trieciena ietekmes efektivitāti, lai novērstu potenciālos asteroīdu draudus cilvēcei nākotnē. No Latvijas piedalās SIA Eventech, kas izstrādās aerolāzerskanēšanu (LIDAR) un nodrošinās altimetru ar „faktiskā lidojuma laika” (Time of Flight) moduli un procesoru.
- “Lunar Gateway” ir globāls starptautisks projekts, ko kopīgi izstrādā EKA, NASA, JAXA, Kanādas kosmosa aģentūra un ROSCOSMOS, lai izvietotu apdzīvotu kosmosa staciju mēness tuvumā 2026.gadā. No Latvijas SIA “Allatherm” ir plānots kā viens no uzņēmumiem, kas izstrādās Ksenona uzpildes kompresoru, kas ir pilnīgi jauna tehnoloģija, ko plānots izmanot kosmosā, lai veiktu ksenona degvielas uzpildi stacijai.