Šogad Latvijā darbu uzsāk jaundibinātās valsts augstskolu padomes, kuru sastāva atlases un apstiprināšanas process tuvojas noslēgumam.
Saskaņā ar Augstskolu likumu, augstskolu senāti un atbildīgā ministrija atlasa un virza apstiprināšanai Ministru kabinetā vienādu, augstskolu tipam atbilstošu kandidātu skaitu augstskolu padomēm, savukārt Valsts prezidents katrai valsts augstskolas padomei nominē vienu locekli.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārraudzībā ir 9 valsts augstskolas, no kurām sešās pilnībā vai daļēji jau izvēlēti un iesniegti apstiprināšanai Ministru kabineta virzītie padomes locekļi. Atlases process notika trīs kārtās, pretendenti prezentēja savu redzējumu par galvenajiem nākotnes izaicinājumiem, iestājoties par modernu un atvērtu studiju vidi, akadēmiskās karjeras izaugsmi un Latvijas augstskolu pozīciju nostiprināšanu starptautiskajā apritē, padziļināti tika vērtētas kandidātu vadības kompetences.
Valsts augstskolu padomju locekļu izvirzīšanas un atlases process tika uzsākts 2021.gada nogalē, izsludinot atklātu starptautisku kandidātu atlasi. Kandidātu pieteikumus un viņu atbilstību augstskolu padomes locekļa statusam izvērtēja kandidātu atlases komisijas, kurās darbojas visaugstākā līmeņa Latvijā un starptautiski atzīti nozaru un personālvadības profesionāļi, kā arī nevalstisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, garantējot vērtēšanas procesa caurspīdīgumu un neitralitāti.
Augstskolu padomes ir jauna veida pārvaldības forma Latvijas augstskolās, un to veiksmīga un kvalitatīva darbība ir kritiski svarīga augstskolu stratēģiskajai attīstībai – gan nodrošinot pētniecībā balstītu studiju procesu un zinātnes attīstību, gan sekmējot augstskolu starptautisko konkurētspēju un valsts ekonomisko attīstību, par ko liecina arī lielā interese par izsludināto atlasi un augstais pieteikumu skaits.
Noslēdzoties atlases procesam, kurā pēc profesionālās pieredzes un vadības kompetencēm tika izvērtēti vairāk nekā 150 pretendenti uz sešu augstskolu 17 padomes locekļu vietām, IZM ir izvirzījusi spēcīgākos kandidātus savā padotībā esošo valsts augstskolu padomes locekļu amatiem:
- Banku augstskola: Ansis Grasmanis un Rasmuss Pētersons;
- Daugavpils Universitāte: Vita Balode-Andrūsa un Māris Bozovičs;
- Liepājas Universitāte: Vilnis Vitkovskis un Salvis Roga;
- Rīgas Tehniskā universitāte: Neils Kalniņš, Sanda Liepiņa, Gerijs Markī (Gary B. Marquis), Riks de Donkers (Rik De Doncker) un Andris Vanags;
- Ventspils Augstskola: Raimonds Vējonis un Reinis Āzis;
- Vidzemes Augstskola: Dace Ljusa un Andris Puriņš.
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) padomes locekļu kandidātu atlase beidzās bez rezultāta. 2021. gada 29. decembrī tika izsludināts atkārtots konkurss uz LSPA padomes locekļu amatiem (2 vakances), un šobrīd rit konkursa 2. kārta. Šī gada 7. februārī tika izsludināts atkārtots konkurss uz RTA padomes locekļu amatiem (2 vakances). IZM aicina pieteikties vai pieteikt kandidātus uz RTA padomes locekļu amatiem (2 vakances) līdz š.g. 20. februārim (ieskaitot). Liepājas Universitātes (LiepU) un Daugavpils Universitātes (DU) padomēm atlasīti katrā divi no nepieciešamajiem trim padomes locekļu kandidātiem, tāpēc izsludināti papildu konkursi (1 vakance katrā). Latvijas Universitātes padomes locekļu kandidātu atlasei šobrīd rit konkursa 3. kārta.
Augstskolu padomes ir jauna augstskolu iekšējās pārvaldības institūcija, kas tiek veidota saskaņā ar izmaiņām Augstskolu likumā, kuras 2021. gada jūnijā apstiprināja Saeima. Augstskolas padome ir koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību. Padomei jānodrošina arī valsts augstskolas darbība atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem. Augstskolu likums paredz, ka MK virzītie augstskolas padomes locekļi ir sabiedrības vai industriju pārstāvji, kuri nav profesionāli saistīti ar darbu augstskolā, bet kuru klātbūtne ļauj augstskolām elastīgāk reaģēt uz ārējām izmaiņām un paplašināt stratēģisko redzējumu, lai veidotu mūsdienīgu, efektīvi pārvaldītu augstākās izglītības procesu, kas balstīts zinātnē un pētniecībā, ir starptautiski konkurētspējīgs un stimulē valsts ekonomisko attīstību. Šo pārstāvju ievēlēšana notiek saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātiem noteikumiem, kas garantē procesa caurspīdīgumu un politisko neitralitāti.
Augstskolu likums paredz, ka augstskolas padomes locekļus izvirza Valsts prezidents (viens padomes loceklis), attiecīgās augstskolas Senāts, kā arī Ministru kabinets. MK noteikumi nosaka tiesisko regulējumu, kā ministrija, kuras padotībā ir valsts augstskola, organizē un īsteno augstskolas padomes locekļu kandidātu atlasi un virza šos kandidātus apstiprināšanai Ministru kabinetā, kā rezultātā tie kļūst par Ministru kabineta izvirzītiem sabiedrības pārstāvjiem valsts augstskolu padomēs.